Saeima konceptuāli plāno vērtēt Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz ieviest jaunus alkohola reklamēšanas un citus ierobežojumus, lai mazinātu tā patēriņu sabiedrībā.
VM piedāvā ieviest visaptverošus alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežojumus, tāpēc rosina izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas preses izdevumos un drukātajā reklāmā, kinoteātros, interneta vietnēs, e-pastos un aplikācijās.
Grozījumi paredz aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Grozījumi paredz aizliegt tādas akcijas mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros, izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai.
VM uzsver, ka ar savu politiku vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kuriem iesniegts liels skaits priekšlikumu, tostarp no 18 uz 20 gadiem paaugstināt vecumu, no kura būs iespējams iegādāties tabakas izstrādājumus.

Vairāki deputāti tabakas izstrādājumu iegādes vecuma cenzu tika piedāvājuši palielināt līdz pat 21 gadam, tomēr Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi ieceri to celt par diviem, nevis trim gadiem gadiem. Par 20 gadiem jaunākām personām plānots liegt iegādāties tabakas izstrādājumus, to aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes.

Opozīcijas deputāti Armands Krauze (ZZS) un Ramona Petraviča (LPV) tika piedāvājuši vispār turpmāk nepārdot tabakas izstrādājumus personām, kas dzimušas attiecīgi pēc 2007.gada 1.janvāra vai 2009.gada, taču šie priekšlikumi komisijas līmenī ir noraidīti.

Ar likuma grozījumiem arī iecerēts aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Pēc komisijas deputātu vārdiem, jauni ierobežojumi smēķēšanas produktiem nepieciešami, lai rūpētos par mazāk aizsargātās sabiedrības grupas - bērnu un jauniešu - veselību.

Janvāra vidū Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kolektīvā iesnieguma "Novērst maldināšanu ar aromatizētajām e-cigaretēm" sākotnējās izvērtēšanas sēdē nolēma to virzīt tālāk Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Saeimas plenārsēdei ir jābalso par šo lēmumu. Pirms par to balso deputāti, izsaki savu "par" vai "pret" arī Tu!

Šis kolektīvais iesniegums aicina aizliegt tieši aromatizēto e-cigarešu apriti. Šīs iniciatīvas un kolektīvā iesnieguma autors argumentē, ka aromatizētās e-cigaretes rada maldinošu un kaitīgu ilūziju, ka inovatīvie smēķēšanas un nikotīna uzņemšanas veidi ir kaut kas jauks, patīkams un nevainīgs. Tāpēc ar aromatizētajām e-cigaretēm dažādos to veidos nikotīna ietekmē un paredzamā atkarībā nonāk arī mazgadīgie.

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ar kuriem paredzēts pilnībā atteikties no dzīvē neīstenotās ieceres veselības aprūpes finansēšanā ieviest modeli, kad pilnu nodokļu maksātāji saņemtu plašākus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nekā citi iedzīvotāji. Tā vietā likums paredzēs tikai vienu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visiem iedzīvotājiem, papildus gan šķirojot, vai cilvēks tiešām dzīvo Latvijā vai ārpus valsts.

Šobrīd likumā ietvertais veselības aprūpes finansēšanas modelis teorētiski paredz divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principu – veselības aprūpes minimumu (“pamata grozu”), kas tiktu nodrošināts visiem Latvijas iedzīvotājiem, un valsts obligāto veselības apdrošināšanu (“pilno grozu”), kas tiktu nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u.c.), savukārt pārējiem paredzot iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi. Viens no šāda dalījuma mērķiem bija cīnīties pret dažādām "nodokļu optimizācijām".

Praksē dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav ticis īstenots, jo politiskie spēki par reformas iedzīvināšanu tomēr nav spējuši panākt vienprātību. Jaunie grozījumi līdz ar to paredz pilnībā izslēgt no likuma normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām.

Saeima pirmajā lasījumā vērtēs grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, ar kuriem no 18 līdz 21 gadam plānots palielināt vecuma cenzu, no kura Latvijā ir pieejamas azartspēles. Strādāt azartspēļu organizēšanā gan joprojām varēs jau no 18 gadu vecuma.

