Saeima 2.lasījumā skatīs "Jaunās vienotības" (JV) piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots palielināt sodus par draudiem un vajāšanas gadījumiem.
Koriģētais izmaiņu piedāvājums paredz noteikt, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, un ja šādas darbības vērstas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto vai bijušo laulāto, pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga saimniecība, varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban likums paredz, ka par šādiem draudiem var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Arī par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu patlaban likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
JV likumprojekta anotācijā norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Likuma izmaiņas ļaušot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī piemērot aizdomās turētajām un apsūdzētājām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
Likuma grozījumi tapuši pēc tam, kad aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja. Par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Saeima konceptuāli plāno vērtēt valdošās koalīcijas politiķu rosinātos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, ar kuriem plānots noteikt, ka deputāts, pret kuru sākts kriminālprocess, tikai apcietināšanas gadījumā zaudētu tiesības piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs.
Izmaiņu autori atsaucas uz citu Eiropas Savienības valstu praksi par parlamentu deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, kas liecinot, ka gandrīz visās valstīs deputāti, pret kuriem sākti kriminālprocesi, varot brīvi turpināt darbu parlamentā.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka parlamenta piekrišana nepieciešama ar tam, lai pret deputātu varētu turpināt kriminālvajāšanu, kas sākta vēl pirms viņa pilnvaru termiņa Saeimā sākuma. Izmaiņas piedāvā noteikt - ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, tad līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā, procesa virzītājam ir tiesības attiecībā uz šo deputātu veikt jebkuru Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību.
Saeimas Kārtības rullī tiek piedāvāts veikt vēl virkni izmaiņu, kas ir līdzīgas tām, kādas pavisam nesen - februārī - parlaments noraidīja, pret Juridiskās komisijas sagatavoto redakciju toreiz nobalsojot opozīcijai, bet koalīcijas deputātiem balsojumā atturoties.

Saeima konceptuāli vērtēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Iesniegumu likumā, lai noteiktu valsts iestādēm pienākumu garu atbilžu uz iesniegumiem gadījumā izsniegt arī atbilžu kopsavilkumus nepilngadīgajiem, personām ar invaliditāti un personām, kuras sasniegušas 70 gadu vecumu.
Partija arī rosina noteikt, ka iestāde varētu lūgt iesniedzējam un iesniedzējs varētu lūgt iestādei attiecīgi iesnieguma un atbildes kopsavilkumu, ja dokumenta pamatojums ir garš.
ZZS politiķi argumentē, ka juridisko pakalpojumu saņēmēji nereti ir cilvēki, kuriem nav juridiskās izglītības, viņiem iestāžu sagatavoto atbilžu lasīšana mēdz sagādāt lielu uztraukumu, turklāt atbildes var būt grūti uztveramas. Opozīcijas partija domā, ka grozījumi atvieglotu cilvēkiem dokumenta izskatīšanu, turklāt motivētu iesniedzējus un iestādes vērst uzmanību uz lietā būtiskiem un nozīmīgiem argumentiem un iebildumiem, izvairīties no liekvārdības, vienlaikus paātrinot dokumentu izskatīšanu.
ZZS līdzīgus likuma grozījumus tika piedāvājusi jau pirms vairākiem mēnešiem, taču atbalstu parlamentā tie neguva.

Saeima plāno konceptuāli skatīt grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, lai sodus par trokšņošanu un cilvēku miera traucēšanu ieviestu arī juridiskām personām, tajā skaitā izklaides vietām.
Jau pašlaik likumā administratīvais sods par šādiem pārkāpumiem ir paredzēts fiziskām personām. Grozījumi paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, arī iestādes, komersantus vai citas institūcijas varēs sodīt ar naudas sodu no 70 eiro līdz 2000 eiro. Tieslietu ministrija ir pieļāvusi, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā piedāvās maksimālo sodu juridiskām personām palielināt pat līdz 5000 eiro.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tie izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Bieži vien attiecīgās izklaides vietas atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai pagrabstāvos, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem.
Rīgas pašvaldības policija 2022.gadā saistībā ar trokšņošanu bija saņēmusi nedaudz vairāk nekā 10 000 sūdzību.

