Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Iesaisties un nobalso par šobrīd aktuālajiem Rīgas domes jautājumiem! Arī Tavs balsojums par jautājumiem, kas jau tiek izskatīti Rīgas domes sēdēs, ir nozīmīgs. Pēc vairāk kā desmit balsojumiem Tev izveidosies saderības rādītājs ar Rīgas domes deputātiem un politisko partiju (šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā).

Lai nobalsotu, Te būs jāreģistrējas, jo tā politikas veidotāji var uzticēties balsojumam - ka katra balss atbilst vienam cilvēkam. Dati tiek izmantoti apkopotā, depersonalizētā veidā, un nevienam, izņemt Tevi pašu, nav pieejams Tavs konkrētais balsojums.

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai jācenšas veicināt, lai priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā pārsvarā notiktu valsts valodā?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka no valsts līdzekļiem finansēs priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā.

Nacionālās apvienības, "Konservatīvo" un "Jaunās vienotības" Saeimas deputāti 2020.gadā sākotnēji virzīja grozījumus, kas paredzēja noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kurai noteikti izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā. Uz otro lasījumu ir atbalstīta opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) koriģētā izmaiņu redakcija, kas paredz valodas ierobežojumu noteikt tikai tai aģitācijai, kurai tiek izmantoti no valsts saņemtie līdzekļi.

Sākotnēji piedāvāto izmaiņu autori likumprojekta anotācijā tika norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu tiekot plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu.

Vai Latvijā oficiāli jāatzīst dievturība?

Saeima konceptuāli vērtēs Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka laulības Latvijā būs iespējams noslēgt arī pie dievturu garīdzniekiem.

Pašlaik laulību slēgšanas iespējas likums paredz luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) garīdzniekiem.

Kā savu ieceri pamato likumprojekta autori, latviskās dzīvesziņas reliģija esot latviešu tautas izkopta unikāla kā nacionālās, tā tradicionālās kultūras vērtība. Pašlaik pastāvot nevienlīdzība, jo šo reliģisko uzskatu pārstāvju pie saviem garīdzniekiem slēgtās laulības valsts neatzīst, bet tā vietā ir atkārtoti jālaulājas dzimtsarakstu birojā.

Dievturības mērķis esot saglabāt, izkopt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dzīvesziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtu, tikumu mācību, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām.

Vai azartspēles jāļauj spēlēt tikai no 21 gada vecuma?

Saeima pirmajā lasījumā vērtēs grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, ar kuriem no 18 līdz 21 gadam plānots palielināt vecuma cenzu, no kura Latvijā ir pieejamas azartspēles. Strādāt azartspēļu organizēšanā gan joprojām varēs jau no 18 gadu vecuma.

Izmaiņu autori atsaucas uz Ziemeļamerikas azartspēļu atkarības palīdzības fonda 2016.gadā veiktu pētījumu, kurā atklājies, ka visjūtīgākā sabiedrības daļa, kas ir visaugstākajā atkarības riska grupā, ir iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem. Tieši šī sabiedrības daļa visvairāk ciešot no azartspēļu atkarības, turklāt esot pakļauta papildu riskiem, kas saistīti ar nespēju konkurēt darba spēka tirgū un noslieci uz kriminālsodāmo darbību veikšanu. Arī Latvijā veiktā aptaujā ticis noskaidrots, ka vairākums respondentu, kas spēlē azartspēles, tās sākuši spēlēt līdz 20 gadu vecumam.

Grozījumi arī paredz paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, paredzot noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas izglītības iestādēs un 250 metru attālumā no to ieejas, publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas, kā arī dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.

Likumprojekta autori uzskata, ka paredzētajiem grozījumiem ilgtermiņā būs pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, uzlabojot sabiedrības aizsardzību un ierobežojot azartspēļu pieejamību, tiks veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu organizēšanas vidi.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijai pret izmaiņām ir noraidoša attieksme.

Vai valsts un pašvaldību autotransportu nepieciešams aprīkot ar izsekošanas ierīcēm, lai mazinātu transporta tēriņus?

Saeima lems, vai tālāk virzīt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, ar kuru rosināts valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm.