Izmaiņu autori atsaucas uz Ziemeļamerikas azartspēļu atkarības palīdzības fonda 2016.gadā veiktu pētījumu, kurā atklājies, ka visjūtīgākā sabiedrības daļa, kas ir visaugstākajā atkarības riska grupā, ir iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem. Tieši šī sabiedrības daļa visvairāk ciešot no azartspēļu atkarības, turklāt esot pakļauta papildu riskiem, kas saistīti ar nespēju konkurēt darba spēka tirgū un noslieci uz kriminālsodāmo darbību veikšanu. Arī Latvijā veiktā aptaujā ticis noskaidrots, ka vairākums respondentu, kas spēlē azartspēles, tās sākuši spēlēt līdz 20 gadu vecumam.

Grozījumi arī paredz paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, paredzot noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas izglītības iestādēs un 250 metru attālumā no to ieejas, publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas, kā arī dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.

Likumprojekta autori uzskata, ka paredzētajiem grozījumiem ilgtermiņā būs pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, uzlabojot sabiedrības aizsardzību un ierobežojot azartspēļu pieejamību, tiks veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu organizēšanas vidi.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijai pret izmaiņām ir noraidoša attieksme.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas rosinātos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem piedāvāts Latvijā svētdienās aizliegt tirgot līdzņemamo alkoholu.

Likumprojekts paredz noteikt, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta svētdienās, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskos dzērienus pārdod tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, un izņemot beznodokļu veikalus.

Viens no grozījumu autoriem, deputāts Aldis Gobzems, argumentējot izmaiņu nepieciešamību, ir izteicies, ka "alkoholu svētdienās iegādājas deģenerāti" un Latvijā "mežonīgi daudz vīriešu" ir nodzērušies. Pēc grozījumu autoru domām, izmaiņas mudināšot cilvēkus vairāk nodarboties ar sportu un būtu kopā ar ģimenēm.

Līdzīgi ierobežojumi jau vairākus gadus ir noteikti Lietuvā.

Saeima plāno skatīt opozīcijas deputātu sagatavoto lēmumprojektu, ar kuru viņi vēlas uzdot valdībai atteikties no prasības pēc Covid-19 sertifikāta nepieciešamības pilnīgi visu darba pienākumu veikšanai.

Valdība ir vienojusies no aprīļa samazināt Latvijā epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pamatā atteikties no prasības pēc Covid-19 drošības sertifikātiem darbam klātienē. Valdība tomēr nolēma, ka arī pēc 1.aprīļa tiks saglabāta prasība ārstniecības iestādēs, izglītības jomā un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būt vakcinētiem, turklāt pēc noteiktiem kritērijiem darba devējs varēs noteikt šādu nosacījumu arī citās jomās.

Opozīcijas deputāti rosina atteikties no šīm prasībām, jo Covid-19 drošības sertifikāts esot "zaudējis patieso vērtību", vakcinācija esot "maz efektīva, lai pasargātu no jaunajiem slimības paveidiem" un "Latvijā trūkst darbaspēks".

Saeima ceturtdien, 17.martā izskatīs opozīcijas deputātu sagatavotu lēmumprojektu, kas paredz uzdot valdībai sejas maskas izmantošanu skolēniem noteikt kā brīvprātīgu nekavējoties.

Dokumentā paredzēts aicināt Ministru kabinetu nekavējoties izstrādāt normatīvo regulējumu un veikt citas darbības, kas paredzētu tiesības 1.-12.klases skolēniem izglītības procesā mācību telpā sejas maskas (mutes un deguna aizsegus) lietot pēc izvēles jeb brīvprātīgi.

Opozicionāri apgalvo, ka obligātā prasība skolēniem lietot sejas maskas apgrūtina mācību procesu, it īpaši jaunāko klašu bērniem. Atvieglojumi, viņuprāt, būtu nosakāmi, ņemot vērā Covid-19 aktuālo izplatības tendenci un specifiku.

No 1.aprīļa gan tāpat plānots atcelt visus obligātos Covid-19 drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas, tostarp par masku lietošanu. Tiesa, oficiālu lēmumu par to valdība vēl nav pieņēmusi.