Saeima plāno konceptuāli vērtēt grozījumus Repatriācijas likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos, lai pārtrauktu šī likuma darbību un atteiktos no īpaša regulējuma repatriācijas procesam.
Atbildīgās iestādes ir secinājušas, ka vēsturiskās repatriācijas process pēc būtības ir beidzies, tā vietā īpaši pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Repatriācijas likuma iespējas aktīvi sākuši izmantot Krievijas pilsoņi, lai izceļotu no Krievijas un pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Iekšlietu ministrijas rosināto izmaiņu mērķis esot samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai - veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Šobrīd repatriantam pēc pirmā iesnieguma tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, dodot iespēju pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas. Tā vietā repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirs termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirs, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti būs uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.

Saeima plāno 1.lasījumā skatīt Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem iecerēts sekmēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu un atvieglot lēmumu pieņemšanas procedūras.
Pašlaik daudzdzīvokļu mājās lēmumi par veicamajiem atjaunošanas vai nepieciešamajiem remontdarbiem tiek pieņemti ar 50%+1 mājas īpašnieku balsīm, kas kavē operatīvu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad lielākā daļa mājas iedzīvotāju neiesaistās ēkas apsaimniekošanā. Piemēram, padomju laikā celtās mājās ir nepieciešams rekonstruēt un siltināt, bet šādus lēmumus ir grūti pieņemt, jo neizdodas savākt nepieciešamo īpašnieku balsu skaitu.
EM piedāvā atvieglot balsošanas procedūras, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga un tajā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, tad to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiks atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies 1/3 dzīvokļu īpašnieku.
Šāds risinājums izvēlēts, jo daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopīpašuma apsaimniekošanu, piedāvājumu pamato EM, šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu.

Saeima plāno konceptuāli skatīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvātos grozījumus Satversmē, ar kuriem partija piedāvā palielināt minimālo balsu skaitu Valsts prezidenta ievēlēšanai.
Pašlaik Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. ZZS rosina noteikt, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai būtu nepieciešams vismaz divu trešdaļu visu Saeimas deputātu atbalsts, tātad vismaz 67 balsis.
Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) ir atzinusi, ka grozījumi iesniegti aktuālo prezidenta vēlēšanu kontekstā, kad nevienam no diviem publiski pieteiktajiem kandidātiem - esošajam prezidentam Egilam Levitam un uzņēmējam Uldim Pīlēnam (AS) - nav pārliecinoša Saeimas vairākuma atbalsta. Viņas skatījumā, ZZS piedāvātās izmaiņas nozīmētu, ka valdošās koalīcijas partijām būtu pienākums runāt arī ar opozīcijas politiskajiem spēkiem, lai gūtu saviem kandidātiem lielāku atbalstu Saeimā, līdz ar to prezidents vairs nebūtu "tikai koalīcijas prezidents".

Saeima konceptuāli vērtēs Valsts prezidenta Egila Levita piedāvātos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz noteikt, ka partijām tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30% no gadā izmantotā valsts budžeta finansējuma.
Prezidents rosina, ka partijām nepilna trešdaļa valsts piešķirtā finansējuma būtu jāizlieto sadarbībai ar Latvijas sabiedrības dažādām grupām, konsultācijām partijas darba un programmas uzlabošanai, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem un deputātu kandidātu mācībām.
Levits uzskata, ka šādas izmaiņas uzlabos politisko partiju darba saturisko kapacitāti un stiprinās to spēju pēc iekļūšanas Saeimā efektīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses un īstenot savu priekšvēlēšanu programmu.
Šobrīd valsts budžeta finansējumu politiskās partijas primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai. To pārstāvji jau ir pauduši visai noraidošu attieksmi pret Levita ierosinājumu.
Atbilstoši likumam valsts budžeta finansējumu piešķir partijām, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķirot zināmu summu par katru iegūto balsi Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz 2026.gadam valsts budžeta finansējumu ir tiesīgas saņemt 13 partijas un to apvienības, un šogad piešķirtās summas svārstās no nepilna miljona eiro "Jaunajai vienotībai" līdz aptuveni 165 000 eiro partijai "Suverēnā vara".

