Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Iesaisties un nobalso par šobrīd aktuālajiem Rīgas domes jautājumiem! Arī Tavs balsojums par jautājumiem, kas jau tiek izskatīti Rīgas domes sēdēs, ir nozīmīgs. Pēc vairāk kā desmit balsojumiem Tev izveidosies saderības rādītājs ar Rīgas domes deputātiem un politisko partiju (šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā).

Lai nobalsotu, Te būs jāreģistrējas, jo tā politikas veidotāji var uzticēties balsojumam - ka katra balss atbilst vienam cilvēkam. Dati tiek izmantoti apkopotā, depersonalizētā veidā, un nevienam, izņemt Tevi pašu, nav pieejams Tavs konkrētais balsojums.

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai Eiropai nepieciešams digitālais eiro?

Eiropas Komisija rīko apspriešanu "Digitālais eiro Eiropas Savienībai", ar mērķi izveidot un regulēt digitālo eiro kā jaunu centrālās bankas naudas veidu, ko lietot līdztekus banknotēm un monētām.

Iecere virzīties uz digitālo eiro tika atbalstīta Eiropadomes sanāksmē 2021.gada pavasarī, paužot nostāju, ka šāda digitālā valūta varētu nodrošināt publisko līdzekļu piedāvājumu digitālā veidā, sekmēt Eiropas ekonomikas digitalizāciju, veicināt inovāciju mazummaksājumu jomā un stiprināt eiro starptautisko nozīmi.

Digitālais eiro būtu elektronisks centrālās bankas naudas veids, kas būtu pieejams iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Pirmkārt, tam būtu jānodrošina nepārtraukta centrālās bankas naudas piegāde digitālā veidā, ņemot vērā, ka samazinās skaidras naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošana. Digitālā nauda papildinātu skaidru naudu, vienlaikus garantējot, ka privāto naudu vienmēr var konvertēt drošā publiskā naudā. Otrkārt, tam būtu jāveicina Eiropas ekonomikas digitalizācija un modernu, drošu un efektīvu Eiropas mēroga maksājumu attīstība, izmantojot centrālās bankas naudu ar augstu privātuma un datu aizsardzības līmeni. Treškārt, tam būtu jāatbalsta ES atvērtā stratēģiskā autonomija un jāstiprina eiro starptautiskā nozīme.

Sākotnējā pārdomu posmā EK pēta vairākus iespējamos risinājumus un aspektus, piemēram, lietotāju vajadzības un vēlmes attiecībā uz digitālo eiro, digitālās valūtas lomu ES maksājumu sistēmās, likumīga maksāšanas līdzekļa statusa piešķiršanu digitālajam eiro, vienlaikus turpinot garantēt eiro skaidras naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu, digitālā eiro ietekmi uz finanšu nozari un finanšu stabilitāti u.tml.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai ES pārtikas politika vēl aktīvāk jāvirza bioloģiskās un videi draudzīgās saimniekošanas virzienā?

Eiropas Komisija ir sākusi apspriešanu par izmaiņām Ilgtspējīgā ES pārtikas sistēmā, apsverot iespējas to vēl vairāk vērst videi draudzīgas saimniekošanas virzienā un priekšroku dodot bioloģiskiem risinājumiem, kas gan varētu palielināt pārtikas izmaksas.

EK uzsver, ka tās īstenotā pārtikas politika ir vērsta uz ilgtspēju, lai nodrošinātu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, kas pozitīvi atsauktos uz cilvēku veselību. Lai arī pāreja uz ilgtspējīgu sistēmu ir sākusies, strauji augošais pasaules iedzīvotāju skaits, ko nepieciešams nodrošināt ar pārtiku, rada jaunus izaicinājums, pārtikas ražošanas rezultātā veidojas gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, mazinās bioloģiskā daudzveidība, notiek klimata pārmaiņas, tiek patērēts pārmērīgi daudz dabas resursu, bet daļa saražotās pārtikas tiek izmesta, tādēļ Komisija apsver jaunas izmaiņas, lai ES pārtikas sistēmu padarīt vēl ilgtspējīgu un ilgtspēju iestrādāt visās ar pārtiku saistītajās politikas jomās.

EK skatījumā, ir jāturpina mainīt pārtikas produkti ražošanas un patēriņa modeļus, saglabājot vai uzlabojot augstus cilvēku veselības standartus, rūpējoties par vides veselību, dzīvnieku veselību un labturību un primāro ražotāju ienākumu palielināšanu, dodot priekšroku bioloģiskiem risinājumiem un stiprinot ES konkurētspēju. Lai to panāktu, vides faktorus iecerēts definēt kā galvenos lēmumu pieņemšanā nākotnē, turklāt gan ES, gan nacionālā līmenī. Tāpat plānots optimizēt pārtikas ražošanas un izplatīšanas ķēdes un patēriņu, lai palielinātu resursu efektivitāti un samazinātu pārtikas zudumus, nodrošināt, ka, ražojot vai ES tirgū ievedot pārtiku, tiek ņemti vērā ilgtspējības apsvērumi, nodrošināt saskaņotību starp visām ES politikām, kas saistītas ar pārtiku, un veikt citus pasākumus.