Parakstu vākšanas iniciators Jānis Ronis skaidro, ka privātam uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmuma vieglo transporta līdzekļu nodoklis, ja uzņēmuma auto nav aprīkots ar GPS izsekošanas ierīci, kura ir reģistrēta un tās dati ir pieejami Valsts ieņēmumu dienestam. Tātad uzņēmumu darbinieki nedrīkst braukt ar auto uz mājām, jo tas nav saistīts ar saimniecisko darbību.

Tikmēr publiskajām personām - valstij, pašvaldībām, valsts un pašvaldību sabiedrībām, aģentūrām un citām atvasinātajām personām - nav pienākuma aprīkot auto ar izsekošanas iekārtām, lai nodrošinātu auto izmantošanu tikai savu uzdevumu veikšanai, līdz ar to esot zināms, ka ar šiem auto par nodokļu maksātāju naudu brauc gan mājās, gan brīvdienās, medībās un citur.

Pēc iniciatīvas autora domām, visus valsts, pašvaldību un atvasināto publisko personu īpašumā un lietošanā esošos auto nepieciešams aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm, lai taupītu valsts un pašvaldību budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Ieguvumi veidotos no ietaupītās degvielas un uzturēšanas izdevumiem, turklāt iestāžu vadītāji zinātu, kur atrodas darbinieki.

Vietnē "manabalss.lv" par piedāvājumu tika savākti vairāk nekā 10 200 paraksti.

Vai dzērājšoferiem tiesību atgūšanai jānosaka pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmas?

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem plānots ieviest obligātu prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmas tiem autovadītājiem, kas pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Satiksmes ministrijas rosinātie grozījumi paredz stingrākas prasības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personai, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības. Likumprojekts paredz, ka dzērājšoferiem būs jāpierāda vismaz vienu gadu stabila remisija, ko apliecinās ārstējošā narkologa atzinums.

Ministrija skaidro, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai pašu transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi arī valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja šāds transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Korekcijas programma, kas vadītāja apliecības atgūšanai būs jāapmeklē dzērājšoferiem, būšot vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.

Vai Latvijas energodrošības stiprināšanas nolūkos vēja elektrostacijas jāļauj celt uz atvieglotiem nosacījumiem?

Saeima konceptuāli skatīs likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, ar kuru plānots noteikt atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un to infrastruktūras būvniecībai.

Līdz šim atsevišķi vēja elektrostaciju projekti Latvijā ir saskārušies ar sabiedrības pretestību, līdz ar to palikuši nerealizēti. Jaunais likumprojekts paredz no daļas saskaņošanas un sabiedriskās apspriešanas procedūru atteikties, saglabājot ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo izvērtējumu.

Likumprojekts tapis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas uzskata, ka pielaidīgāka attieksme vēja elektrostaciju projektiem nepieciešama Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, kas vienlaikus sekmēšot energoresursu augošo izmaksu samazinājumu.

Pielaidīgāka attieksme pret vēja elektrostaciju projektiem tiks pieļauta līdz brīdim, kad to kopējā jauda sasniegs 1000 megavatus.

Vai tautai jādot tiesības patstāvīgi ievēlēt Valsts prezidentu?

Izpildot vienu no partijas kongresā 1. maijā apstiprinātās rezolūcijas punktiem, pieci Saeimas deputāti no "Saskaņas" iesnieguši grozījumus Satversmē, kas paredz tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Pamatojot šādu izmaiņu nepieciešamību, Saeimas "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins kongresā uzsvēra, ka viena no Latvijas tautas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums, par ko liecinot arī tas, ka Valsts prezidents ir koalīcijas iecelts, proti, to ievēl deputātu vairākums parlamentā. "Saskaņas" deputāti ierosina Satversmē noteikt, ka prezidentu ievēl tauta uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.

"Saskaņa" uzskata, ka Valsts prezidenta amats nedrīkst būt politiskā tirgus priekšmets, un iedzīvotājiem jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties "vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti". Vienlaikus partija pārstāvji uzskata, ka prezidenta pilnvaru apjoms nav jāpaplašina, jo, "gudri izmantojot Satversmē jau piešķirtās pilnvaras, valsts vadītājam ir iespējams rīkoties efektīvi un atbildīgi".