Saeima konceptuāli plāno skatīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, ar kuriem opozīcijas politiskais spēks Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu rosina padarīt publiskāku.

ZZS rosina likumā paredzēt iespējas prezidenta amata kandidātu publiskām debatēm, nosakot, ka Valsts prezidenta amata kandidātam ir tiesības izmantot valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku un tiesības piedalīties publiskajās debatēs sabiedrisko elektronisko plašsaziņu līdzekļu televīzijas un radio programmās, kur kandidātiem būtu jānodrošina bezmaksas raidlaiks divas reizes pa 30 minūtēm. Ja Valsts prezidenta amatam tiktu pieteikti vairāki kandidāti, sabiedriskajiem medijiem būtu jāsarīko viņu publiskās debates.

Savukārt Valsts prezidenta amata kandidātiem ZZS piedāvā noteikt pienākumu pēc Saeimas frakciju uzaicinājuma vismaz vienu reizi tikties ar konkrētā politiskā spēka deputātiem, proti, viņš nedrīkstētu atteikties no kādas frakcijas apmeklējuma.

ZZS jau vairākkārt ir piedāvājusi dažādas būtiskas izmaiņas Valsts prezidenta izraudzīšanās kārtībā, piemēram, šī gada sākumā Saeima noraidīja kārtējo piedāvājumu veikt grozījumus Satversmē, kas būtu noteikuši, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas balsstiesīgie pilsoņi, nevis parlaments.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, ar kuriem iecerēts paplašināt esošo ierobežojumu piemērošanas iespējas uzturlīdzekļu parādniekiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz ne vien Fonda administrācijas tiesības vērst piedziņu uzturlīdzekļu parādnieka mantai un ienākumiem, bet arī citus papildu ierobežojumus.

Parādniekam ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas latvija.gov.lv

un tiek nodotas kredītinformācijas birojam. Noteiktos gadījumos Fonda administrācija var piemērot aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, apturēt šaujamieroču atļaujas darbību.

Šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj piemērot papildu ierobežojumus tik ilgi, kamēr parādnieka vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no Fonda. Brīdī, kad uzturlīdzekļu izmaksa tiek izbeigta (piemēram, gadījumā, kad bērns ir sasniedzis pilngadību), tiek atcelti arī ierobežojumi (izņemot aizliegumu spēlēt azartspēles).

Likumprojekts paredz piemērot ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem arī pēc tam, kad tiek izbeigta aktīva uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda.

Grozījumu projekts paredz arī noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savus prasījumus, lai novērstu naudas līdzekļu novirzīšanu citiem mērķiem.

Vienlaikus plānots likumā nostiprināt līdz šim terminēto praksi dzēst likumisko procentu maksājumus, ja parādnieks veiks labprātīgu uzturlīdzekļu parāda nomaksu.

Uzturlīdzekļu garantiju fondam šobrīd ir 42 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, un kopējais uzturlīdzekļu parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro.

Plašāk par likumprojektu LV portālā.
Jautājumu veidojusi LVportals.lv redakcija (VSIA "Latvijas Vēstnesis").

Izskatot iniciatīvā balstīta kolektīvā iesnieguma prasību atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem noteikt auto stāvvietas minimālo platumu no 2,60 metriem un garumu 5 metrus vienam vieglajam transportlīdzeklim, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma iniciatīvu padziļinātai izpētei nodot Ministru kabinetam (MK).

Komisijas lēmumā ir paredzēts, ka līdz gada beigām MK Saeimai sniedz ziņojumu par iespējamiem risinājumiem.

Par šīs iniciatīvas nodošanu tālāk MK izpētei un ziņojuma sniegšanai ir vēl jābalso visai Saeima plenārsēdē. Kā domā Tu – vai Saeimai prasība par lielākām autostāvvietām ir jāvirza izskatīšanai valdībā?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Saeima otrajā lasījumā skatīs Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, ar kuru Latvijā no 2023.gada vidus iecerēts ieviest militāro dienestu.

Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītā redakcija paredz, ka dienestam obligāti būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet atsevišķu iemeslu dēļ iesaukšanu varēs atlikt līdz 27 gadu vecumam. Savukārt brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties arī sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Partija "Progresīvie" likumā piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzības dienestā iesauc gan vīriešus, gan sievietes no 18 līdz 23 gadu vecumam, bet brīvprātīgi abu dzimumu iedzīvotāji dienestā varētu doties līdz 35 gadu vecumam. Partijas skatījumā, šādi tiktu nodrošināta dzimumu līdztiesība. Komisijā šis priekšlikums nav saņēmis atbalstu.

Militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Atsevišķos gadījumos būs pieejams arī alternatīvais civilais dienests.

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz publisko pasākumu rīkotājiem un kārtības uzturētājiem piešķirt tiesības regulēt ceļu satiksmi šo pasākumu norises vietās.

Izmaiņas piedāvā veikt Iekšlietu ministrija, lai atslogotu Valsts policijas darbu un tā varētu savus darbiniekus vairāk novirzīt sabiedriskajai kārtībai un drošībai būtiskāku uzdevumu izpildei, piemēram, patrulēšanai un satiksmes uzraudzībai.

Policija kārtības uzturētāju funkcijas publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad pēc pasākuma pieteikuma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.

Ministrija norāda, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, jo policijā trūkst darbinieku - gan Patruļpolicijā, gan Kārtības policijā vakanta esot ap piektā daļa amata vietu.

Pēc iesniegtās iniciatīvas jeb kolektīvā iesnieguma autores un pieaicinātās konstitucionālo tiesību ekspertes uzklausīšanas un pēc komisijas locekļu debatēm par šo jautājumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 1. februāra sēdē nolēma noraidīt 13'060 pilsoņu parakstīto prasību, ka Saeimā nevar ievēlēt tādu personu, kurai nav augstākās izglītības.

Šis komisijas lēmums vēl ir jāapstiprina visai Saeimai plenārsēdē. Kā domā Tu – vai ir jāturpina izskatīt un virzīt prasība par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

13'165 Latvijas pilsoņu parakstītais kolektīvais iesniegums "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām" aicina grozīt normatīvos aktus, lai liegtu ieņemt amatu valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī kandidēt visu līmeņu vēlēšanās tādām personām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto agresiju.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 11. janvārī atbalstīja iesnieguma nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Nacionālās drošības komisijai turpmākai izvērtēšanai.
Saeimai tagad ir jābalso par šādu turpmāko virzību. Izsaki savu viedokli! Vai Tu šādu tālāko virzību atbalsti?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru (PKC) no 2023.gada 1.marta likvidēt un pievienot Valsts kancelejai (VK).

PKC ir definēta kā vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā. VK plānots nodot visas PKC funkcijas.

Reforma tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti. VK norāda, ka, izvērtējot iestāžu funkcijas, secināts, ka tās ir līdzīgas un saistītas, tāpēc ir jāskata, kā padarīt efektīvāku minēto funkciju veikšanu valstī kopumā, apvienojot resursus un esošās iestrādes vienā iestādē, tādējādi arī samazinot valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinot valdības centru. Izmaiņas spēcināšot "gan analītisko kapacitāti, gan pārresoru koordināciju un sadarbību, vienlaikus samazinot funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos".

Pašreiz PKC ir 25 amata vietas, kuras iespēju robežās tikšot saglabātas arī jaunajā struktūrā līdzšinējo funkciju veikšanai.

Saeimā ir iesniegta 10'434 pilsoņu parakstīta iniciatīva "Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem u.c. tautas kalpiem". Tā prasa "iesaldēt" valsts amatpersonu algas, līdz stabilizēsies ekonomiskā situācija valstī.

Decembra sākumā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma šo jautājumu virzīt tālākai vērtēšanai nevis kādai atbildīgajai Saeimas komisijai, bet gan Ministru kabinetam (MK) un ziņojumu par veiktā izvērtējuma rezultātiem Saeimai iesniegt līdz 2023. gada 15. aprīlim.

