Saeima konceptuāli vērtēs vairāku opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ar kuriem piedāvāts samazināt Latvijas politiskajām partijām izmaksājamā valsts budžeta finansējuma apmēru.

Ar 2020.gadu spēkā stājas likuma grozījumi, kas seškārt palielināja valsts finansējumu partijām. Pašlaik likumā noteikts, ka politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiks piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās - 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās - vēl 0,5 eiro. Kopējais finansējuma apjoms gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro. Maksimālo summu pašlaik saņem "Saskaņa", bet vairāk par pusmiljonu eiro katru gadu pienācās arī "KPV LV", "Konservatīvajiem", "Attīstībai/Par" un Nacionālajai apvienībai.

Opozīcijas deputāti, kas visi tikuši ievēlēti no "KPV LV", piedāvā maksimālo finansējuma summu samazināt līdz 200 000 eiro. Tāpat četrkārt tiek piedāvāts samazināt summu, kuru partijas var izlietot priekšvēlēšanu tēriņiem.

Likumprojekta mērķis esot mazināt partiju nevienlīdzību priekšvēlēšanu kampaņās un "radīt priekšnosacījumus valsts finansējuma politiskajām partijām samazināšanai".

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas iecerēti, lai vairāk veicinātu ukraiņu bēgļu iekļaušanos Latvijas darba tirgū.

Izmaiņas sagatavojusi Labklājības ministrija (LM), kas piedāvā ieviest stimulus bēgļu kļūšanai par pašnodarbinātajiem. Izmaiņas paredz izmaksāt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, lai līdztekus nodarbinātībā iesaistītajām personām sniegtu atbalstu arī pašnodarbinātajiem. Pabalsts tiks izmaksāts tiem ukraiņiem, kas ir reģistrējušies VID nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas.

LM skaidro, ka Ukrainas bēgļu vidū ir visai daudz personu, kurām ir iepriekšējā pieredze vai izglītība profesijās vai jomās, kurās Latvijā ir raksturīga pašnodarbinātības forma, piemēram, šūšana, skaistumkopšanas pakalpojumi, amatniecība un citās jomās.
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās visbiežāk reģistrējušās Ukrainas frizieres un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējas.

Saeima konceptuāli vērtēs "Konservatīvo" sagatavoto Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likuma projektu, ar kuru plānots ierobežot krievu valodas lietojumu publiskajā telpā.

Likumprojekta autori kā mērķi izvirzījuši "mazināt ilggadējas rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu".

Likumprojektā iecerēts aizliegt preču mazumtirdzniecības vietās informatīvajos materiālos papildus valsts valodai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, bet tas neliegs ar klientu sarunāties arī krievu valodā. Krievu valodu plānots liegt lietot valsts vai pašvaldību iestādēm, publisku personu kapitālsabiedrībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem u.tml.

Likumprojektā uzsvērts, ka tas neskars fizisko personu tiesības izvēlēties savstarpējo saziņas valodu.

Saeima konceptuāli vērtēs "Jaunās vienotības" (JV) piedāvātos grozījums likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", ar kuriem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nolems kļūt par Krievijas pilsoņiem, tiks liegts iegūt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pašlaik likumā ir noteikts, ka trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā atbilstoši konkrētiem nosacījumiem. Savukārt grozījumi paredz precizēt, ka šīs tiesības tiks liegtas tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri turpmāk iegūs Krievijas pilsonību.

Likuma izmaiņu autori atzīmē, ka Krievijas Valsts dome rudenī sola apsvērt iespēju atvieglot vīzu režīmu un Krievijas pilsonības iegūšanu tautiešiem no Baltijas valstīm. "Jebkuras demokrātiskas valsts tiesības un pienākums ir lemt par ārzemnieku loku, kuri var uzturēties šīs valsts teritorijā, izsniedzot tiem vīzas, patstāvīgās uzturēšanās vai termiņuzturēšanās atļaujas. Latvijas valsts, respektējot katra cilvēka tiesības brīvi izvēlēties citas valsts pilsonību un veidot ar to juridisko saikni, vienlaikus ir tiesīga noteikt ierobežojumus attiecībā uz tādu ārvalstnieku uzturēšanos Latvijas Republikā, kuru valstis veic militāro agresiju, kara noziegumus un vardarbību pret civiliedzīvotājiem," anotācijā raksta izmaiņu autori. "Cilvēkam ir tiesības izvēlēties citas valsts pilsonību. Latvijai ir tiesības lemt par ārzemnieku loku, kuri var uzturēties mūsu valstī," piebilda parlamentārietis Andrejs Judins (JV).

Likuma grozījumu pamatošanai JV politiķi atsaucas arī uz Latvijas parlamenta pieņemtajiem paziņojumiem pēc Krievijas sāktās militārās agresijas pret Ukrainu. Saeima ir paudusi vērtējumu, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums. Tāpat Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti.