Iniciatīvas par tautas vēlētu prezidentu dažādas partijas vairākkārt iesniegušas arī iepriekš, jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču tās nekad nav guvušas Saeimas vairākuma atbalstu. Arī iedzīvotāju parakstu vākšanā atbalsts šādām izmaiņām bijis nepietiekams.

Vai Latvijai jāatsakās no līguma ar Krieviju, kas aizsargā memoriālās būves?

Saeima plāno skatīt lēmuma projektu, ar kuru tiek piedāvāts apturēt Krievijas un Latvijas valdību vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13.panta daļu par memoriālajām būvēm un pieminekļiem.

Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainai ir aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nākotni un iespējām to demontēt. Minētās starpvalstu vienošanās 13.pants līdz šim minēts kā galvenais arguments šī pieminekļa aizsardzībai.

Kā norāda Ārlietu ministrija, 1994.gadā Latvija parakstīja četru starptautisku līgumu pakotni, kas paredzēja Krievijas bruņoto spēku izvešanas noteikumus un termiņus. Viens no līguma pantiem runā par to, ka saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Apliecinot gatavību uzturēt un saglabāt pieminekli, Latvija vērtējusi to kā vietu, kurā Latvijas iedzīvotāji varētu pieminēt Otrā pasaules karā kritušos un kara beigas.

ĀM uzsver, ka Krievijas bruņoto spēku veiktās noziedzīgās darbības Ukrainā un Krievijas propagandas retorika, kas attaisno šādu rīcību, ir diskreditējusi pieminekļa Pārdaugavā simbolismu kā padomju armijas uzvaru pār fašismu un karā kritušo piemiņas vietu, un patlaban tas ir kļuvis par vietu, kas asociējas ar un simbolizē agresorvalsti.

Vai Latvijā jāaizliedz svētdienās veikalos tirgot alkoholu?

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas rosinātos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem piedāvāts Latvijā svētdienās aizliegt tirgot līdzņemamo alkoholu.

Likumprojekts paredz noteikt, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta svētdienās, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskos dzērienus pārdod tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, un izņemot beznodokļu veikalus.

Viens no grozījumu autoriem, deputāts Aldis Gobzems, argumentējot izmaiņu nepieciešamību, ir izteicies, ka "alkoholu svētdienās iegādājas deģenerāti" un Latvijā "mežonīgi daudz vīriešu" ir nodzērušies. Pēc grozījumu autoru domām, izmaiņas mudināšot cilvēkus vairāk nodarboties ar sportu un būtu kopā ar ģimenēm.

Līdzīgi ierobežojumi jau vairākus gadus ir noteikti Lietuvā.

Vai valsts vadošo ierēdņu pilnvaru laiks jāierobežo līdz diviem termiņiem pēc kārtas?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts civildienesta likumā, ar kuriem plānots ierobežot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amata termiņu.

Grozījumi paredz, ka iestāžu vadītāji, tai skaitā valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs, amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pēc izmaiņu autoru domām, šādi gan tikšot stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta valsts pārvaldes dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.

Sešus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām paredzēts vērtēt iestāžu vadītāju darba sniegumu un veikt vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, pēc kā varēs tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā, tai skaitā arī citā iestādē, vai atbrīvošanu.

Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām.

Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu, lēš izmaiņu autori no Valsts kancelejas.

Vai Latvijā jāmaina vecāku pabalsta izmaksas kārtība, abiem vecākiem paredzot iespējas vismaz divus mēnešus pavadīt ar bērnu?

Saeima pirmajā lasījumā skatīs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību.

Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Vecāku pabalsta nenododamo daļu abi vecāki varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, to varēs izmantot vienlaicīgi un šajā periodā vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu. Paredzēts, ka katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas.

Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem - 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs iespējamais izvēles periods būs 12 mēneši, no kuriem astoņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Izmaiņu autoru vērtējumā, tās būs solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā.

Vai Latvijai jāatsakās no Krievijas gāzes izmantošanas?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, par kuru mērķi izvirzīts samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret citu valstu izraisītiem piegāžu riskiem.

