Saeima 2.lasījumā skatīs "Jaunās vienotības" (JV) piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots palielināt sodus par draudiem un vajāšanas gadījumiem.
Koriģētais izmaiņu piedāvājums paredz noteikt, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, un ja šādas darbības vērstas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto vai bijušo laulāto, pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga saimniecība, varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban likums paredz, ka par šādiem draudiem var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Arī par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu patlaban likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
JV likumprojekta anotācijā norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Likuma izmaiņas ļaušot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī piemērot aizdomās turētajām un apsūdzētājām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
Likuma grozījumi tapuši pēc tam, kad aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja. Par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Saeima konceptuāli plāno vērtēt valdošās koalīcijas politiķu rosinātos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, ar kuriem plānots noteikt, ka deputāts, pret kuru sākts kriminālprocess, tikai apcietināšanas gadījumā zaudētu tiesības piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs.
Izmaiņu autori atsaucas uz citu Eiropas Savienības valstu praksi par parlamentu deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, kas liecinot, ka gandrīz visās valstīs deputāti, pret kuriem sākti kriminālprocesi, varot brīvi turpināt darbu parlamentā.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka parlamenta piekrišana nepieciešama ar tam, lai pret deputātu varētu turpināt kriminālvajāšanu, kas sākta vēl pirms viņa pilnvaru termiņa Saeimā sākuma. Izmaiņas piedāvā noteikt - ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, tad līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā, procesa virzītājam ir tiesības attiecībā uz šo deputātu veikt jebkuru Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību.
Saeimas Kārtības rullī tiek piedāvāts veikt vēl virkni izmaiņu, kas ir līdzīgas tām, kādas pavisam nesen - februārī - parlaments noraidīja, pret Juridiskās komisijas sagatavoto redakciju toreiz nobalsojot opozīcijai, bet koalīcijas deputātiem balsojumā atturoties.

Saeima konceptuāli vērtēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Iesniegumu likumā, lai noteiktu valsts iestādēm pienākumu garu atbilžu uz iesniegumiem gadījumā izsniegt arī atbilžu kopsavilkumus nepilngadīgajiem, personām ar invaliditāti un personām, kuras sasniegušas 70 gadu vecumu.
Partija arī rosina noteikt, ka iestāde varētu lūgt iesniedzējam un iesniedzējs varētu lūgt iestādei attiecīgi iesnieguma un atbildes kopsavilkumu, ja dokumenta pamatojums ir garš.
ZZS politiķi argumentē, ka juridisko pakalpojumu saņēmēji nereti ir cilvēki, kuriem nav juridiskās izglītības, viņiem iestāžu sagatavoto atbilžu lasīšana mēdz sagādāt lielu uztraukumu, turklāt atbildes var būt grūti uztveramas. Opozīcijas partija domā, ka grozījumi atvieglotu cilvēkiem dokumenta izskatīšanu, turklāt motivētu iesniedzējus un iestādes vērst uzmanību uz lietā būtiskiem un nozīmīgiem argumentiem un iebildumiem, izvairīties no liekvārdības, vienlaikus paātrinot dokumentu izskatīšanu.
ZZS līdzīgus likuma grozījumus tika piedāvājusi jau pirms vairākiem mēnešiem, taču atbalstu parlamentā tie neguva.

Saeima plāno konceptuāli skatīt grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, lai sodus par trokšņošanu un cilvēku miera traucēšanu ieviestu arī juridiskām personām, tajā skaitā izklaides vietām.
Jau pašlaik likumā administratīvais sods par šādiem pārkāpumiem ir paredzēts fiziskām personām. Grozījumi paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, arī iestādes, komersantus vai citas institūcijas varēs sodīt ar naudas sodu no 70 eiro līdz 2000 eiro. Tieslietu ministrija ir pieļāvusi, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā piedāvās maksimālo sodu juridiskām personām palielināt pat līdz 5000 eiro.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tie izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Bieži vien attiecīgās izklaides vietas atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai pagrabstāvos, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem.
Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saistībā ar trokšņošanu bija saņēmusi nedaudz vairāk nekā 10 000 sūdzību.

