No 12.aprīļa paredzēts pret Covid-19 sākt vakcinēt pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6.klašu pedagogus un darbiniekus, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī citus pedagogus, kuri atsāk darbu klātienē. Pārējo pedagogu un izglītības iestāžu darbiniekuvakcinācija pret Covid-19 varētu sākties no 3.maija. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija rosināja ļaut vakcinēties visiem pedagogiem, kuri to vēlas (https://www.tvnet.lv/7223818/llpa-rosina-laut-vakcineties-visiem-pedagogiem-kuri-to-velas).

Daugavpils domes pārstāvji plašsaziņas līdzekļiem paziņoja, ka Daugavpilī iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties vakcīnu pret Covid-19. Proti, tika norādīts, ka, sākot pedagogu vakcinēšanu, būs iespējams izvēlēties "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mera-vietniece-daugavpili-bus-iespeja-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400382/). Vēlāk šāds paziņojums gan raisīja veselības ministra un citu valdības locekļu neizpratni, jo iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties konkrētu vakcīnu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministrs-par-daugavpils-pazinoto-latvija-nav-iespeju-izveleties-vakcinu-pret-covid-19.a400415/).

Latvijā iedzīvotājus pret Covid-19 vakcinē saskaņā ar iepriekš noteiktām prioritārajām grupām – vispirms seniori, hronisko slimību pacienti u.c. Taču publiskajā telpā izskan aicinājumi ieviest “dzīvo rindu” uz vakcināciju arī iedzīvotājiem ārpus prioritārajām grupām. Šādi rosinājumi sociālajos tīklos izskanēja, piemēram, Lieldienu brīvdienās, kad bija atvērti lielie vakcinācijas centri, taču daudzi iedzīvotāji esot atteikušies vakcinēties (https://www.delfi.lv/news/national/politics/lieldienu-brivdienas-no-potes-pret-covid-19-atteikusies-60-vakcinejamo-secina-vca.d?id=53083613). Pašlaik tiek plānots izstrādāt nosacījumus, lai "dzīvajā rindā" vakcinētu arī cilvēkus ārpus prioritārajām grupām.

Daudzās valstīs, kurās tiek sekmīgi īstenota vakcinācija pret Covid-19, ir ieviesta arī sistēma, kas paredz kārtību, kā rīkoties, ja kāds nav ieradies uz vakcināciju pēc plāna. Šo “dzīvās rindas” sistēmu rosina ieviest Valsts prezidents Egils Levits, tādā veidā aicinot neizniekot pieejamās vakcinācijas devas.
https://www.tvnet.lv/7214222/valsts-prezidents-rosina-pie-vakcinacijas-punktiem-ieviest-dzivas-rindas

Vairākas Eiropas valstīs, kur joprojām vērojama augsta Covid-19 saslimstība, paralēli stingrajiem ierobežojumiem, īsteno dažādus ar ceļošanu un pasākumiem saistītus eksperimentus, lai pārbaudītu, cik efektīvi ir īstenotie drošības pasākumi eksperimentu laikā. Tā, piemēram, Spānijā aizvadīts rokkoncerts ar 5000 apmeklētājiem
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/barselona-notiks-rokkoncerts-ar-5000-apmekletaju.a398381/ Nīderlandē organizēs nedēļu garu ceļojumu uz Rodas salu Grieķijā https://www.bbc.com/news/world-europe-56528112.
Vai arī Latvijā būtu jāīsteno līdzīgi eksperimenti?

Portālā manabalss.lv publicēta iniciatīva ar aicinājumu atļaut sportot arī sporta klubos.
https://manabalss.lv/gribam-sportot-tagad/show Šobrīd sportošana atļauta ārtelpās, ne vairāk kā 10 cilvēkiem grupu nodarbībās un ievērojot distanci.
Iniciatīvas autori norāda, ka aizliegums negatīvi ietekmē iedzīvotāju tiesības uz veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kas ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības veselīguma nodrošināšanai un dzīvildzei.