Skatot likumprojektu komisijā, ir ticis atbalstīts deputātu Reiņa Znotiņa (K) un Jāņa Cielēna (K) priekšlikums noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Latvija un Eiropas Savienība kopumā par atteikšanos no Krievijas gāzes izmantošanas ļoti nopietni ir sākusi domāt pēc šīs kaimiņvalsts sāktā kara pret Ukrainu. Par atteikšanos no Krievijas gāzes tiek domāts, jo šādi iegūtos līdzekļus Krievija izmanto karadarbības finansēšanai, turklāt ir redzams, ka šī valsts nav drošs un uzticams piegādātājs.

Vai darbinieku pārbaudes laiku jāļauj pagarināt līdz pusgadam?

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus Darba likumā, kas cita starpā paredz pagarināt darbinieku maksimālo iespējamo pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Šādas izmaiņas plānots veikt atbilstoši ES direktīvas prasībām. Šobrīd Darba likums paredz, ka pārbaudes termiņš nevar būt ilgāks kā trīs mēneši, savukārt direktīva paredz, ka pārbaudes laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

Likuma jaunā redakcijā plānots noteikt, ka vispārīgais pārbaudes laika maksimālais ilgums ir trīs mēneši, bet darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var vienoties par pārbaudes laika noteikšanu, kas ilgāks par trīs mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus.

Savukārt, ja darba līgums tiks slēgts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, tad pārbaudes laika ilgums nevarēs pārsniegt vienu mēnesi, bet, ja līgums tiek slēgts uz laiku līdz vienam gadam, tad pārbaudes laika ilgums nevarēs pārsniegt divus mēnešus.

Arodbiedrību vērtējumā, šāds risinājums nesamazināšot spēkā esošajā regulējumā paredzēto darbinieku aizsardzību.

Vai Latvijai jāatņem pilsonība kara noziegumu atbalstītājiem?

Saeima gala lasījumā plāno skatīt grozījumus Pilsonības likumā, ar kuriem paredzēts noteikt tiesisku pamatu, lai varētu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām.

Pilsonību varēs atņemt tādā gadījumā, ja persona nekļūs par bezvalstnieku, tātad to varēs atņemt tikai dubultpilsoņiem, bet nevarēs atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.

Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, kas ir sniegušas būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Pilsonību varēs atņemt arī tad, ja pati persona būs piedalījusies šādu darbību veikšanā.

Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana vai piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs jākonstatē ar valsts drošības iestādes atzinumu, bet lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa, kuras nolēmums būs pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums būtu galīgs un nepārsūdzams.

Šis jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā. Pieņemot šādus grozījumus, valstij rastos pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.

Vai Krievijas īstenotā agresija Ukrainā vērtējama kā genocīds pret ukraiņu tautu?

Saeima lems, vai apstiprināt parlamenta lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā", kurā plānots atzīt, ka Krievija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu.

Paziņojuma teksts tapis Saeimas Ārlietu komisijā. Tajā vērsta uzmanību uz lielu skaitu liecību un pierādījumu par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem - Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanām, seksuālu vardarbību un apgānīšanu. Saeima ar paziņojumu plāno paust pārliecību, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības.

Saeima ar paziņojumu aicinās eiroatlantisko kopienu un tās partnerus noteikt visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās armijas spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai un izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju. Tāpat tiks izteikts aicinājums ES dalībvalstīm nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.

Krievija ar Baltkrievijas atbalstu iebrukumu Ukrainā sāka 24.februārī. Krievijas sāktais karš jau ir prasījis vairāk nekā 200 bērnu un tūkstošiem civiliedzīvotāju dzīvības, bet bēgļu gaitās devušies ap 5 miljoni Ukrainas iedzīvotāju.

Vai jaundzimušā mātei jādod iespējas norādīt personu, kurai piešķirams bērna piedzimšanas atvaļinājums?

[07.04. Nodots komisijai: Sociālo un darba lietu komisija(atbildīgā)]
Saeima konceptuāli sāks skatīt grozījumus likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu, kas paredz paternitātes pabalsta piešķiršanu bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta.

