Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai pret Covid-19 vakcinētiem senioriem jāpiešķir 20 eiro ikmēneša pabalsti?

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz piešķirt ikmēneša atbalstu 20 eiro apmērā no šī gada novembra līdz nākamā gada martam senioriem, kas vakcinēti pret Covid-19 vai saņēmuši konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju.

Atbalsts senioriem tiek pamatots ar to, ka šoruden vērojams straujš energoresursu cenu sadārdzinājums, bet vienlaikus šādi iecerēts veicināt vakcināciju pret Covid-19 senioru vidū.

Lai persona kvalificētos atbalsta saņemšanai, tai būs jādzīvo Latvijā un pilns vakcinācijas kurss jāveic līdz šī gada beigām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu 20 eiro mēnesī izmaksās bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja.

Aprēķināts, ka šo pabalstu izmaksai būs nepieciešami aptuveni 48,5 miljoni eiro.

Vai Latvijā jāievieš pašvaldību līmeņa referendumi?

Saeima 2.lasījumā izskatīs Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas regulēs šādu referendumu norisi, noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot pašvaldību referendumus, un paredzēs kārtību, kādā ierosināmi šie referendumi.

Ar jauno likumu iecerēts noteikt, ka pašvaldību līmeņa referendumu varēs ierosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Šādu referendumu gan nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, savukārt par pārējiem jautājumiem Rīgā vajadzēs vismaz 10%, bet pārējās pašvaldībās - vismaz 15% balsotāju parakstu. Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, bet ne par domes atlaišanu.

Vai valstspilsētas būtu jāapvieno ar apkārtējiem novadiem?

Saeima sāks konceptuāli vērtēt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar kuriem iecerēts labot Satversmes tiesas konstatētās nepilnības administratīvi teritoriālajā reformā un valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.

Satversmes tiesa šogad ir atcēlusi vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Vai Latvijā jāparedz lielāki budžeta līdzekļi mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai?

Saeima šonedēļ lems, vai nodot tālākai vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu portālā "manabalss.lv" virzīto priekšlikumu paredzēt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.
Iniciatīvas autori uzsver, ka nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tostarp mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāks mūsdienīgu un efektīvu medikamentu klāsts.
Iedzīvotāji aicina Saeimu 2022.gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai. Šo summu ir nosaukusi Veselības ministrija, veicot aprēķinus par 2022.gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Šobrīd nākamā gada valsts budžetā medikamentiem atvēlēti vien 19 miljoni eiro, kas neesot pietiekami.

Vai Latvijai būtu jāapmainās ar citām Eiropas valstīm ar informāciju par autoceļu nodevas maksāšanas pārkāpumiem?

30.09. - Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas noteiks pamatprincipus, lai Latvija varētu apmainīties ar informāciju ar citām Eiropas Savienības valstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Likuma izmaiņas noteiks, ka turpmāk, lai varētu identificēt ES dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram jāpiemēro administratīvais sods, tiks veikta pārrobežu informācijas apmaiņa.
Pēc izmaiņām Valsts policija būs tiesīga pieprasīt citas ES valsts datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanai.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)