Lai arī eksperti ir piesardzīgi un iesaka nemainīt esošos ierobežojumus, norādot par vairākiem Covid-19 saslimstības riskiem, un izplatības tendencēm ārpus Latvijas, valdība plāno ļaut strādāt visiem veikaliem pēc Lieldienām. Atvieglojumi neattiektos uz tirdzniecības centriem - tur saglabājot esošos ierobežojumus.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-7aprila-plano-atvert-visus-veikalus-tirdzniecibas-centros-ierobezojumus-saglabas.a398307/

Kamēr daļā Eiropas Savienības valstu tiek pārskatīti ierobežojumu pret ceļotājiem, kuri ieguvuši vakcīnu pret Covid-19, Latvijā gaida uz Eiropas Savienības lēmumu.
Tikmēr Igaunijā atļauts neievērot pašizolāciju un neveikt obligātus Covid-19 testus, ja ir vakcinēts vai izslimojis Covid-19. (https://www.visitestonia.com/lv/k%C4%81p%C4%93c-igaunija/coronavirus-and-travelling-to-estonia)
Vai arī Latvijā būtu jāpārskata ierobežojumi pret ieceļotājiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 vai vakcinēti pret Covid-19?
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/rosina-laut-pret-covid-19-vakcinetiem-cilvekiem-celot-bez-ierobezojumiem/

Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju pārvietošanos Eiropas Savienībā. Paredzēts ieviest trīs sertifikātu veidus, kas apliecinās, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai pārslimojusi Covid-19. EK paredz šādas sistēmas ieviešanu vasarā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ek-rosina-izveidot-digitalo-zalo-sertifikatu-lai-covid-19-laika-atvieglotu-celosanu-es.a397090/

18. un 19. martā novērots pieaugums saslimstībā ar Covid-19 rādītājos. Infektelogs Uga Dumpis iesaka skatīt ierobežojumu pastiprināšanu, nevis to atvieglošanu. Tajā pašā laikā kritizējot ceļojumu atvieglošanu ar trešajām valstīm.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/infektologs-dumpis-pasreizeja-situacija-jaruna-tikai-par-covid-19-ierobezojumu-pastiprinasanu.a397155/
Polijā, pieaugot saslimstībai, ir ieviesti stingrāki ierobežojumi, tai skaitā, skolu slēgšanu arī pirmo trīs klašu skolniekiem, un stingri lūgts strādāt attālināti, kur tas ir iespējams. Polijā reģistrēts augstākais vienas dienas saslimstības rādītājs kopš novembra.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/polija-covid-19-del-noteiks-daleju-karantinas-rezimu.a397175/

Politiķi vienojās par vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Šo pabalstu saņems cilvēki, kuriem ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu, kā arī tiem, kuri saņem maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu radušās ārkārtējās situācijas laikā. Šo atbalstu plānots izmaksāt līdz marta beigām. Kopumā šim mērķim paredzēti 182 miljoni eiro.
(https://www.delfi.lv/news/national/politics/500-eiro-atbalstu-par-berniem-izmaksas-marta-beigas.d?id=52983051)

Vairākām ministrijām bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par esošajām epidemioloģiskās drošības prasībām sabiedriskajā transportā, to ievērošanu un kontroli, un sadarbībā ar epidemiologiem, pašvaldībām un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt priekšlikumus par papildu drošības un kontroles pasākumiem. Šajā ziņojumā uzsvērts, ka epidemioloģisko prasību izpilde sabiedriskajos transportlīdzekļos tiek nodrošināta. Savukārt pilsētas sabiedriskajā transportā Rīgā tās nav iespējams nodrošināt vien atsevišķos posmos, taču papildu reisu norīkošana ir ierobežota ar pieejamo ritošo sastāvu un finanšu apsvērumiem (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/sm-papildu-sabiedriska-transporta-reisu-norikosanu-ierobezo-pieejamie-resursi.d?id=53006185).

Mediķi un eksperti brīdina par gaidāmo Covid-19 trešo vilni, kas saistīts ar jaunā vīrusa paveida izplatīšanos Latvijā (https://www.tvnet.lv/7187385/cipule-divu-lidz-cetru-nedelu-laika-gaidams-tresais-covid-19-vilnis). Tomēr vēl februāra beigās valdība diskutēja par dažādām ierobežojumu izmaiņām, tostarp atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Reaģējot uz šādām diskusijām valdībā Valsts prezidents Egils Levits brīdināja ministrus par atbildību, ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstība ar Covid-19 pieaugs (https://www.leta.lv/home/important/1C5A447E-374C-472A-8FE0-CCB233F22F80/). Marta sākumā valdība vienojās par mērenāku epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju (https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-ko-valdiba-izlema-par-turpmakajiem-covid-19-ierobezojumiem.d?id=53005681), kas vīrusa izplatības mazināšanā paredz balstīties uz attālinātu darbu, klātienē strādāt ļaujot tikai ražojošajiem uzņēmumiem