Saeima plāno konceptuāli vērtēt grozījumus Repatriācijas likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos, lai pārtrauktu šī likuma darbību un atteiktos no īpaša regulējuma repatriācijas procesam.
Atbildīgās iestādes ir secinājušas, ka vēsturiskās repatriācijas process pēc būtības ir beidzies, tā vietā īpaši pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Repatriācijas likuma iespējas aktīvi sākuši izmantot Krievijas pilsoņi, lai izceļotu no Krievijas un pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Iekšlietu ministrijas rosināto izmaiņu mērķis esot samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai - veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Šobrīd repatriantam pēc pirmā iesnieguma tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, dodot iespēju pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas. Tā vietā repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirs termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirs, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti būs uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.

Saeima plāno 1.lasījumā skatīt Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem iecerēts sekmēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu un atvieglot lēmumu pieņemšanas procedūras.
Pašlaik daudzdzīvokļu mājās lēmumi par veicamajiem atjaunošanas vai nepieciešamajiem remontdarbiem tiek pieņemti ar 50%+1 mājas īpašnieku balsīm, kas kavē operatīvu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad lielākā daļa mājas iedzīvotāju neiesaistās ēkas apsaimniekošanā. Piemēram, padomju laikā celtās mājās ir nepieciešams rekonstruēt un siltināt, bet šādus lēmumus ir grūti pieņemt, jo neizdodas savākt nepieciešamo īpašnieku balsu skaitu.
EM piedāvā atvieglot balsošanas procedūras, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga un tajā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, tad to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiks atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies 1/3 dzīvokļu īpašnieku.
Šāds risinājums izvēlēts, jo daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopīpašuma apsaimniekošanu, piedāvājumu pamato EM, šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu.

Saeima plāno konceptuāli skatīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvātos grozījumus Satversmē, ar kuriem partija piedāvā palielināt minimālo balsu skaitu Valsts prezidenta ievēlēšanai.
Pašlaik Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. ZZS rosina noteikt, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai būtu nepieciešams vismaz divu trešdaļu visu Saeimas deputātu atbalsts, tātad vismaz 67 balsis.
Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) ir atzinusi, ka grozījumi iesniegti aktuālo prezidenta vēlēšanu kontekstā, kad nevienam no diviem publiski pieteiktajiem kandidātiem - esošajam prezidentam Egilam Levitam un uzņēmējam Uldim Pīlēnam (AS) - nav pārliecinoša Saeimas vairākuma atbalsta. Viņas skatījumā, ZZS piedāvātās izmaiņas nozīmētu, ka valdošās koalīcijas partijām būtu pienākums runāt arī ar opozīcijas politiskajiem spēkiem, lai gūtu saviem kandidātiem lielāku atbalstu Saeimā, līdz ar to prezidents vairs nebūtu "tikai koalīcijas prezidents".

Saeima konceptuāli vērtēs Valsts prezidenta Egila Levita piedāvātos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz noteikt, ka partijām tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30% no gadā izmantotā valsts budžeta finansējuma.
Prezidents rosina, ka partijām nepilna trešdaļa valsts piešķirtā finansējuma būtu jāizlieto sadarbībai ar Latvijas sabiedrības dažādām grupām, konsultācijām partijas darba un programmas uzlabošanai, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem un deputātu kandidātu mācībām.
Levits uzskata, ka šādas izmaiņas uzlabos politisko partiju darba saturisko kapacitāti un stiprinās to spēju pēc iekļūšanas Saeimā efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu.
Šobrīd valsts budžeta finansējumu politiskās partijas primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai. To pārstāvji jau ir pauduši visai noraidošu attieksmi pret Levita ierosinājumu.
Atbilstoši likumam valsts budžeta finansējumu piešķir partijām, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķirot zināmu summu par katru iegūto balsi Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz 2026.gadam valsts budžeta finansējumu ir tiesīgas saņemt 13 partijas un to apvienības, un šogad piešķirtās summas svārstās no nepilna miljona eiro "Jaunajai vienotībai" līdz aptuveni 165 000 eiro partijai "Suverēnā vara".

