Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai jāierobežo privātpersonu pārvietošanās uz Krieviju un Baltkrieviju pēc lētākām akcīzes precēm?

Lai mazinātu privātpersonu pārvietošanos uz Krieviju un Baltkrieviju pēc lētākām akcīzes precēm, Saeima izskatīs valdības jau atbalstītos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz no septiņām līdz 30 dienām palielināt laika periodu, kurā personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto tabakas izstrādājumu, alkohola un degvielas ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem. Patlaban šis laika periods ir septiņas dienas, līdz ar to Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi to četrkāršos. Šāds laika periods akcīzes nodokļu atvieglojuma piemērošanai ir noteikts arī Igaunijā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ grozījumu mērķis ir atturēt Latvijas iedzīvotājus doties uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas, aprīlī, atceļot ar Covid-19 noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, robežu šķērsojošo personu skaits ir būtiski palielinājies.

Valsts drošības dienests (VDD), ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un citām valstīm, ir brīdinājis Latvijas iedzīvotājus, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienesti jau ilgstoši izvērš izlūkdarbības pret Latviju. Pēc VDD sniegtās informācijas, specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunā un mēģina savervēt Latvijas iedzīvotājus Krievijas vai Baltkrievijas apmeklējuma laikā, un nereti tas notiek, viņiem uzdodoties par robežsargiem. Turklāt, kā norāda FM, būtiski ir ierobežot cigarešu iepirkšanu Baltkrievijā, jo ienākumi no cigarešu realizācijas nonāk šīs valsts valdībai lojāliem uzņēmējiem, kuru darbība ir cieši saistīta ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.

Vai jācenšas veicināt, lai priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā pārsvarā notiktu valsts valodā?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka no valsts līdzekļiem finansēs priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā.

Nacionālās apvienības, "Konservatīvo" un "Jaunās vienotības" Saeimas deputāti 2020.gadā sākotnēji virzīja grozījumus, kas paredzēja noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kurai noteikti izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā. Uz otro lasījumu ir atbalstīta opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) koriģētā izmaiņu redakcija, kas paredz valodas ierobežojumu noteikt tikai tai aģitācijai, kurai tiek izmantoti no valsts saņemtie līdzekļi.

Sākotnēji piedāvāto izmaiņu autori likumprojekta anotācijā tika norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu tiekot plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu.

Vai dzērājšoferiem tiesību atgūšanai jānosaka pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmas?

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem plānots ieviest obligātu prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmas tiem autovadītājiem, kas pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Satiksmes ministrijas rosinātie grozījumi paredz stingrākas prasības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personai, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības. Likumprojekts paredz, ka dzērājšoferiem būs jāpierāda vismaz vienu gadu stabila remisija, ko apliecinās ārstējošā narkologa atzinums.

Ministrija skaidro, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai pašu transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi arī valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja šāds transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Korekcijas programma, kas vadītāja apliecības atgūšanai būs jāapmeklē dzērājšoferiem, būšot vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.

Vai jāatļauj filmēt Saeimas deputātu darbu parlamentā?

Saeima lems, vai nodot vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz atļaut filmēt deputātu darbu parlamentā.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Ieva Brante, kura vēloties mainīt sabiedrības ierobežoto skatījumu par deputātu darbu. "Vēlamies sniegt plašāku video informāciju par tautas kalpiem, jo rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār," 2017.gadā tapušās iniciatīvas pieteikumā norādījusi Brante. Ar iniciatīvu tās autori pauž apņemšanos parādīt, "ko tad īsti deputāti dara valsts vadībā". Viņasprāt, to īstenot ir vienkārši - atļaujot filmēt deputātu darbu.

Brantes ieskatā, būtu jāatļauj jebkuras Saeimas sēdes tiešā straumēšana vairākās kamerās un ar piekļuvi internetā. Tāpat arī būtu jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)