Lemjot par klātienes mācību atsākšanu mazākajiem skolēniem, valdība vienojās par reģionālo pieeju. Proti, mācības klātienē 1.-4.klases skolēniem būs tajās pašvaldībās, kur ir zemāka saslimstība ar Covid-19. Klātienē varēs mācīties tajos novados, kurs saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos mācīties klātienē var arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/325091-nosaka-kriterijus-un-drosibas-pasakumus-macibu-atsaksanai-klatiene-2021)

Šogad vienreizējo atbalstu 200 eiro saņems arī pensionāri, cilvēki, kuri saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Paredzēts, ka šo pabalstu izmaksās aprīlī (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-vienreizeju-200-eiro-pabalstu-pensionariem-un-cilvekiem-ar-invaliditati-precizeta.a395329/).

Valdība diskutēja par iespēju ļaut atsākt darbu mazajiem veikaliem, kuru platība nepārsniedz 300 m2. Bija iecerēts, ka mazajiem veikaliem tiks atcelts klātienē tirgojamo preču ierobežojums, bet tirdzniecības vietām ikdienas darbībā būs jāievēro visas iepriekš noteiktās drošas tirdzniecības prasības. Pašlaik (no 8.februāra) klātienē visas preces drīkst pārdot aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali un degvielas uzpildes stacijas, grāmatnīcas, kā arī veikali, kuros tirgo pārtiku un higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta. Vēlāk valdība nolēma tomēr atlikt jautājumu par mazo veikalu darbības atsākšanu (https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-uz-laiku-atliek-lemsanu-par-mazo-veikalu-darbibas-atlausanu.d?id=52970093).

Jau kopš pandēmijas sākuma iedzīvotāji tiek mudināti strādāt attālināti, ja tas ir iespējams. Martā, spriežot par iespējamu Covid-19 trešo vilni, valdība vēlreiz uzsvēra attālināta darba nozīmi vīrusa apkarošanā. Valdība uzvēra, ka nepieciešams būtiski paplašināt attālinātā darba pieeju gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Savukārt tajās darbavietās, kur objektīvi ir nepieciešams strādāt klātienē, jāievieš drošības protokoli, kuros ir paredzēti epidemioloģiskās drošības pasākumi, klātienes darba organizācija un atbildīgais. (https://www.tvnet.lv/7197532/lokdauna-nebus-bet-naksies-stradat-attalinati-valdiba-atbalsta-merenakus-papildu-ierobezojumus)

Pirms gadu mijas valdība lēma Latvijā ieviest komandantstundu, ko paši valdības locekļi dēvēja par mājsēdi. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem noteiktās gadumijas svētku brīvdienās, bet vēlāk arī nedēļas nogalēs (piektdienās un sestdienās) no plkst.22 līdz plkst.5 jāuzturas savā dzīvesvietā. Šajās dienās līdz plkst.21 ir arī saīsināts tirdzniecības vietu darba laiks. Komandantstundas laikā dzīvesvietas atstāšana pieļaujama tikai neatliekamos gadījumos. Atstājot dzīvesvietu vai darbavietu, līdzi jābūt brīvā formā uzrakstītam vai izdrukātam pašapliecinājumam, kurā norāda personas datus, dzīvesvietas adresi, pārvietošanās iemeslu, laiku un pārvietošanās galamērķi. Februārī valdība nolēma neturpināt komandantstundu, tādējādi atceļot šo kārtību (https://www.leta.lv/home/important/18681EC8-A87C-460E-A268-D888AD90BCF0/).

Sākoties Covid-19 krīzei, lielākā daļa studentu un skolēnu mācās attālināti. Pakāpeniski attālinātas mācības sāka arī paši mazākie skolēni – 1.-2.klase, tātad pašlaik visi skolēni mācās attālināti. No 8.februāra gan ir pieejamas klātienes individuālās konsultācijas, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tas attiecas uz skolēniem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, 12. klašu skolēniem, kā arī profesionālo skolu audzēkņiem, kam jāiegūst profesionālā izglītība un kvalifikācija pamata vai vidējās izglītības pakāpē.