Likuma izmaiņas noteiks, ka šai norādītajai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības arī uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.

Šādas likuma izmaiņas tiks pieņemtas, lai pildītu Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā. Tiesa toreiz par neatbilstošu pamatlikumam atzina likuma normu, kas liedz bērna mātes partnerei izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, un norādīja, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību.

Likumā plānotas arī citas izmaiņas, tostarp plānots noteikt, ka turpmāk katram no vecākiem, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par desmit darba dienām, nevis, kā bija iepriekš - desmit kalendārajām dienām.

Vai Latvijā jāaizliedz suņu turēšanu pie ķēdes?

Saeima lems par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" turpmāko virzību.

Par šo iniciatīvu, kas mudina mainīt Dzīvnieku aizsardzības likumu un aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes kā cietsirdīgu izturēšanos pret suņiem, parakstu vākšana notika teju desmit gadus - kopš 2012.gada izskaņas.

Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka - ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvniekam jānodrošina pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā, vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni, vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī, suņa augumam atbilstošu būdu, vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu un vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu.

Iniciatīvas autors Aleksandrs Grunte tika uzsvēris, ka, piemēram, Austrijas "Dzīvnieku aizsardzības likums" nosaka, ka suņus nekādā gadījumā nedrīkst turēt pie ķēdes vai citādi piesietus, pat uz laiku. Viņaprāt, Latvijas regulējums, kas nosaka suņu atsiešanu uz kādu laiku, nav efektīvs, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam nav mehānisma, kā šo noteikumu izpildi kontrolēt.

Vai zemessargus mobilizācijas gadījumā jāļauj vienkāršotā kārtībā ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā?

[07.04. Nodots komisijai: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija(atbildīgā)]
Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Zemessardzes likumā, kas paredz mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.

Ņemot vērā to, ka dienests Zemessardzē būtiski atšķiras no atrašanās Nacionālo bruņoto spēku rezervē, zemessargi netiks iesaukti aktīvajā dienestā rezerves karavīru un rezervistu mobilizācijas kārtībā. Zemessargu ieskaitīšana aktīvajā dienestā notiks vienkāršotā kārtībā, kuru noteiks aizsardzības ministrs.

Minētā norma attiektos uz izņēmuma stāvokli vai kara gadījumiem. Tā kā izņēmuma stāvokļa tiesiskais režīms var tikt attiecināts tikai uz atsevišķu valsts teritorijas daļu, likuma grozījumi paredzot iespēju lemt par daļēju zemessargu mobilizāciju, proti, ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Latvijā ir vairāk nekā 8 000 zemessargu.

Vai jāatsakās no Covid-19 drošības sertifikātu prasīšanas darbam medicīnā un skolās?

Saeima plāno skatīt opozīcijas deputātu sagatavoto lēmumprojektu, ar kuru viņi vēlas uzdot valdībai atteikties no prasības pēc Covid-19 sertifikāta nepieciešamības pilnīgi visu darba pienākumu veikšanai.

Valdība ir vienojusies no aprīļa samazināt Latvijā epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pamatā atteikties no prasības pēc Covid-19 drošības sertifikātiem darbam klātienē. Valdība tomēr nolēma, ka arī pēc 1.aprīļa tiks saglabāta prasība ārstniecības iestādēs, izglītības jomā un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būt vakcinētiem, turklāt pēc noteiktiem kritērijiem darba devējs varēs noteikt šādu nosacījumu arī citās jomās.

Opozīcijas deputāti rosina atteikties no šīm prasībām, jo Covid-19 drošības sertifikāts esot "zaudējis patieso vērtību", vakcinācija esot "maz efektīva, lai pasargātu no jaunajiem slimības paveidiem" un "Latvijā trūkst darbaspēks".

Vai degvielas cenas samazināšanai jāļauj uz laiku atteikties no biodegvielas piejaukšanas degvielai?

Saeima plāno skatīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā "Par atbilstības novērtēšanu", kas paredz uz laiku ļaut pārdot degvielu, kurai nav pievienota biodegviela.