Saeima konceptuāli plāno vērtēt Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz ieviest jaunus alkohola reklamēšanas un citus ierobežojumus, lai mazinātu tā patēriņu sabiedrībā.
VM piedāvā ieviest visaptverošus alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežojumus, tāpēc rosina izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas preses izdevumos un drukātajā reklāmā, kinoteātros, interneta vietnēs, e-pastos un aplikācijās.
Grozījumi paredz aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Grozījumi paredz aizliegt tādas akcijas mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros, izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai.
VM uzsver, ka ar savu politiku vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.

Saeima plāno konceptuāli vērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem vidusskolām iecerēts liegt rīkot savus iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Pašlaik savus iestājpārbaudījumus pamatā rīko valsts ģimnāzijas, kas ir orientētas uz izglītības izcilību un šādi nodrošina labāko skolēnu atlasi. IZM piedāvā noteikt, ka uzņemšana vidusskolās notiek uz centralizēto eksāmenu vērtējuma pamata, kas nodrošināšot vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmās gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās.

Pret šo normu ir iebildusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, norādot, ka bez iestājpārbaudījumiem valsts ģimnāzijas nespēs atlasīt spējīgākos skolēnus mācībām 10.- 12.klasēs. Valsts ģimnāziju pārstāvju skatījumā, centralizētie eksāmeni nenodrošinot pilnvērtīgu un objektīvu skolēnu vērtējumu, kā rezultātā kāds talantīgs jaunietis var palikt "aiz strīpas", bet ģimnāzijās var nonākt jaunieši, kuri saņēmuši augstu vērtējumu eksāmenos, bet kuriem mācības tur ir par smagu.

Saeima konceptuāli vērtēs Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Valsts valodas likumā, ar kuriem iecerēts aizliegt titrēt filmas krievu valodā.

NA iesniegtie grozījumi Valsts valodas likumā paredz noteikt, ka filmas titrēt būtu ļauts latviešu un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Politiķu skatījumā, šādas izmaiņas esot nepieciešamas, lai stiprinātu latviešu kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā.

Pašlaik filmas Latvijas kinoteātros pamatā tiek titrētas latviešu un krievu valodās. Krievu valoda nav ES oficiālā valoda, līdz ar to NA piedāvāto izmaiņu apstiprināšanas gadījumā titrēšana šajā valodā būtu jāpārtrauc. Patlaban Valsts valodas likums nosaka, ka publiski demonstrējamās kinofilmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmas ar subtitriem valsts valodā, kā arī ir pieļaujami subtitri svešvalodā.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kuriem iesniegts liels skaits priekšlikumu, tostarp no 18 uz 20 gadiem paaugstināt vecumu, no kura būs iespējams iegādāties tabakas izstrādājumus.

Vairāki deputāti tabakas izstrādājumu iegādes vecuma cenzu tika piedāvājuši palielināt līdz pat 21 gadam, tomēr Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi ieceri to celt par diviem, nevis trim gadiem gadiem. Par 20 gadiem jaunākām personām plānots liegt iegādāties tabakas izstrādājumus, to aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes.

Opozīcijas deputāti Armands Krauze (ZZS) un Ramona Petraviča (LPV) tika piedāvājuši vispār turpmāk nepārdot tabakas izstrādājumus personām, kas dzimušas attiecīgi pēc 2007.gada 1.janvāra vai 2009.gada, taču šie priekšlikumi komisijas līmenī ir noraidīti.

Ar likuma grozījumiem arī iecerēts aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Pēc komisijas deputātu vārdiem, jauni ierobežojumi smēķēšanas produktiem nepieciešami, lai rūpētos par mazāk aizsargātās sabiedrības grupas - bērnu un jauniešu - veselību.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto Solidaritātes maksājumu likuma projektu, ar kuru piedāvāts piemērot solidaritātes maksājumu kredītiestādēm un enerģētikas uzņēmumiem ar strauju peļņas pieaugumu.