Pandēmijas laikā Latvija ierobežoja un pārtrauca noteiktos starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Arī šogad, ņemot vērā aizvien pieaugošos Covid-19 infekcijas izplatības riskus, valdība lēma, ka no 2021. gada 11. februāra līdz 25. februārim Latvijā varēs ieceļot tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/no-11-lidz-25-februarim-latvija-vares-iecelot-tikai-butisku-un-neatliekamu-iemeslu-del). Tāpat no 25. janvāra, ieceļojot Latvijā, jāuzrāda Covid-19 testa rezultāts, savukārt Covid-19 pārslimojušajiem jāuzrāda ārsta izziņa.

Valdība ir apstiprinājusi tās iedzīvotāju grupas, kuras vakcīnu pret Covid-19 saņems prioritārā kārtībā (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-prioritari-vakcinejamas-personu-grupas). Starp prioritārajām grupām ir veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centri, seniori virs 70 gadiem, pacienti ar noteiktām hroniskām slimībām un viņu mājsaimniecības, kā arī personas, kas mājās aprūpē smagi slimos, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, NBS, Ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta darbinieki, energoapgādes kritiski svarīgie darbinieki. Tāpat starp prioritārām grupām ir arī personas speciālās iestādēs (ieslodzījumā, patversmēs), nozaru kritiski svarīgie darbinieki, reliģisko organizāciju personāls, tad ir uzņēmumu darbinieki, kas sastopas ar lielu skaitu cilvēku, uzņēmumu darbinieki lielos kolektīvos, ekonomikai svarīgāko uzņēmumu darbinieki. Tad arī visi pārējie iedzīvotāji. Ņemot vērā šos lēmumus, 11.februārī tika sākta vairāku valsts augstāko amatpersonu vakcinācija. Piemēram, vakcīnu pret Covid-19 saņēma Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Veselības ministrijas paziņojumā, atsaucoties uz socioloģisko aptauju rezultātiem, pausts, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja vakcinēties vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties līdz ar to ir uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai, uzskata Veselības ministrijā (https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/sodien-valsts-augstakas-amatpersonas-un-bijusie-valsts-vaditaji-sanem-savu-vakcinu-pret-covid-19).

Pasliktinoties situācijai ar Covid-19 izplatību, no 21. decembra tika aizliegta visa veida skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana. Janvāra beigās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdevis Veselības ministrijai sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā. Taču pašlaik ierobežojumi skaistumkopšanā vēl nav mīkstināti. Ierobežojumi arī skāruši tirdzniecības jomu, bet no 8.februāra nolemts paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-konceptuali-atbalsta-drosas-tirdzniecibas-piedavajumu-no-8februara-paplasinas-precu-pieejamibu-klatiene). Sabiedriskās ēdināšanas vietas ēdienus un dzērienus izsniedz tikai līdzi ņemšanai.

Valdība iepriekš lēma, ka, atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1. klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas. Pašlaik gan visi skolēni mācās attālināti. Šis ierosinājums raisīja bažas, tāpēc iedzīvotāji rosināja šo prasību mainīt un neattiecināt uz 1.-4.klasi (https://manabalss.lv/par-valdibas-lemuma-par-obligatu-masku-nesasanu-berniem-skolas-atcelsanu/show). Taču valdība uzsvēra, ka masku lietošana 1. - 4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai. Veselības nozares eksperti uzsver – sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/skoleniem-masku-lietosana-ir-drosa-un-nepieciesama).

Kopš iepriekšējā gada oktobra vidus noteiktās sabiedriskās vietās nepieciešams valkāt mutes un deguna aizsegus. Piemēram, sejas maskas obligāti jālieto tirdzniecības vietās - veikalos, pasta nodaļās, degvielas uzpildes stacijās un citās vietās, kur notiek tirdzniecība. Tāpat to lietošana obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī citviet. (https://www.tvnet.lv/7085469/no-sodienas-virkne-publisko-vietu-obligati-javalka-sejas-maska). Valdības, Veselības ministrijas pārstāvji vairākkārt uzsvēra: ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest SARS-CoV-2 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, mutes un deguna aizsegam ir cieši jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Covid-19 krīze raisīja arī plašākas diskusijas par tā dēvēto “infodēmiju” un cīņu ar dezinformāciju. Savukārt pērn decembrī Latvijā raisījās plašākas diskusijas par to, vai būtu jāparedz kriminālatbildība par aicinājumiem neievērot Covid-19 ierobežojumus (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputats-varetu-paredzet-kriminalatbildibu-par-aicinajumu-neieverot-covid-19-ierobezojumus.a383650/), bet šāds priekšlikums plašu atbalstu neguva.