Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai Latvijā jāpastiprina sodi par regulāriem draudiem un vajāšanu?

Saeima 2.lasījumā skatīs "Jaunās vienotības" (JV) piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots palielināt sodus par draudiem un vajāšanas gadījumiem.
Koriģētais izmaiņu piedāvājums paredz noteikt, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, un ja šādas darbības vērstas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto vai bijušo laulāto, pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga saimniecība, varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban likums paredz, ka par šādiem draudiem var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Arī par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu patlaban likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
JV likumprojekta anotācijā norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Likuma izmaiņas ļaušot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī piemērot aizdomās turētajām un apsūdzētājām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
Likuma grozījumi tapuši pēc tam, kad aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja. Par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Vai jānosaka stingrākas prasības mājas dzīvnieku pavairošanai?

Saeima konceptuāli vērtēs Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai un pavairošanai.

Grozījumos iecerēts noteikt jaunus pienākumus īpašniekiem mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Tiks atrunāts, ka pavairošanai nedrīkstēs izmantot slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Likumā tiks noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un istabas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai mājas dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu apkārtnes iedzīvotājus.

Kā vērtē ministrija, grozījumi uzlabos dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus.

Vai valsts aizsardzības dienestā būtu obligāti jāiesauc arī sievietes?

Saeima otrajā lasījumā skatīs Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, ar kuru Latvijā no 2023.gada vidus iecerēts ieviest militāro dienestu.

Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītā redakcija paredz, ka dienestam obligāti būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet atsevišķu iemeslu dēļ iesaukšanu varēs atlikt līdz 27 gadu vecumam. Savukārt brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties arī sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Partija "Progresīvie" likumā piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzības dienestā iesauc gan vīriešus, gan sievietes no 18 līdz 23 gadu vecumam, bet brīvprātīgi abu dzimumu iedzīvotāji dienestā varētu doties līdz 35 gadu vecumam. Partijas skatījumā, šādi tiktu nodrošināta dzimumu līdztiesība. Komisijā šis priekšlikums nav saņēmis atbalstu.

Militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Atsevišķos gadījumos būs pieejams arī alternatīvais civilais dienests.

Vai prasība par lielākām autostāvvietām ir jāvirza izskatīšanai valdībā?

Izskatot iniciatīvā balstīta kolektīvā iesnieguma prasību atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem noteikt auto stāvvietas minimālo platumu no 2,60 metriem un garumu 5 metrus vienam vieglajam transportlīdzeklim, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma iniciatīvu padziļinātai izpētei nodot Ministru kabinetam (MK).

Komisijas lēmumā ir paredzēts, ka līdz gada beigām MK Saeimai sniedz ziņojumu par iespējamiem risinājumiem.

Par šīs iniciatīvas nodošanu tālāk MK izpētei un ziņojuma sniegšanai ir vēl jābalso visai Saeima plenārsēdē. Kā domā Tu – vai Saeimai prasība par lielākām autostāvvietām ir jāvirza izskatīšanai valdībā?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Nordic Council of Ministers Latvijas Finieris Supported by EU (JUST) Karavela