Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai jāparedz iespēja uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm pretendēt arī īpašniekiem, kuri studiju, darba vai citu iemeslu dēļ uz laiku atrodas ārvalstīs un likuma prasību dēļ spiesti no īpašuma izdeklarēties?

Miteklis Latvijā ir viens no būtiskiem apsvērumiem, kas ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas cilvēkiem palīdz pieņemt lēmumu par atgriešanos Latvijā; un piemērota mājokļa trūkums, savukārt, ir šķērslis aktīvai remigrantu uzrunāšanai pat tādās Latvijas pašvaldībās, kurās ir plašs darbavietu piedāvājums un trūkst darbaspēka.

Daļa cilvēku diasporā tomēr ir spiesta savu nekustamo īpašumu Latvijā pārdot dēļ nekustamā īpašuma nodokļa sloga. Trīs mēnešus pēc tam, kad cilvēks atstājis Latviju, likums nosaka pienākumu Latvijas iestādēm paziņot par savu dzīvesvietu ārvalstīs, un no šā brīža tiek anulēta Latvijas deklarētā adrese; ja cilvēks par šādu dzīvesvietas mainu neziņo, par to paredzēts administratīvs sods.

Līdz ar to persona, kura uz īsāku vai garāku laiku Latviju atstāj, zaudē iespēju pieteikties uz Latvijas pašvaldību paredzētajiem nekustamā nodokļa atvieglojumiem. Gadījumos, kad cilvēks atrodas terminētā prombūtnē tāpēc, ka izmanto Eiropas Savienībā garantētās tiesības studēt vai sezonāli vai ilgāk strādāt citā dalībvalstī, šajā prombūtnes periodā veidojas nevienlīdzīga attieksme. Turklāt ilgākas prombūtnes gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nereti liek ārzemēs dzīvojošajiem pieņemt lēmumu par īpašuma pārdošanu, kas līdz ar to mazina iespējas, ka viņi atgriezīsies Latvijā.

Lai atvieglotu saiknes uzturēšanu ar Latviju un vienkāršotu remigrāciju, no 2021.gada ar Diasporas likumu ieviesta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem Latvijā piereģistrēt t.s. “papildu adresi”. Tā līdzīgi deklarētajai adresei izmantojama administratīvu jautājumu kārtošanai Latvijā (piem., lai ģimene varētu pieteikties bērnudārza rindā konkrētajā pašvaldībā). Eiropas Latviešu apvienības ieskatā būtu lietderīgi pašvaldībās paredzēt arī to, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas piederīgie, kuri sev piederošā nekustamā īpašumā reģistrējuši papildu adresi, ir tiesīgi arī faktiskas prombūtnes laikā pieteikties uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Tā tiktu veicināts, ka īpašums tiek saglabāts un ir atvieglota cilvēku atgriešanās Latvijā.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vai atlīdzība par skolotāja darbu būtu jāparedz arī diasporas latviešu skolu skolotājiem ārvalstīs?

Latviešu valodas prasmes diasporā strauji krītas, un tas ir nopietns šķērslis ārzemēs dzīvojošo Latvijas piederīgo remigrācijai un saiknes uzturēšanai ar Latviju turpmākajās paaudzēs.

Lai to risinātu, latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 25 valstīs aptuveni 103 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par diasporas nedēļas nogales skolām. Tās apmeklē aptuveni 6% no diasporā dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem, lai apgūtu latviešu valodu un ar Latviju saistītas zināšanas un tradīcijas.

Diasporas skolās darbojas ap 200 izglītotāju – starp skolotājām/iem ir gan cilvēki ar Latvijā vai ārvalstīs iegūtu pedagoģisko izglītbu, gan cilvēki bez pedagoģiskās kvalifikācijas, kuri zināšanas darbam apgūst un pilnveido Latviešu valodas aģentūras rīkotos specializētos kursos un semināros. Parasti šie izglītotāji ir diasporas latvieši, kuri to dara no pamatdarba brīvajā laikā (mācības un citas latviskās aktivitātes pamatā notiek nedēļas nogalēs un skolu brīvlaikā).

Kopš 2013.gada diasporas latviešu skolu darbu atbalsta arī no Latvijas valsts budžeta. Šos līdzekļus skolas pamatā drīkst izlietot skolu telpu īres, skolu darbības apdrošināšanas, izglītotāju vietējo ceļa izdevumu, mācību materiālu un īpašu mācību aktivitāšu izdevumu segšanai. Izglītotāju darba atlīdzību no šiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem nav atļauts segt; atsevišķās skolās šāda atlīdzība izglītotājiem tiek izmaksāta no skolas apmeklējošo bērnu veiktajiem līdzmaksājumiem par skolu darbību, taču tie ir nelieli.

Eiropas Latviešu apvienība ir vērsusi uzmanību uz to, ka diasporas skolās Eiropā liels izaicinājums ir brīvprātīgo izglītotāju izdegšana un mainība, trūkstot noturīgam atbalstam šī prasīgā darba veikšanai ilgākā laika termiņā. Tas īpaši novērojams Covid19 ietekmē, kas prasījis jaunu prasmju apgūšanu un vietām mazinājis arī diasporas izglītotāju pamatdarbā gūto iztiku vai skolēnu vecāku spēju veikt līdzmaksājumus par skolu apmeklējumu (īpaši kur diasporas cilvēki strādā tieši Covid19 skartajās nozarēs). Turpinot Latvijas valsts finansējumu izmantot mācību tehniskā nodrošinājuma iegādēm, netiek pilnvērtīgi risināts šis cilvēkresursu trūkums. Līdz ar to ir skolas, kuras tiek slēgtas, un krītas latviešu bērnu skaits, kuri tās apmeklē.

Līdz ar to Eiropas Latviešu apvienība rosinājusi daļu Latvijas valsts budžeta atbalsta līdzekļu diasporas skolām izmaksāt kā mērķdotāciju pedagoģiskā darba nodrošinājumam, ko skolai būtu atļauts pēc mītnes zemes likumiem izmaksāt kā atalgojumu izglītotājiem par mācību darbam izlietotajām stundām. Par šo priekšlikumu notiek sarunas ar Latvijas valsts pārvaldi.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vai Latvijas valsts iestādēm jāiesaistās situācijās, kad ārvalstīs no ģimenes tiek izņemti bērni ar Latvijas izcelsmi, vai starptautiskos strīdos par bērna aizgādību, kad viens no vecākiem ir Latvijas piederīgais?

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)