Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto Solidaritātes maksājumu likuma projektu, ar kuru piedāvāts piemērot solidaritātes maksājumu kredītiestādēm un enerģētikas uzņēmumiem ar strauju peļņas pieaugumu.

ZZS piedāvā Latvijā strādājošām kredītiestādēm un to filiālēm, dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem peļņa par 45% pārsniedz pēdējo četru gadu vidējo, piemērot solidaritātes maksājumu valsts budžetā 60% apmērā no peļņas, šo maksājumu novirzot veselības aprūpes finansēšanai.

ZZS atzīmē, ka daļā Eiropas valstu ir ieviesti līdzīgi maksājumi uzņēmumiem, kas guvuši lielu peļņu, jo Krievijas izraisītā kara rezultātā piedzīvota milzīga inflācija.

Opozīcijas partija iecerējusi, ka šādi maksājumi varētu tikt ieturēti līdz 2025.gada beigām.

Saeimā iesniegts Ministru kabinetā 7. februārī atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, kas paredz noteikt stingrākas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību regulē 2020. gadā pieņemtais likums. Tas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas Ekonomikas ministrijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Starpniekiem ir jāievēro virkne prasību, piemēram, jāveic ikgadēja kvalifikācijas celšana un jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā reģistra dati liecina, ka apmēram puse starpnieku nav iekļauti reģistrā un nesodīti turpina sniegt starpniecības pakalpojumus. Potenciālās sekas likuma neievērošanai ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieplūšana nekustamo īpašumu tirgū, starptautisko sankciju pārkāpumi, krāpnieciski darījumi.

Praksē konstatēti arī gadījumi, kad starpnieki apiet likumā noteikto prasību reizi gadā celt kvalifikāciju, lūdzot sevi izslēgt no reģistra un pēc tam atkārtoti reģistrējoties.

Likumprojekts paredz administratīvi sodīt starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, paredzot naudas sodu līdz 8000 eiro juridiskām personām. Plānots noteikt, ka pirms atkārtotas reģistrācijas, ja izslēgšana notikusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, būs jāapliecina kvalifikācijas celšana.

Plašāk par likumprojektu LV portālā.
Jautājumu veidojusi LVportals.lv redakcija (VSIA "Latvijas Vēstnesis").

Saeima konceptuāli vērtēs Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai un pavairošanai.

Grozījumos iecerēts noteikt jaunus pienākumus īpašniekiem mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Tiks atrunāts, ka pavairošanai nedrīkstēs izmantot slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Likumā tiks noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un istabas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai mājas dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu apkārtnes iedzīvotājus.

Kā vērtē ministrija, grozījumi uzlabos dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus.

Saeima konceptuāli vērtēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", kas paredz attiekties no būvju kadastrālās uzmērīšanas.

ZZS piedāvā likuma noteikt, ka jaunbūvju ierakstīšanai zemesgrāmatā pietiktu ar izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un Būvniecības informācijas sistēmā esoša informācija par jaunbūves raksturojumu.
Opozīcijas partija lēš, ka šādas izmaiņas atvieglotu ēku nodošanu ekspluatācijā, mazinātu birokrātisko slogu un rindas pēc Valsts zemes dienestu (VZD) būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem, kā arī iedzīvotāju finanšu un laika patēriņu būvniecības un ēku izmantošanas procesā.

Īpaši garas rindas uz būvju kadastrālo uzmērīšanu izveidojās pēc tam, kad valsts noteica ekspluatācijā nodošanas termiņus ilgstoši jaunbūvju statusā esošām ēkām. Saskaņā ar VZD sniegto informāciju, 2023.gada janvārī rindā uz būvju kadastrālo uzmērīšanu bija ap 7000 pasūtījumu, kuru apkalpošanai nepieciešams pat vairāk nekā gads. Šāda situācija kavē jebkura jauna būvprojekta nodošanu ekspluatācijā.

Saeima vērtēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto lēmumprojektu "Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību", ar kuru opozīcijas politiskais spēks rosina uzdot valdībai noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus par sadarbību ar valsti.

ZZS vēlas, lai tiktu publiskoti arī ministriju veiktie pētījumi un informatīvie ziņojumi par plānotā Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta izvērtējumu un atbilstību valsts interesēm.
Opozīcijas partija uzskata, ka dokumentus nepieciešams publiskot, lai būtu lielāka skaidrība par termināļa investoru prasībām valstij un lai valdība nepiekristu kādām iespējamām uzņēmēju prasībām, kas rezultētos ar "nesamērīgi augstiem maksājumiem par sašķidrināto dabasgāzi".

2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ar kuriem valsts atbalstu energoresursu cenu krīzes pārvarēšanai plānots piešķir arī mājsaimniecībām, kas apkuri nodrošina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dīzeļdegvielu.