[08.09. Nodots komisijai: Juridiskā komisija]
Saeima konceptuāli sāks skatīt "Rail Baltica" projekta likumprojektu, ar kuru paredzēts novērst "nesamērīgu un nesaistītu prasību" izvirzīšanu projektam. Likumprojektu virza Satiksmes ministrija (SM).

Īpašu likumu "Rail Baltica" projektam plānots pieņemt, lai sekmētu nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" - būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.

SM skaidro, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības. Gan Būvniecības likums, gan "Vispārīgie būvnoteikumi" paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt. Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta "Rail Baltica" dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

SM rosina ar likumprojektu novērst iespējamos šķēršļus "Rail Baltica" virzībā, noregulējot, kāda rakstura prasības ir iekļaujamas "Rail Baltica" projektam izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos, tādējādi novēršot lieku šķēršļu radīšanu "Rail Baltica" projekta īstenošanai.

Saeima skatīs grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, ar kuriem iecerēts mainīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu un noteikt, ka tā darbojas pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.

Likuma izmaiņas rosinājis Valsts prezidents Egils Levits. Viņa skatījumā, ar šo likumu tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta Maskavas patriarhāta vara pār baznīcu Latvijā. Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu.

Satversmes 99.pants nosaka, ka Latvijā ikvienam ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību un baznīca ir atdalīta no valsts. Levita skatījumā, šis pants neliedz Saeimai pieņemt likumu, bet tālāk lemšana par piederību esot baznīcas iekšējo statūtu jautājums, kas būšot "jāpiekārto šim likumam".

Pareizticīgo baznīca par šāda likumprojekta virzīšanu esot "informēta".

Lai mazinātu privātpersonu pārvietošanos uz Krieviju un Baltkrieviju pēc lētākām akcīzes precēm, Saeima izskatīs valdības jau atbalstītos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz no septiņām līdz 30 dienām palielināt laika periodu, kurā personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto tabakas izstrādājumu, alkohola un degvielas ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem. Patlaban šis laika periods ir septiņas dienas, līdz ar to Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi to četrkāršos. Šāds laika periods akcīzes nodokļu atvieglojuma piemērošanai ir noteikts arī Igaunijā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ grozījumu mērķis ir atturēt Latvijas iedzīvotājus doties uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas, aprīlī, atceļot ar Covid-19 noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, robežu šķērsojošo personu skaits ir būtiski palielinājies.

Valsts drošības dienests (VDD), ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un citām valstīm, ir brīdinājis Latvijas iedzīvotājus, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienesti jau ilgstoši izvērš izlūkdarbības pret Latviju. Pēc VDD sniegtās informācijas, specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunā un mēģina savervēt Latvijas iedzīvotājus Krievijas vai Baltkrievijas apmeklējuma laikā, un nereti tas notiek, viņiem uzdodoties par robežsargiem. Turklāt, kā norāda FM, būtiski ir ierobežot cigarešu iepirkšanu Baltkrievijā, jo ienākumi no cigarešu realizācijas nonāk šīs valsts valdībai lojāliem uzņēmējiem, kuru darbība ir cieši saistīta ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka no valsts līdzekļiem finansēs priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā.

Nacionālās apvienības, "Konservatīvo" un "Jaunās vienotības" Saeimas deputāti 2020.gadā sākotnēji virzīja grozījumus, kas paredzēja noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kurai noteikti izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā. Uz otro lasījumu ir atbalstīta opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) koriģētā izmaiņu redakcija, kas paredz valodas ierobežojumu noteikt tikai tai aģitācijai, kurai tiek izmantoti no valsts saņemtie līdzekļi.

Sākotnēji piedāvāto izmaiņu autori likumprojekta anotācijā tika norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu tiekot plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu.

[12.06. - Nodots komisijām: Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Juridiskā komisija(atbildīgā)]
Saeima konceptuāli vērtēs Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka laulības Latvijā būs iespējams noslēgt arī pie dievturu garīdzniekiem.

Pašlaik laulību slēgšanas iespējas likums paredz luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) garīdzniekiem.

Kā savu ieceri pamato likumprojekta autori, latviskās dzīvesziņas reliģija esot latviešu tautas izkopta unikāla kā nacionālās, tā tradicionālās kultūras vērtība. Pašlaik pastāvot nevienlīdzība, jo šo reliģisko uzskatu pārstāvju pie saviem garīdzniekiem slēgtās laulības valsts neatzīst, bet tā vietā ir atkārtoti jālaulājas dzimtsarakstu birojā.

Dievturības mērķis esot saglabāt, izkopt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dzīvesziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtu, tikumu mācību, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām.

Saeima pirmajā lasījumā vērtēs grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, ar kuriem no 18 līdz 21 gadam plānots palielināt vecuma cenzu, no kura Latvijā ir pieejamas azartspēles. Strādāt azartspēļu organizēšanā gan joprojām varēs jau no 18 gadu vecuma.