Izmaiņu rosinātāji atzīst, ka īstermiņā jaunu ilgtspējas prasību ieviešana pārtikas jomā radīs papildu izmaksas ražotājiem, mazumtirgotājiem un ēdināšanas pakalpojumu nozarei, kas rezultēsies ar augstākām cenām patērētājiem, savukārt ieguvumi tiek saskatīti ilgtermiņā.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai apputeksnētāju stāvokļa uzlabošanai Eiropā pietiks ar koordinācijas un sadarbības uzlabošanu?

Eiropas Komisija ir sākusi apspriešanu, kā uzlabot ES Apputeksnētāju iniciatīvu, lai sekmīgāk novērstu apputeksnētājkukaiņu skaita ievērojamo samazināšanos Eiropā.

Iniciatīva 2018.gadā tika sākta, jo tika secināts, ka pēdējās desmitgadēs Eiropas savvaļas apputeksnētāju skaits un daudzveidība krasi samazinās, bet bez tādiem apputeksnētājiem kā savvaļas bites, ziedmušas un tauriņi var iznīkt daudzas augu kultūras un savvaļas augu sugas. Tam būtu nopietnas ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, jo ap 5 miljardi eiro no ES lauksaimniecības ikgadējās produkcijas vērtības saistīta ar apputeksnētājkukaiņiem. Galvenie savvaļas apputeksnētājkukaiņu apdraudējumi ir zemes izmantojuma maiņa, intensīvā lauksaimniecība un pesticīdu izmantošana, vides piesārņojums, invazīvas svešzemju sugas un klimata pārmaiņas.

EK piedāvā uzlabot Apputeksnētāju iniciatīvu un ieviest labvēlīgus instrumentus un pasākumus galveno samazinājuma faktoru apkarošanai. EK solās izveidot efektīvu un integrētu ES pieeju savvaļas apputeksnētāju iznīkšanas apturēšanai, palielinot sektorpolitiku iedarbīgumu uz apputeksnētāju iznīkšanas cēloņu mazināšanu, uzlabojot ieinteresēto personu centienu koordinētību un sadarbību, paplašinot publiskā un privātā sektora iesaisti, aizpildot zināšanu robus un ES mērogā izveidojot monitoringa mehānismu ar piemērotiem indikatoriem un izstrādājot instrumentus, kas atbalstītu rīcību valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai Eiropā jāturpina piena, augļu un dārzeņu izdales programma skolās?

Eiropas Komisija ir sākusi apspriešanu par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas ES skolu apgādes programmā, kas atbalsta augļu, dārzeņu, piena un piena produktu izdalīšanu bērniem no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Atbalsta programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu darbojas no 2017./2018.mācību gada, apvienojot pirms tam īstenotās atsevišķās atbalsta programmas "Skolas piens" un "Augļi skolai". Programma paredz augļu, dārzeņu un piena produktu izdali bērniem un jauniešiem bez maksas trīs reizes mācību nedēļā. Programmas definētie mērķis ir veicināt veselīgu bērnu ēšanas un uztura paradumu veidošanos, kas būtu noturīgi visu turpmāko dzīvi, ka arī atbalstīt izglītojošus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu patēriņu.
Iecerēts, ka programmas pārskatīšana būs vērsta uz veselības veicināšanu, nodrošinot piekļuvi veselīgam uzturam un izmantojot rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai.

Pārskatīšanas laikā plānots vērtēt, vai būtu nepieciešams mainīt piena un dārzeņu programmas tvērumu, paredzot īpašu atbalstu bērniem ar zemāku sociālekonomisko statusu, vai mainīt programmā ietvertos produktus, vai būtu maināms šo produktu izplatīšanas modelis, piemēram, ārpus skolas parastajām ēdienreizēm, vai programmā būtu jāiekļauj plašāki izglītības pasākumi un vai būtu jāmaina pārvaldības mehānismi. Tāpat tiks mēģināts palielināt pieejamā budžeta izlietojumu.

2021./2022.mācību gadā programmas "Piens un augļi skolai" īstenošanai Latvijā tika paredzēti vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai Eiropas Savienībā jāintensificē centieni apkarot kaitniecisku praksi pret sievietēm un meitenēm?

Eiropas Komisija ir sākusi apspriešanu par iniciatīvu, kas iecerēta, lai novērstu pret sievietēm un meitenēm vērstu kaitniecisko praksi.

Par kaitniecisku praksi tiek definēta tāda diskriminējoša prakse, kas tiek īstenota ilgstoši un regulāri, kā rezultātā sabiedrība kopumā vai tās grupas sāk uzskatīt šādu rīcību par pieņemamu. Kaitnieciska prakse cita starpā ir sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborti un piespiedu sterilizācija, piespiedu vai agrīnas laulības un ar "goda aizstāvēšanu" saistīta vardarbība.