ZZS piedāvā Latvijā strādājošām kredītiestādēm un to filiālēm, dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem peļņa par 45% pārsniedz pēdējo četru gadu vidējo, piemērot solidaritātes maksājumu valsts budžetā 60% apmērā no peļņas, šo maksājumu novirzot veselības aprūpes finansēšanai.

ZZS atzīmē, ka daļā Eiropas valstu ir ieviesti līdzīgi maksājumi uzņēmumiem, kas guvuši lielu peļņu, jo Krievijas izraisītā kara rezultātā piedzīvota milzīga inflācija.

Opozīcijas partija iecerējusi, ka šādi maksājumi varētu tikt ieturēti līdz 2025.gada beigām.

Saeima konceptuāli plāno skatīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, ar kuriem opozīcijas politiskais spēks Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu rosina padarīt publiskāku.

ZZS rosina likumā paredzēt iespējas prezidenta amata kandidātu publiskām debatēm, nosakot, ka Valsts prezidenta amata kandidātam ir tiesības izmantot valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku un tiesības piedalīties publiskajās debatēs sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu televīzijas un radio programmās, kur kandidātiem būtu jānodrošina bezmaksas raidlaiks divas reizes pa 30 minūtēm. Ja Valsts prezidenta amatam tiktu pieteikti vairāki kandidāti, sabiedriskajiem medijiem būtu jāsarīko viņu publiskās debates.

Savukārt Valsts prezidenta amata kandidātiem ZZS piedāvā noteikt pienākumu pēc Saeimas frakciju uzaicinājuma vismaz vienu reizi tikties ar konkrētā politiskā spēka deputātiem, proti, viņš nedrīkstētu atteikties no kādas frakcijas apmeklējuma.

ZZS jau vairākkārt ir piedāvājusi dažādas būtiskas izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanās kārtībā, piemēram, šī gada sākumā Saeima noraidīja kārtējo piedāvājumu veikt grozījumus Satversmē, kas būtu noteikuši, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi, nevis parlaments.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, ar kuriem iecerēts paplašināt esošo ierobežojumu piemērošanas iespējas uzturlīdzekļu parādniekiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz ne vien Fonda administrācijas tiesības vērst piedziņu uzturlīdzekļu parādnieka mantai un ienākumiem, bet arī citus papildu ierobežojumus.

Parādniekam ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas latvija.gov.lv

un tiek nodotas kredītinformācijas birojam. Noteiktos gadījumos Fonda administrācija var piemērot aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, apturēt šaujamieroču atļaujas darbību.

Šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj piemērot papildu ierobežojumus tik ilgi, kamēr parādnieka vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no Fonda. Brīdī, kad uzturlīdzekļu izmaksa tiek izbeigta (piemēram, gadījumā, kad bērns ir sasniedzis pilngadību), tiek atcelti arī ierobežojumi (izņemot aizliegumu spēlēt azartspēles).

Likumprojekts paredz piemērot ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem arī pēc tam, kad tiek izbeigta aktīva uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda.

Grozījumu projekts paredz arī noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savus prasījumus, lai novērstu naudas līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem.

Vienlaikus plānots likumā nostiprināt līdz šim terminēto praksi dzēst likumisko procentu maksājumus, ja parādnieks veiks labprātīgu uzturlīdzekļu parāda nomaksu.

Uzturlīdzekļu garantiju fondam šobrīd ir 42 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, un kopējais uzturlīdzekļu parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro.

Plašāk par likumprojektu LV portālā.
Jautājumu veidojusi LVportals.lv redakcija (VSIA "Latvijas Vēstnesis").

Saeima konceptuāli vērtēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem plānots virzīties uz sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla "lsm.lv" - apvienošanu.

Likuma grozījumi paredz izveidot jaunu valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM), kas būs sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas pārņems Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tiesības un saistības. Abu mediju galvenie redaktori turpinātu darbu apvienotajā sabiedriskajā medijā līdz brīdim, kad tiktu izraudzīts jauns LSM galvenais redaktors.

Apvienošanos iecerēts īstenot ar 2024.gada sākumu.

"Apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot atbilstošu finansējumu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija," apvienošanas nepieciešamību argumentē piedāvājuma autori, "tas ļaus efektīvāk izmantot atvēlētos valsts līdzekļus, tai skaitā apvienojot satura veidošanas atbalsta funkciju resursus."

Par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu tiek runāts jau gadiem, taču līdz īstenošanai ideja nav nonākusi iesaistīto pušu pretstāves vai politiskās gribas trūkuma dēļ. Pēdējos gados iesaistītās puses pret apvienošanas ideju kļuvušas atvērtākas, taču īpaši uzsver, ka līdz ar apvienošanu sagaida jaunu finansēšanas modeli ar lielāku sabiedriskā medija finansējumu.

Saeimā iesniegts Ministru kabinetā 7. februārī atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, kas paredz noteikt stingrākas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību regulē 2020. gadā pieņemtais likums. Tas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas Ekonomikas ministrijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Starpniekiem ir jāievēro virkne prasību, piemēram, jāveic ikgadēja kvalifikācijas celšana un jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā reģistra dati liecina, ka apmēram puse starpnieku nav iekļauti reģistrā un nesodīti turpina sniegt starpniecības pakalpojumus. Potenciālās sekas likuma neievērošanai ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieplūšana nekustamo īpašumu tirgū, starptautisko sankciju pārkāpumi, krāpnieciski darījumi.

Praksē konstatēti arī gadījumi, kad starpnieki apiet likumā noteikto prasību reizi gadā celt kvalifikāciju, lūdzot sevi izslēgt no reģistra un pēc tam atkārtoti reģistrējoties.

Likumprojekts paredz administratīvi sodīt starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, paredzot naudas sodu līdz 8000 eiro juridiskām personām. Plānots noteikt, ka pirms atkārtotas reģistrācijas, ja izslēgšana notikusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, būs jāapliecina kvalifikācijas celšana.

Plašāk par likumprojektu LV portālā.
Jautājumu veidojusi LVportals.lv redakcija (VSIA "Latvijas Vēstnesis").

Izskatot iniciatīvā balstīta kolektīvā iesnieguma prasību atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem noteikt auto stāvvietas minimālo platumu no 2,60 metriem un garumu 5 metrus vienam vieglajam transportlīdzeklim, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma iniciatīvu padziļinātai izpētei nodot Ministru kabinetam (MK).

Komisijas lēmumā ir paredzēts, ka līdz gada beigām MK Saeimai sniedz ziņojumu par iespējamiem risinājumiem.

Par šīs iniciatīvas nodošanu tālāk MK izpētei un ziņojuma sniegšanai ir vēl jābalso visai Saeima plenārsēdē. Kā domā Tu – vai Saeimai prasība par lielākām autostāvvietām ir jāvirza izskatīšanai valdībā?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Saeima otrajā lasījumā skatīs Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, ar kuru Latvijā no 2023.gada vidus iecerēts ieviest militāro dienestu.

Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītā redakcija paredz, ka dienestam obligāti būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet atsevišķu iemeslu dēļ iesaukšanu varēs atlikt līdz 27 gadu vecumam. Savukārt brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties arī sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Partija "Progresīvie" likumā piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzības dienestā iesauc gan vīriešus, gan sievietes no 18 līdz 23 gadu vecumam, bet brīvprātīgi abu dzimumu iedzīvotāji dienestā varētu doties līdz 35 gadu vecumam. Partijas skatījumā, šādi tiktu nodrošināta dzimumu līdztiesība. Komisijā šis priekšlikums nav saņēmis atbalstu.

Militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Atsevišķos gadījumos būs pieejams arī alternatīvais civilais dienests.

Saeima konceptuāli vērtēs Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai un pavairošanai.

Grozījumos iecerēts noteikt jaunus pienākumus īpašniekiem mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Tiks atrunāts, ka pavairošanai nedrīkstēs izmantot slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Likumā tiks noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un istabas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai mājas dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu apkārtnes iedzīvotājus.

Kā vērtē ministrija, grozījumi uzlabos dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus.

Saeima konceptuāli vērtēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", kas paredz attiekties no būvju kadastrālās uzmērīšanas.