Saeima vērtēs opozīcijas politiķu ierosinājumu uzdot valdībai mēneša laikā izstrādāt regulējumu, lai atteiktos no Covid-19 drošības sertifikātu izmantošanas Latvijā.

Priekšlikumu iesnieguši pamatā no "KPV LV" savulaik Saeimā ievēlētie deputāti. Aicinājuma autori uzskata, ka no Covid-19 sertifikātiem vajagot atteikties, jo saslimušo skaitā pašlaik vakcinēto esot vairāk nekā nevakcinēto, bet vakcinācija esot "maz efektīva, lai pasargātu no inficēšanās ar jaunajiem Covid-19 paveidiem".

Paralēli opozīcijas deputāti Saeimā iesnieguši arī grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lai no tā svītrotu normu, kas aizliedz strādāt personām bez Covid-19 sertifikāta. Šos grozījumus parlaments skatīs konceptuāli.

Pašlaik Latvijā piekļuvei daudziem pakalpojumiem, īpaši iekštelpās, ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Tāds tika ieviests, lai mazinātu saslimstības izplatību, īpaši cenšoties no inficēšanās pasargāt nevakcinētos riska grupu pārstāvjus, kuriem inficēšanās var nozīmēt smagu slimības gaitu vai pat beigties letāli.

Saeima otrajā lasījumā skatīs Pacientu tiesību likuma grozījumus, kurus paredzēts papildināt ar normu, ka pacienta rīcībnespējas gadījumā pieņemt lēmumu par viņa ārstniecību varēs arī viņa pilnvarotais pārstāvis.

Kā skaidro izmaiņu autori, praksē bieži veidojas problēmsituācijas, kad ārpuslaulības ģimeņu regulējuma trūkuma dēl tiek apgrūtināta pilnvērtīga saziņa par ārstēšanos tādu ģimenes locekļu starpā, kuriem nav noteiktu laulības vai radniecības saišu, bet kuri savstarpēji sevi uzskata par ģimeni.

Likumprojekts paredz piešķirt tiesības iegūt informāciju un pieņemt lēmumus par ārstēšanos arī pacienta pilnvarotajai personai, turklāt noteikt tai prioritāti pār laulāto un personas radiniekiem, kuri jau šobrīd ir ietverti Pacientu tiesību likumā. Tādējādi tikšot atrisinātas praksē novērotās neskaidrības un problēmas, ar kurām sastopas ārstniecības personas brīdī, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām.

Izmaiņu autori uzsver, ka atbilstoši statistikas datiem Latvijas iedzīvotāju veidota ģimene nav homogēna, to veido visdažādākās savienības, piemēram, tikai 62% bērnu piedzimst ģimenēs, kuras savas tiesiskās attiecības bija reģistrējušas laulībā.

Saeima diskutēs par pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kas paredz Latvijā nodrošināt valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās.

Iniciatīvas pārstāve, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Viņas skatījumā, saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai to atļautos.

Idejas autori piedāvā divus iespējamos risinājumus - viens paredz piešķirt finansējumu, lai nodrošinātu darba algas, telpas un iekārtas zobārstniecības speciālistiem, kas sniegtu šos pakalpojumus, bet otrs risinājums paredz izstrādāt mehānismu, kā kompensēt 100% apmērā izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.

Saeima plāno konceptuāli vērtēt vairāku koalīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, ar kuriem iecerēts noteikt, ka ap 2024.gadu publiskās vietās būtu jāizvieto defibrilatori, kurus dzīvību apdraudošās situācijās sirdsdarbības atjaunošanai pirms mediķu ierašanās varētu izmantot apmācītas personas.

Ministru kabinetam būtu jānosaka gan publiskās vietas, kurās uzstādāmi defibrilatori, gan prasības to uzstādīšanai, kā arī to ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība. Valdība arī noteiktu defibrilatoru lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu un apliecību izsniegšanas kārtību.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība katru gadu dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Projekta autori domā, - daudzos no šiem gadījumiem cilvēku dzīvību varētu glābt publiskās vietās iedzīvotājiem pieejami defibrilatori, kas to lietotājam sniegtu skaidru un saprotamu audio informāciju par secīgi veicamajām darbībām. Kā skaidro piedāvājuma autori, defibrilatoru nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība. Tā izmantošana ievērojami palielinot atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti.
Pašlaik Latvijā ir pieejami defibrilatori lielākajos veikalu tīklos, lidostā un vēstniecībās.