Iniciatīvas mērķis ir apkarot kaitniecisku praksi pret sievietēm un meitenēm, iesakot dalībvalstīm mērķtiecīgus pasākumus. Tā kā visi šie kaitnieciskās prakses veidi nav atzīti par noziegumiem visās ES dalībvalstīs, iniciatīvas mērķis ir arī panākt, lai visas kopienas valstis atzīst, ka kaitnieciskā prakse, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, ir ar dzimumu saistītas vardarbības veids.

Iniciatīvas autori uzsver, ka minētās problēmas joprojām skar miljoniem sieviešu un meiteņu pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienībā, jo īpaši migrantu kopienās un minoritāšu grupās.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai ES būtu jāsaglabā valsts atbalsta mehānismi grūtībās nonākušām bankām?

Eiropas Komisija ir sākusi izvērtēšanu par valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām.

Šāds atbalsts ieviests pēc 2008.gada finanšu krīzes, lai novērstu krīzes sekas un izvairītos no banku bankrotu ķēdes reakcijas izraisītām sekām finanšu nozarē un ekonomikā kopumā. Tā kā nebija vienota regulējuma, kā efektīvi risināt banku bankrotus, palīdzība tika īstenota ar valsts atbalsta noteikumiem.

EK regulējums paredz, ka, piešķirot grūtībās nonākušām bankām valsts atbalstu, jāievēro trīs galvenie principi - līdz minimumam jāsamazina konkurences izkropļojumi, jāatjauno atbalstīto banku ilgtermiņa dzīvotspēja, veicot pārstrukturēšanu, un jānodrošina, ka atbalstītās bankas akcionāri un noteikti kreditori sedz daļu no zaudējumiem, lai samazinātu valsts atbalsta summu, tādējādi aizsargājot nodokļu maksātājus un atturot bankas uzņemties pārmērīgu risku.

Kopš 2008.gada EK ir vairākkārt pārskatījusi, atjauninājusi un paplašinājusi šos valsts atbalsta noteikumus, un tagad tas tiks darīts vēl vienu reizi. Šajā izvērtēšanā tiks analizēts, kā valsts atbalsta noteikumi ir darbojušies laika gaitā un cik lielā mērā tie ir palīdzējuši saglabāt finanšu stabilitāti ES vienotajā tirgū.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru dodies uz ŠEIT!

Vai Ukraina jāuzņem Eiropas Savienībā?

Dažas dienas pēc Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī šīs valsts prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja lūgumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban ES un Ukrainas attiecības nosaka asociācijas līgums, kas tika parakstīts 2014.gadā, taču pašlaik Ukraina oficiāli nav nedz ES kandidātvalsts, nedz potenciālā kandidātvalsts.

Saeima ceturtdien, 3. martā, pieņēma paziņojumu par atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai un nākotnē arī Ukrainas pilntiesīgai dalībai ES. Saeima uzskata, ka tas būtu solidaritātes signāls Ukrainai un tās tautai, apliecinot, ka Ukraina pieder Eiropai, par kuras vērtībām tā patlaban cīnās ar visiem saviem spēkiem.

Lai valsts varētu kļūt par ES locekli, tā vispirms ir jāuzaicina kļūt par kandidātvalsti. Eksperti pieļauj, ka Ukrainas uzaicināšana kļūt par kandidātvalsti pašlaik tiešām varētu notikt, bet pēc tam vēl gaidāms vairākus gadus garš standartizētu procedūru posms, kurā tiktu vērtēta Ukrainas gatavība uzņemšanai ES. Kļūšana par kandidātvalsti negarantē, ka valsti tiešām uzņems ES.

ES par paplašināšanos pastāv dažādi viedokļi. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ir atzinis, ka tas ir delikāts jautājums.

Vai digitālajās darba platformās strādājošajiem jāpiemēro darba tiesību regulējums un sociālie pabalsti Eiropas Savienības līmenī?

Eiropas Komisija (EK) decembrī ir ierosinājusi īstenot pasākumu kopumu, lai reformētu darba apstākļus digitālajās darba platformās strādājošajiem.
EK piedāvā digitālo platformu kurjeriem (piemēram, "Wolt", "Bolt" u.tml.) un līdzīgu pienākumu veicējiem piešķirt darbinieka statusu un ar to saistītās tiesības uz minimālo algu, koplīgumu slēgšanu, veselības apdrošināšanu, bezdarbnieka un citiem pabalstiem.
"Jaunie noteikumi nodrošinās, ka cilvēki, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas, var izmantot darba tiesības un sociālos pabalstus, uz kuriem viņiem ir tiesības. Viņi saņems arī papildu aizsardzību attiecībā uz algoritmiskās pārvaldības, t. i., automatizētu sistēmu, kas darbā atbalsta vai aizstāj vadības funkcijas, izmantošanu," sola EK.
EK priekšlikumam direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā vēl nepieciešams Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu valdību atbalsts.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)