ZZS piedāvā likuma noteikt, ka jaunbūvju ierakstīšanai zemesgrāmatā pietiktu ar izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un Būvniecības informācijas sistēmā esoša informācija par jaunbūves raksturojumu.
Opozīcijas partija lēš, ka šādas izmaiņas atvieglotu ēku nodošanu ekspluatācijā, mazinātu birokrātisko slogu un rindas pēc Valsts zemes dienestu (VZD) būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem, kā arī iedzīvotāju finanšu un laika patēriņu būvniecības un ēku izmantošanas procesā.

Īpaši garas rindas uz būvju kadastrālo uzmērīšanu izveidojās pēc tam, kad valsts noteica ekspluatācijā nodošanas termiņus ilgstoši jaunbūvju statusā esošām ēkām. Saskaņā ar VZD sniegto informāciju, 2023.gada janvārī rindā uz būvju kadastrālo uzmērīšanu bija ap 7000 pasūtījumu, kuru apkalpošanai nepieciešams pat vairāk nekā gads. Šāda situācija kavē jebkura jauna būvprojekta nodošanu ekspluatācijā.

Saeima vērtēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto lēmumprojektu "Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību", ar kuru opozīcijas politiskais spēks rosina uzdot valdībai noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus par sadarbību ar valsti.

ZZS vēlas, lai tiktu publiskoti arī ministriju veiktie pētījumi un informatīvie ziņojumi par plānotā Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta izvērtējumu un atbilstību valsts interesēm.
Opozīcijas partija uzskata, ka dokumentus nepieciešams publiskot, lai būtu lielāka skaidrība par termināļa investoru prasībām valstij un lai valdība nepiekristu kādām iespējamām uzņēmēju prasībām, kas rezultētos ar "nesamērīgi augstiem maksājumiem par sašķidrināto dabasgāzi".

2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz publisko pasākumu rīkotājiem un kārtības uzturētājiem piešķirt tiesības regulēt ceļu satiksmi šo pasākumu norises vietās.

Izmaiņas piedāvā veikt Iekšlietu ministrija, lai atslogotu Valsts policijas darbu un tā varētu savus darbiniekus vairāk novirzīt sabiedriskajai kārtībai un drošībai būtiskāku uzdevumu izpildei, piemēram, patrulēšanai un satiksmes uzraudzībai.

Policija kārtības uzturētāju funkcijas publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad pēc pasākuma pieteikuma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.

Ministrija norāda, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, jo policijā trūkst darbinieku - gan Patruļpolicijā, gan Kārtības policijā vakanta esot ap piektā daļa amata vietu.

Pēc iesniegtās iniciatīvas jeb kolektīvā iesnieguma autores un pieaicinātās konstitucionālo tiesību ekspertes uzklausīšanas un pēc komisijas locekļu debatēm par šo jautājumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 1. februāra sēdē nolēma noraidīt 13'060 pilsoņu parakstīto prasību, ka Saeimā nevar ievēlēt tādu personu, kurai nav augstākās izglītības.

Šis komisijas lēmums vēl ir jāapstiprina visai Saeimai plenārsēdē. Kā domā Tu – vai ir jāturpina izskatīt un virzīt prasība par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Janvāra vidū Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kolektīvā iesnieguma "Novērst maldināšanu ar aromatizētajām e-cigaretēm" sākotnējās izvērtēšanas sēdē nolēma to virzīt tālāk Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Saeimas plenārsēdei ir jābalso par šo lēmumu. Pirms par to balso deputāti, izsaki savu "par" vai "pret" arī Tu!

Šis kolektīvais iesniegums aicina aizliegt tieši aromatizēto e-cigarešu apriti. Šīs iniciatīvas un kolektīvā iesnieguma autors argumentē, ka aromatizētās e-cigaretes rada maldinošu un kaitīgu ilūziju, ka inovatīvie smēķēšanas un nikotīna uzņemšanas veidi ir kaut kas jauks, patīkams un nevainīgs. Tāpēc ar aromatizētajām e-cigaretēm dažādos to veidos nikotīna ietekmē un paredzamā atkarībā nonāk arī mazgadīgie.

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.