Saeima sāks skatīt iedzīvotāju iniciatīvu, ar kuru rosināts Covid-19 sertifikātus Latvijā piešķirt arī pēc šīs slimības pārslimošanas bez simptomiem, balstoties uz antivielu konstatēšanu organismā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par Covid-19 sertifikāta piešķiršanu, balstoties uz antivielu testiem. Iniciatīvas iesniedzēju ieskatā, tas ir jādara, jo Latvijā daudzi ir slimojuši ar Covid-19 un arī pēc 180 dienām viņu organismā ir stabils antivielu līmenis, kas, viņuprāt, nozīmējot, ka viņi nevarot atkārtoti inficēties ar šo slimību. Iniciatīvas iesniedzēji ierosina pārņemt Lietuvas pieredzi šajā jautājumā un arī Latvijā izsniegt Covid-19 sertifikātu uz 60 dienām, pamatojoties uz antivielu esamību organismā.
Pašlaik Latvijā var saņemt Covid-19 sertifikātu, izejot pilnu vakcinācijas kursu, pārslimojot Covid-19 vai veicot testu. Epidemioloģijas jomas eksperti ir skaidrojuši, ka Covid-19 antivielu rādītājs Latvijā netiek izmantots drošības sertifikātu izsniegšanai, jo antivielu līmenis neļauj droši noteikt cilvēka aizsardzības līmeni pret saslimšanu.

Saeimas galīgajā lasījumā izskatīs Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumus, kas paredz piešķirt tiesības darba devējam atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos. Plānots, ka darbinieku varēs atlaist, ja vakcinācija netiks veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas. Pret Covid-19 nevakcinētajiem darbiniekiem atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā.

Vispirms paredzēta nevakcinētu darbinieku atstādināšana, ja nav iespējams viņu pārcelt citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti. Līdz brīdim, kad atstādinātais darbinieks iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, viņam drīkstēs neizmaksāt darba samaksu. Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika jeb trīs mēnešiem darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, viņu varēs nekavējoties atlaist, paredz likumprojekts.

Saeimā sāksies diskusija par kolektīvo pilsoņu iesniegumu, kas paredz pienākumu pret Covid-19 "neattaisnoti nevakcinētajiem" pašiem vismaz daļēji segt ārstēšanās izdevumus. Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par šo priekšlikumu, un tagad par to būs jāspriež deputātiem.

Iniciatīvas autors Sandis Kravalis uzskata, ka Saeimai ir likumiski jānostiprina, ka pandēmiju gadījumos pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas, šajā gadījumā ar Covid-19, jābūt atbildīgām par savu izvēli un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām. Viņš skaidro, ka patlaban kā prioritāte izvēlēti Covid-19 slimnieki, bet pārējie tiek sodīti, jo netiek uz plānveida pieņemšanām, izmeklējumiem un operācijām valsts ārstniecības iestādēs. Lai nepasliktinātu savu veselības stāvokli, pacienti ir spiesti izvēlēties privātās medicīnas iestādes par daudz lielāku samaksu, vai arī vispār nenokļūt līdz tai. Tāpat iniciatīvas mērķis ir izvirzīt atbildību nevakcinētajiem iedzīvotājiem par pašu pieņemtajiem lēmumiem. "Katram ir tiesības uz brīvu izvēli, bet ikvienam jāuzņemas atbildība par savas brīvās izvēles sekām, un tās nevar radīt papildu izmaksas valstij," akcentēja Kravalis.

Veselības nozares eksperti neatbalsta iniciatīvu. No epidemioloģiskā viedokļa iniciatīva neesot atbalstāma, jo tiktu radīti finansiāli šķēršļi, lai pacienti vērstos pēc palīdzības, un tādejādi viņi turpināt izplatīt slimību. Tas esot arī neētiski liegt cilvēkam veselības pakalpojumu tikai tāpēc, ka viņš nespēj veikt līdzmaksājumu.