Šīm mājsaimniecībām valsts atbalstu plānots noteikt 50% apmērā no 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez PVN. Savukārt mājsaimniecības, kuras apkurina ar dīzeļdegvielu, varēs saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,69 eiro par litru bez PVN, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru bez PVN.

Pašlaik Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi. Izmaiņu autori nav uzrādījuši precīzu skaitu mājsaimniecību, kuras apkurina ar dīzeļdegvielu, taču tas esot "salīdzinoši neliels".
Šādu atbalstu plānots ieviest ar atpakaļejošu datumu un piemērot par laika periodu no pērnā gada 1.maija līdz šā gada 30.aprīlim.

Valsts jau iepriekš bija ieviesusi atbalstu apkures nodrošināšanai tām mājsaimniecībām, kuras apsilda ar gāzi, elektrību, malku, granulām u.tml.

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka elektrības obligātā iepirkuma izmaksas sedz no valsts budžeta.

Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), ar likuma izmaiņām tiek grozītas elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteica pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas. Tādējādi likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.

Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus. Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai. Gadījumā, ja elektroenerģijas publiskā tirgotāja ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas pārsniegs tā ieņēmumus, attiecīgo izmaksu pārsniegums tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.

EM lēš, ka izmaiņu ieviešanai 2024.gadā būs nepieciešami 17,174 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 23,774 miljoni eiro.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ar kuriem iecerēts ieviest stingrāku regulējumu jauno tabakas aizstājējproduktu ienākšanai tirgū.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt prasības jaunajiem tabakas aizstājējproduktiem, lai tos varētu laist tirgū, piemēram, paredzēts noteikt, ka tabakas aizstājējproduktiem jābūt pildītiem iepakojumos, kuru masa nepārsniedz 20 gramus, maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā nedrīkstēs pārsniegt četrus miligramus uz gramu, to sastāvā nedrīkstēs būt vitamīni vai citas sastāvdaļas, kas radītu iespaidu, ka tabakas aizstājējprodukts būtu labvēlīgs veselībai u.tml.

Tāpat būs aizliegts laist tirgū tabakas aizstājējproduktus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, rotaļlietas un citus par 18 gadiem jaunākām personām pievilcīgus priekšmetus, tādā veidā piesaistot šo personu uzmanību smēķēšanai. Izplatot šos produktus, nedrīkstēs ļaut domāt, ka konkrētais tabakas aizstājējprodukts ir nekaitīgāks par citiem, ka tam būtu vitalizējošas, enerģizējošas, ārstnieciskas, jaunību saglabājošas, dabiskas, organiskas īpašības vai ka tas citādi labvēlīgi ietekmē veselību vai dzīvesstilu.

Diskusijas par šīm likuma izmaiņām ilgst jau vairāk nekā gadu. Tajās ir plaši uzklausīts gan tabakas aizstājējproduktu nozares pārstāvju viedoklis, gan arī veselības jomas pārstāvji, tajā skaitā, mediķi, kuri atsevišķiem deputātiem pārmeta pārāk lielu ieklausīšanos nozares pārstāvjos un sabiedrības, tajā skaitā jauniešu, veselības interešu neņemšanu vērā.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas politiķu sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ar kuriem piedāvāts līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskajai ēdināšanai, izņemot alkoholiskos dzērienus.

Tādu pat PVN likmes samazinājumu opozicionāri piedāvā piemērot arī kultūras iestādēm un sporta klubiem un pasākumu organizētājiem. Samazinājumu piedāvāts ieviest uz terminētu laiku - līdz nākamā gada beigām.

Opozīcijas politiķu skatījumā, atbalsts šīm iestādēm nepieciešams, lai tās spētu izdzīvot energoresursu cenu krīzes apstākļos, kas seko pēc Covid-19 pandēmijas, kas jau pamatīgo iedragājusi šo nozaru dzīvotspēju.

Septembrī arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Restorānu biedrība vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem ir aicināja rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, jo liela daļa uzņēmēju esot "smagas izvēles priekšā" - turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt uzņēmumus.

[08.09. Nodots komisijai: Juridiskā komisija]
Saeima konceptuāli sāks skatīt "Rail Baltica" projekta likumprojektu, ar kuru paredzēts novērst "nesamērīgu un nesaistītu prasību" izvirzīšanu projektam. Likumprojektu virza Satiksmes ministrija (SM).

Īpašu likumu "Rail Baltica" projektam plānots pieņemt, lai sekmētu nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" - būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.

SM skaidro, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības. Gan Būvniecības likums, gan "Vispārīgie būvnoteikumi" paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt. Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta "Rail Baltica" dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

SM rosina ar likumprojektu novērst iespējamos šķēršļus "Rail Baltica" virzībā, noregulējot, kāda rakstura prasības ir iekļaujamas "Rail Baltica" projektam izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos, tādējādi novēršot lieku šķēršļu radīšanu "Rail Baltica" projekta īstenošanai.