ZZS piedāvā šādu kārtību noteiktu uz gadu - līdz 2023.gada 1.aprīlim. Deputātu skatījumā, šādas izmaiņas nepieciešamas, lai cīnītos pret degvielas cenu kāpumu, jo no aprīļa obligātā prasība par biodegvielas piemaisījumu sadārdzināšot degvielas cenu vēl par 10 līdz 12 centiem litrā. Politiķi uzsver, ka degvielas cenu pieaugums negatīvi ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tostarp lauksaimniekus, kuriem pavasarī jāapstrādā lauki.

Arī valdošās koalīcijas partiju vidū pašlaik notiek sarunas par iespējam samazināt degvielas cenu pieaugumu, kas radies saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viens no piedāvātajiem variantiem ir bioloģiskās piedevas samazināšana degvielā. Tikmēr Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija apgalvo, ka biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšana būtiski nesamazināšot degvielas cenu.

Vai Latvijā jāparedz iespējas reģistrēt viendzimuma pāru attiecības?

[24.03. - Izslēgts no Saeimas darba kārtības]
Saeima konceptuāli sāks skatīt Civilās savienības likuma projektu, ar kuru paredzēts ieviest jaunu regulējumu divu pilngadīgu personu kopdzīves reģistrēšanai un kas vēl pirms nonākšanas parlamentā izraisījis plašas politiķu un sabiedrības debates.

Likumprojektu sagatavojusi Tieslietu ministrija, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus. Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Civilās savienības varēs izbeigt pie notāra vai tiesā.

Lai arī jaunā likuma regulējumu potenciāli varētu izmantot gan heteroseksuāli, gan viendzimuma pāri, konservatīvi un liberāli noskaņoto debates šis likumprojekts izraisījis tieši tāpēc, ka dos iespēju Latvijā juridiski noformēt viendzimuma pāru attiecības.

Vai sejas maskas izmantošana skolēniem nekavējoties jānosaka kā brīvprātīga?

Saeima ceturtdien, 17.martā izskatīs opozīcijas deputātu sagatavotu lēmumprojektu, kas paredz uzdot valdībai sejas maskas izmantošanu skolēniem noteikt kā brīvprātīgu nekavējoties.

Dokumentā paredzēts aicināt Ministru kabinetu nekavējoties izstrādāt normatīvo regulējumu un veikt citas darbības, kas paredzētu tiesības 1.-12.klases skolēniem izglītības procesā mācību telpā sejas maskas (mutes un deguna aizsegus) lietot pēc izvēles jeb brīvprātīgi.

Opozicionāri apgalvo, ka obligātā prasība skolēniem lietot sejas maskas apgrūtina mācību procesu, it īpaši jaunāko klašu bērniem. Atvieglojumi, viņuprāt, būtu nosakāmi, ņemot vērā Covid-19 aktuālo izplatības tendenci un specifiku.

No 1.aprīļa gan tāpat plānots atcelt visus obligātos Covid-19 drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas, tostarp par masku lietošanu. Tiesa, oficiālu lēmumu par to valdība vēl nav pieņēmusi.

Vai degvielas cenu kāpuma bremzēšanai jāsamazina akcīzes nodoklis?

Saeima ceturtdien, 17.martā lems par diviem likumprojektiem, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai. Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" paredz samazināt akcīzes nodokli par 0,15 eiro par vienu litru pie nosacījuma, ka "Brent Crude" naftas cenas biržā pārsniedz 100 ASV dolārus par barelu. ZZS apgalvo, ka piedāvātā akcīzes nodokļa samazinājuma rezultātā mazumtirdzniecības cena samazinātos par 0,18 eiro par vienu litru. Papildus akcīzes likuma grozījumiem ZZS virza arī izmaiņas, lai noteiktu, ka dīzeļdegvielu līdz 2023.gada 1.aprīlim ir atļauts realizēt bez pievienotas biodegvielas. Šāds priekšlikums par 10 līdz 12 centiem par litru samazināšot dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu, apgalvo ZZS pārstāvji.

Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka prognozē, ka akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās valsts budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels. Par to liecinot pasaules prakse. Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādēļ, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.
Savukārt sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" nepilna mēneša laikā savākti jau aptuveni 20 000 iedzīvotāju parakstu iniciatīvai samazināt akcīzes nodokli degvielai. Iniciatīvas autors Jānis Taube apgalvo, ka, līdzīgi kā, piemēram, Polijā, akcīzes nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās cenas gala patērētājam. Viņš ir pārliecināts, ka degviela nav luksus prece.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) neatbalsta degvielas cenu kāpuma bremzēšanu ar nodokļu samazināšanu. Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem ir jāizrāda solidaritāte ar Ukrainu, kur katru dienu nogalina cilvēkus, kā arī jāiegulda līdzekļi savas valsts drošībā un aizsardzībā. "Karš Ukrainai maksā cilvēku dzīvības, savukārt mums Latvijā tas izmaksās naudā, un sagādās Latvijas un arī visas Eiropas iedzīvotājiem vēl daudz neērtību. Degvielas cenas pieaugums pretstatā cilvēku dzīvībai un drošībai ir salīdzinoši maza neērtība," norāda Reirs. Viņš aicina saprast, ka valsts nevarēs kompensēt visas izmaksas. Ministrs uzskata, ka iedzīvotāju ieradumi mainīsies, un "cilvēki izskatīs makam un videi draudzīgākus mobilitātes veidus".

Vai jāļauj individuāli izvērtēt Zemessardzē uzņemamu cilvēku veikto noziegumu apstākļi?

Saeima sākusi vērtēt grozījumus Zemessardzes likumā, kas ļaus speciālai komisijai plašākā apmērā individuāli izvērtēt, vai Zemessardzē var uzņemt konkrētu noziegumu veikušu cilvēku.

Patlaban likumā noteikts, ka par zemessargu nevar kļūt persona, kas izdarījusi tīšu noziegumu, neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Savukārt gadījumos, ja persona sodīta par mazāk smagu noziegumu, aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut uzņemšanu Zemessardzē.

Priekšlikums paredz, ka turpmāk arī attiecībā uz tīšu un smagu noziegumu veikušām personām tiks vērtēts, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nozieguma izdarīšanas laiks un apstākļi, personu raksturojoša un cita informācija. Likumprojekts paredzēs vienādu pieeju jebkurai personai, kas ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, tikt izvērtētai uzņemšanai Zemessardzē.

Grozījumus sagatavojuši gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti - Andrejs Judins (JV), Juris Rancāns (K), Juris Pūce (AP), Raimonds Bergmanis (ZZS), Mārtiņš Šteins (AP), Ainars Latkovskis (JV) un Raivis Dzintars (NA). Viņi norāda, ka grozījumi vairs neļaus automātiski, neizvērtējot apstākļus un faktus, atteikt uzņemšanu Zemessardzē, bet reizē arī negarantēs smagu vai ļoti smagu noziegumu izdarījušai personai uzņemšanu Zemessardzē, jo lēmumu pieņems komisija pēc individuāla izvērtējuma. Grozījumi iesniegti pēc 24.februārī Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Vai Latvijā jādod iespējas iedzīvotājiem brīvprātīgi izņemt pensijas otrā līmeņa uzkrājumus?

Saeima sāks vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu, ar kuru rosināts Latvijas iedzīvotājiem dot iespēju brīvprātīgi izņemt pensijas otrā līmeņa uzkrājumus.

Iniciatīvu iesniedzis Jānis Morozs, kurš aicina sekot Igaunijas piemēram un ļaut Latvijas iedzīvotājiem izņemt savu uzkrāto otrā līmeņa pensijas kapitālu. Iesniedzējs tika argumentējis, ka šāds solis esot nepieciešams, jo daudzi valsts iedzīvotāji finansiāli cietuši no Covid-19 krīzes. Viņš uzskata, ka tas būtu atbalsts iedzīvotājiem saviem spēkiem uzturēt pašlaik sev nepieciešamo finanšu stāvokli tādā līmenī, lai sekmīgi pārciestu krīzi un tās sekas.

Iesniedzējs mudina uzdot izstrādāt likumu, kas paredzētu atļauju noteiktā kārtībā izņemt uzkrāto pensiju otrā līmeņa kapitālu.

Līdz marta sākumam portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu bija parakstījušies ap 11 000 cilvēku.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)