Par šā jautājuma nodošanu MK izvērtējuma sniegšanai ir nepieciešams Saeimas sēdes balsojums.

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Saeima lems par Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", ar kuru likumdevēji tiek aicināti pieņemt tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai.

Iniciatīvu virza kustība "Dzīvesbiedri", kas apelē, ka laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiekot uzskatīta par vienīgo ģimenes formu, un arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Viņi aicina ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem, kā arī mudina nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā pie notāra. Šos jautājumus varētu risināt, pārņemot 13.Saeimā nepieņemto Civilās savienības likumprojektu.

Šāda atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem. Šis jautājums jau gadiem ir politiskajā dienaskārtībā, taču risinājumu sasniegšanai allaž trūcis politiķu vairākuma atbalsta.
Par šo iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika savākti ap 23 500 paraksti.

Saeima gala lasījumā plāno skatīt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem Latvijā plānots izveidot jaunu ministra biedra institūtu.

Ministra biedrs pārzinās atsevišķas nozares un politikas jomas, kuras ietilpst ministra kompetencē, kā arī viņa uzdevumā pildīs citus pienākumus. Ministra biedrs ar padomdevēja tiesībām varēs piedalīties valdības sēdēs.

Ministra biedrs būs līdzvērtīga amatpersona parlamentārajam sekretāram un noteiktās kompetences ietvaros saziņā ar attiecīgo ministru varēs dod rīkojumus valsts sekretāram, citām ministrijas amatpersonām un ministra pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem.

Sākotnēji ministra biedrus amatā iecels Ministru prezidents.

Ministru biedru izveide ir daļa no jaunās koalīcijas izveides vienošanās, uz kuru uzstāj "Apvienotais saraksts" (AS). Neoficiāli tiek spriests, ka šādi iecerēts no vienas puses vairāk dalīt atbildību nepopulārās nozarēs, no otras - citās nozarēs nodrošināt savu kontroli. Koalīcijas partijas ir vienojušās, ka katrai būs viens ministra biedra amats, tostarp ir vienošanās ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kur ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet viņa biedrs - no AS. Savukārt AS aktīvi ir uzstājis, lai "Jaunā vienotība" uzņemas līdzatbildību par veselības nozari, kur ministra portfeli piedāvāts uzticēt AS.

Veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri apsver ieceri Latvijā veidot jaunu - Klimata un enerģētikas ministriju. Lemšana par jaunas ministrijas izveidi varētu būt viens no pirmajiem 14.Saeimas likumdošanas lēmumiem.

Jaunas ministrijas izveidi pamatā atbalsta "Jaunā vienotība", bet Nacionālajai apvienībai un "Apvienotajam sarakstam" pret ieceri ir rezervētāka attieksme. Pēc JV politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.

"Idejiski tas ir ļoti vienkāršs jautājums - vienkārši nepirksim no Krievijas energoresursus," par ministrijas nepieciešamību ir izteicies JV politiķis Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka problēmas rada jautājums, kā šo mērķi praktiski sasniegt, izveidojot sistēmu, ar kuru nodrošināt konkurētspējīgas enerģētikas cenas un vienlaikus sasniedzot klimata mērķus, kas Latvijai ir saistoši kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentu no Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un, iespējams, vēl kādas ministrijas, par ko gan gala lēmuma vēl neesot. Attiecīgi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Saeima pirmajā lasījumā vērtēs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts palielināt vecāku pabalsta apmēru strādājošajiem vecākiem.

Pašlaik likums nosaka, ka vecāku pabalsta saņēmējs, kas pēc bērna piedzimšanas izvēlas strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, pabalstu var saņemt 30% apmērā no piešķirtās summas. Partijas "Konservatīvie" pārstāvji rosina izmaksājamā pabalsta daļu strādājošajiem jaunajiem vecākiem palielināt līdz 50%.

Izmaiņas tiek piedāvāts veikt ar nākamo gadu. Izmaiņu autori ir aplēsuši, ka strādāt izvēlas turpināt nepilni 3000 jauno vecāku, tādējādi jauninājuma ieviešana no budžeta nākamgad prasītu vēl nepilnus 6 miljonus eiro.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas politiķu rosinātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, ar kuriem piedāvāts palielināt Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo Saeimas deputātu balsu skaitu.