Saeima konceptuāli skatīs likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, ar kuru plānots noteikt atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un to infrastruktūras būvniecībai.

Līdz šim atsevišķi vēja elektrostaciju projekti Latvijā ir saskārušies ar sabiedrības pretestību, līdz ar to palikuši nerealizēti. Jaunais likumprojekts paredz no daļas saskaņošanas un sabiedriskās apspriešanas procedūru atteikties, saglabājot ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo izvērtējumu.

Likumprojekts tapis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas uzskata, ka pielaidīgāka attieksme vēja elektrostaciju projektiem nepieciešama Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, kas vienlaikus sekmēšot energoresursu augošo izmaksu samazinājumu.

Pielaidīgāka attieksme pret vēja elektrostaciju projektiem tiks pieļauta līdz brīdim, kad to kopējā jauda sasniegs 1000 megavatus.

Saeima plāno skatīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu iesniegtos grozījumus likumā "Par atbilstības novērtēšanu", kas paredz uz laiku ļaut pārdot degvielu, kurai nav pievienota biodegviela.

ZZS piedāvā šādu kārtību noteiktu uz gadu - līdz 2023.gada 1.aprīlim. Deputātu skatījumā, šādas izmaiņas nepieciešamas, lai cīnītos pret degvielas cenu kāpumu, jo no aprīļa obligātā prasība par biodegvielas piemaisījumu sadārdzināšot degvielas cenu vēl par 10 līdz 12 centiem litrā. Politiķi uzsver, ka degvielas cenu pieaugums negatīvi ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tostarp lauksaimniekus, kuriem pavasarī jāapstrādā lauki.

Arī valdošās koalīcijas partiju vidū pašlaik notiek sarunas par iespējam samazināt degvielas cenu pieaugumu, kas radies saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viens no piedāvātajiem variantiem ir bioloģiskās piedevas samazināšana degvielā. Tikmēr Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija apgalvo, ka biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšana būtiski nesamazināšot degvielas cenu.

Parlamenta opozīcija sagatavojusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz piemērot šī nodokļa samazināto likmi 5% apmērā elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātās iepirkuma komponentēm (OIK) un dabasgāzei.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāti rosinājuši samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piemērot no nākamā gada 1.janvāra līdz pat gada beigām, savukārt "Republikas" un "Par cilvēcīgu Latviju" deputāti piedāvā noteikt šādus atvieglojumus līdz nākamā gada 1.jūnijam. Tāpat "Republikas" un "Par cilvēcīgu Latviju" pārstāvji rosina piemērot 5% PVN likmi dabasgāzei.

Pieņemot nākamā gada budžetu, Saeima jau lēma par 65% samazināt OIK maksājumu elektrības rēķinos, ieviesa 20 eiro pabalstu ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināja finansiālo atbalstu aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām. Tomēr opozicionāri savu priekšlikumu pamato ar to, ka valdības līdz šim piedāvātie pasākumi atbalstam atsevišķām iedzīvotāju grupām neesot pietiekami, lai kompensētu nekontrolēto rēķinu pieaugumu.

Arī Ekonomikas ministrija rosina no pašreizējā 21% līdz 5% samazināt PVN likmi elektroenerģijai un dabasgāzei, kā arī uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu.

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz ģimenēm ar bērnu ar invaliditāti piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samazinājumu par 50%, bet ne vairāk par 500 eiro.
Grozījumus piedāvā opozīcijā esošā partijas "Republika", kas piedāvā NĪN atlaidi attiecināt uz dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, un tām piekritīgo zemi. Atlaidi rosināts piemērot, ja personai vai tās laulātajam ir bērns vai bērni ar invaliditāti, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz vienu no minētajiem bērniem.
Politiķi norāda, ka jau pašlaik likumā šāds NĪN atvieglojums noteikts ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni. Paralēli tam daudzās pašvaldībās ir noteikts, ka NĪN atvieglojums piemērojams arī ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas piedāvā līdz nākamā gada vidum elektroenerģijai un dabasgāzei piemērot 0% likmi.
Opozīcijas politiķi argumentē, ka pašlaik visā Eiropā vērojams energoresursu cenu kāpums, kas arī Latvijā izraisījis rēķinu par elektrību un gāzi pieaugumu, tāpēc parlamentārieši piedāvā tēriņu pieaugumu kompensēt ar nodokļa samazināšanu.
Deputāti iecerējuši, ka nodokļa 0% likmi piemērotu elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm laika posmā no šī gada 20.oktobra līdz 2022.gada 1.jūnijam. Tāpat nodokļa 0% likmi piemērotu dabasgāzei, tostarp akcīzes nodoklim, tās pārvades pakalpojumiem un sadales pakalpojumiem.
Opozīcijas deputāti šoruden jau rosināja elektroenerģijai un dabasgāzei piemērot samazināto PVN likmi 5% apmērā pašreizējās 21% likmes vietā, tomēr valdošā koalīcija piedāvātās izmaiņas noraidīja, piedāvājot citus kompensējošos mehānismus tikai atsevišķām mazākturīgo grupām.