Savukārt Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte Kitija Kravale norāda uz Satversmes 111.pantu, kas nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Tāpat, Kravales ieskatā, iedzīvotāji, kuri nespētu samaksāt par ārstēšanās izdevumiem, nokļūtu sociāli neaizsargātajā iedzīvotāju grupā, kas būs slogs valsts budžetam jebkurā gadījumā.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas deputātu rosinātos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz noteikt, ka sadarbībspējīgs drošības sertifikāts būtu jāpiešķir ne vien pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību ārsta uzraudzībā pārslimojušajiem, bet arī personām, kas slimību izslimojušas bez simptomiem, bet kuru organismā atrodamas Covid-19 antivielas.

Spēkā esošā likuma redakcija paredz drošības sertifikātus izsniegt personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, to oficiāli pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi.

Opozīcijas deputāti rosina likumu papildināt un sertifikātus, kas būtu nosaukti par nacionālajiem, izsniegt arī personām, kuras ir pārslimojušas asimptomātisku Covid-19, pēc kura ir veikta kvantitatīva vai puskvantitatīva seroloģiska imūnanalīze Covid-19 IgG antivielām. Šādām personām tiktu izsniegti nacionālie sertifikāti, kas apliecinātu slimības pārslimošanas faktu, bet tie nebūtu derīgi ceļošanai uz ārzemēm.

Veselības aprūpes speciālisti līdz šim ir iebilduši pret sertifikātu izsniegšanu pēc antivielu mērījumiem, uzsverot, ka šādi nav iespējams pateikt, cik sen slimība pārslimota, attiecīgi cik ilgi vēl saglabāsies imunitāte.

Saeima šonedēļ lems, vai nodot tālākai vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu portālā "manabalss.lv" virzīto priekšlikumu paredzēt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.
Iniciatīvas autori uzsver, ka nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tostarp mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāks mūsdienīgu un efektīvu medikamentu klāsts.
Iedzīvotāji aicina Saeimu 2022.gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai. Šo summu ir nosaukusi Veselības ministrija, veicot aprēķinus par 2022.gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Šobrīd nākamā gada valsts budžetā medikamentiem atvēlēti vien 19 miljoni eiro, kas neesot pietiekami.

Latvijā pašlaik ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norāda likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta pavasarī ārkārtējās situācijas laikā, informē Saeimā. Likumprojekts paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no plkst.22 līdz plkst.8. Tāpat alkoholu būs aizliegts pārdot jauniešiem līdz 18 gadiem.

Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Pēc šī soļa arī Latvija nolēma vienoties par “atbildes gājienu” - samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam par 15%. Patlaban likumā noteikts, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564 eiro.

Saeima nolēma līdz 2021.gadam atlikt valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada. Sākotnēji, gada sākumā, deputāti lēma līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji. Tomēr līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Ilze Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Likuma izmaiņas aizliedz izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par šo tabakas izstrādājumu pieejamību un cenām, pēc pieprasījuma būs pieejama cenu lapa. Šādi ierobežojumi neattiektos uz mazumtirdzniecības vietām, kur pārdod tikai tabakas izstrādājumus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces.

No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr IT problēmu dēļ 1. janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par to, kāds no šiem pakalpojumu grozījumiem pienāktos konkrētam pacientam. Līdz ar to jaunās sistēmas darbības sākumu iecerēts pārcelt no 1. janvāra uz 1. jūliju.

Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tajā skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir 12%. Vairāki deputāti uzsver, ka tā ir viena no augstākajām Eiropā, tādēļ rosināja samazināt PVN likmi kompensējamiem medikamentiem līdz 5%. Deputāti piedāvāja samazināt PVN likumi uz laiku — no 2020.gada līdz 2022.gada beigām.

Ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, pašlaik to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks. Savukārt vairāki deputāti rosina ļaut iespēju reģistrēt kādu citu tuvinieku, kurš varētu pieņemt šādus lēmumus. Grozījumi Pacientu tiesību likumā tiek rosināti, lai turpmāk cilvēks varētu pilnvarot sev tuvo cilvēku elektroniski, veicot attiecīgu ierakstu e-veselībā.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Tajā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020. gadu.