Satversme nosaka, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešama vismaz 51 parlamentārieša balss, savukārt atlaišanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākums - tātad 67 balsis. Opozīcijas politiķi rosina noteikt, ka arī prezidenta ievēlēšanai būtu nepieciešamas 67 balsis.

Izmaiņas Satversmē rosina veikt pieci opozīcijas deputāti, kuri nav tikuši pārvēlēti 14.Saeimā. Viņi nav sagatavojuši anotāciju, kurā pamatotu, kāpēc šādas izmaiņas uzskata par nepieciešamām.

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits tika ievēlēts ar 61 Saeimas deputāta balsi.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Grozījumi attieksies uz visu veidu automobiļu, traktoru, tramvaju, trolejbusu, motociklu un citu mehānisko transportlīdzekļu vadīšanu šādā reibumā, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem, vai elektromotoru, kura maksimālā jauda nepārsniedz četrus kilovatus un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā.

Uz velosipēdu, elektroskrejriteņu un mopēdu vadīšanu šī Krimināllikumā plānotā norma neattieksies - par šādu transportlīdzekļu vadīšanu reibumā saglabāsies administratīvā atbildība.

Izmaiņu autori cer, ka kriminālatbildība par braukšanu reibumā palīdzēs novērst traģēdijas, ko uz ceļiem izraisa dzērājšoferi un citu apreibinošo vielu lietotāji.

Saeima pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Brīvprātīgā darba likumā, ar kuriem iecerēts veicināt brīvprātīgā darba pieejamību Latvijas sabiedrībai.

Likuma izmaiņas virza valdošās koalīcijas deputāti, kuri rosina pilnveidot brīvprātīgā darba kā nodarbinātības veida uzskaiti un radīt elastīgākus nosacījumus brīvprātīgā darba īstenošanai tā organizētājiem. Ar grozījumiem iecerēts likumā nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā. Paredzēts, ka Labklājības ministrija nodrošinās brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās brīvprātīgā darba aktivitāšu koordinētu īstenošanu, sniegs informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām pusēm.

Tāpat paredzēts izveidot jaunu struktūru - Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi. Tā iecerēta kā padomdevēja institūcija, kuras mērķis būs veicināt saskaņotu priekšlikumu izstrādi brīvprātīgā darba politikai un tās īstenošanai. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevums būs noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā un koordinēt iesaistīto pušu sadarbību.

Izmaiņu autoru skatījumā, pašlaik spēkā esošā sistēma neveicina nepilngadīgu personu iesaisti brīvprātīgajā darbā. Viņuprāt, izmaiņas palīdzēšot sekmēt brīvprātīgā darba izplatību.

Saeima pirmajā lasījumā plāno skatīt lēmuma projektu "Par Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai", ar kuru valdībai iecerēts uzdot palielināt atbalstu energoresursu cenu kāpuma krīzes pārvarēšanai.
Sākotnēji lēmumprojektu parlamentā iesniedza 34 opozīcijas deputāti. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija viņu piedāvājumu noraidīja, taču virza skatīšanai savu alternatīvo lēmuma projektu.

Komisijas virzītais lēmumprojekts paredz, ka Saeima uzdos Ministru kabinetam mēneša laikā izstrādāt un iesniegt parlamentā Latvijas valsts interesēm atbilstošus priekšlikumus par rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai, "ņemot vērā energoresursu cenu straujā un lielā pieauguma radīto negatīvo iespaidu uz ražošanas izmaksām visos segmentos, tautsaimniecības konkurētspēju un mājsaimniecību izdevumiem un uzsverot, ka vismaz daļējai energoresursu cenu pieauguma kompensācijai ir nepieciešama nekavējoša valsts atbalsta palielināšana".

Salīdzinājumā ar opozīcijas piedāvāto komisijas virzītajā lēmumprojekta variantā ir noņemtas nost piecas rindkopas teksta ar kritiku Krišjāņa Kariņa valdībai un citiem politiskiem paziņojumiem.