Saeima konceptuāli skatīs opozīcijas deputātu piedāvātās izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz līdz 2022.gada vidum elektroenerģijai un dabasgāzei piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā pašreizējās 21% likmes vietā.

Opozīcijas deputāti priekšlikumu pamato ar pašlaik visā Eiropā vērojamo energoresuru cenu kāpumu, kas arī Latvijā izraisījis rēķinu par elektrību un gāzi pieaugumu. Politiķi piedāvā no 15.oktobra līdz 2022.gada 1.jūnijam samazināto 5% PVN likmi piemērot elektroenerģijai, tās pārvades un sadales pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm, kā arī dabasgāzei, tās pārvades un sadales pakalpojumiem.

Tikmēr Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu mazturīgām mājsaimniecībām, lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu.

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz arī nākamgad pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pat sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Grozījumu sagatavotāja Labklājības ministrija skaidro, ka izmaiņas paredz, ka arī nākamgad pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu, maksās 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Savukārt tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Spēkā esošais likums paredz izmaiņas sistēmā no nākamā gada, tomēr valdība un NVO sarunās secinājušas, ka nav laba prakse ik pēc pusgada mainīt nodokļu nomaksas kārtību un ka ir jābūt nodokļu prognozējamībai, tādēļ tiek piedāvāts no izmaiņām atteikties.

Saeima lems, vai jāuzdod valdībai izvērtēt iespēju grozīt Covid-19 ierobežojumus, atceļot aizliegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, tiklīdz tas ir iespējams. Šāda iniciatīva tika iesniegta Saeimā, un tās sākotnēju izvērtēšanu veica Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Valdība jau vairākas reizes diskutēja par skaistumkopšanas pakalpojumiem un nolēma mīkstināt ierobežojumus no 1.marta, kad tiks atļauti manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumi. Sākotnēji Ekonomikas ministrija rosināja atļaut veikt plašākumu pakalpojumu klāstu, bet Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija varētu prasīt veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, ja netiks atbalstīta kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba atsākšana.

Iepriekš Latvijā bija iecerēts ieviest tā dēvēto divu pakalpojumu grozu pieeju veselības aprūpē, proti, divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic sociālās iemaksas, un tiem, kas to nedara. Vēlāk politiķi no šī plāna atteicās. Ar izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2022.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Likumprojekts arī paredz uzdevumu Ministru kabinetam - līdz 2021.gada 30.aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošanas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Saeima plāno lemt par grozījumiem likumā, lai varētu turpināt izmaksāt vecāku pabalstu gadījumā, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevarēs atgriezties darbā. Likuma izmaiņas nosaka: ja vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un cilvēks nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina viņu vai iestājusies dīkstāve, tad var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9.novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām, informē Saeima. Pabalsts nevarēs pārsniegt 700 eiro mēnesī.

Nākamā gada budžeta projektā sākotnēji bija iecerēts, ka nākamgad izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Taču vēlāk tika nolemts šo summu palielināt - algai līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro. Vēlāk Valsts prezidenta kanceleja tomēr nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā mudina Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Pašlaik Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums nosaka, ka samazinātā - 5% - likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota līdz šā gada beigām. Tātad, neveicot likuma izmaiņas, no 2021.gada šiem produktiem piemēros 21% likumi. Līdz ar to grozījumi likumā paredz vēl trīs gadus, līdz 2023.gada 31.decembrim, piemērot 5% PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Veidojot nākamā gada budžetu, valdība nākusi klājā arī ar vairākiem piedāvājumiem nodokļu izmaiņām 2021.gadā. Akcīzes nodokļa grozījumi paredz pakāpeniski palielināt šī nodokļa likmi cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, kā arī karsējamai tabakai. Plānots, ka no nākamā gada 1.marta notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigaretēm par 5%.

Grozījumi likumā par Valsts sociālo apdrošināšanu paredz noteikt minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tostarp pašnodarbinātajiem. Minimālā darba alga no nākamā gada plānota 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā. Paredzēts, ka minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, informē Saeimā. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem, paredz likumprojekts. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, obligātās iemaksas arī paredzētas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi. No nākamā gada 1.jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā. Tāpat likumā noteikti arī izņēmumi: personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja. Tāpat šis likumprojekts paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% - par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

No 2021.gada mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks, bet par pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1.jūlija. Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka no nākamā gada par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tāpat statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tāpat likuma izmaiņas paredz mainīt arī nodokļa apmēru. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļu likme ir 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts to noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, šī nodokļu likme tiks paaugstināta līdz 40%.