Izmaiņu autori atsaucas uz Ziemeļamerikas azartspēļu atkarības palīdzības fonda 2016.gadā veiktu pētījumu, kurā atklājies, ka visjūtīgākā sabiedrības daļa, kas ir visaugstākajā atkarības riska grupā, ir iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem. Tieši šī sabiedrības daļa visvairāk ciešot no azartspēļu atkarības, turklāt esot pakļauta papildu riskiem, kas saistīti ar nespēju konkurēt darba spēka tirgū un noslieci uz kriminālsodāmo darbību veikšanu. Arī Latvijā veiktā aptaujā ticis noskaidrots, ka vairākums respondentu, kas spēlē azartspēles, tās sākuši spēlēt līdz 20 gadu vecumam.

Grozījumi arī paredz paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, paredzot noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas izglītības iestādēs un 250 metru attālumā no to ieejas, publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas, kā arī dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.

Likumprojekta autori uzskata, ka paredzētajiem grozījumiem ilgtermiņā būs pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo, uzlabojot sabiedrības aizsardzību un ierobežojot azartspēļu pieejamību, tiks veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu organizēšanas vidi.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijai pret izmaiņām ir noraidoša attieksme.

Saeima lems, vai tālāk virzīt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, ar kuru rosināts valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm.

Parakstu vākšanas iniciators Jānis Ronis skaidro, ka privātam uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmuma vieglo transporta līdzekļu nodoklis, ja uzņēmuma auto nav aprīkots ar GPS izsekošanas ierīci, kura ir reģistrēta un tās dati ir pieejami Valsts ieņēmumu dienestam. Tātad uzņēmumu darbinieki nedrīkst braukt ar auto uz mājām, jo tas nav saistīts ar saimniecisko darbību.

Tikmēr publiskajām personām - valstij, pašvaldībām, valsts un pašvaldību sabiedrībām, aģentūrām un citām atvasinātajām personām - nav pienākuma aprīkot auto ar izsekošanas iekārtām, lai nodrošinātu auto izmantošanu tikai savu uzdevumu veikšanai, līdz ar to esot zināms, ka ar šiem auto par nodokļu maksātāju naudu brauc gan mājās, gan brīvdienās, medībās un citur.

Pēc iniciatīvas autora domām, visus valsts, pašvaldību un atvasināto publisko personu īpašumā un lietošanā esošos auto nepieciešams aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm, lai taupītu valsts un pašvaldību budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Ieguvumi veidotos no ietaupītās degvielas un uzturēšanas izdevumiem, turklāt iestāžu vadītāji zinātu, kur atrodas darbinieki.

Vietnē "manabalss.lv" par piedāvājumu tika savākti vairāk nekā 10 200 paraksti.

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem plānots ieviest obligātu prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmas tiem autovadītājiem, kas pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Satiksmes ministrijas rosinātie grozījumi paredz stingrākas prasības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personai, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības. Likumprojekts paredz, ka dzērājšoferiem būs jāpierāda vismaz vienu gadu stabila remisija, ko apliecinās ārstējošā narkologa atzinums.

Ministrija skaidro, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai pašu transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi arī valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja šāds transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Korekcijas programma, kas vadītāja apliecības atgūšanai būs jāapmeklē dzērājšoferiem, būšot vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.

Saeima konceptuāli skatīs likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, ar kuru plānots noteikt atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un to infrastruktūras būvniecībai.

Līdz šim atsevišķi vēja elektrostaciju projekti Latvijā ir saskārušies ar sabiedrības pretestību, līdz ar to palikuši nerealizēti. Jaunais likumprojekts paredz no daļas saskaņošanas un sabiedriskās apspriešanas procedūru atteikties, saglabājot ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo izvērtējumu.

Likumprojekts tapis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas uzskata, ka pielaidīgāka attieksme vēja elektrostaciju projektiem nepieciešama Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai, kas vienlaikus sekmēšot energoresursu augošo izmaksu samazinājumu.

Pielaidīgāka attieksme pret vēja elektrostaciju projektiem tiks pieļauta līdz brīdim, kad to kopējā jauda sasniegs 1000 megavatus.

Izpildot vienu no partijas kongresā 1. maijā apstiprinātās rezolūcijas punktiem, pieci Saeimas deputāti no "Saskaņas" iesnieguši grozījumus Satversmē, kas paredz tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Pamatojot šādu izmaiņu nepieciešamību, Saeimas "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins kongresā uzsvēra, ka viena no Latvijas tautas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums, par ko liecinot arī tas, ka Valsts prezidents ir koalīcijas iecelts, proti, to ievēl deputātu vairākums parlamentā. "Saskaņas" deputāti ierosina Satversmē noteikt, ka prezidentu ievēl tauta uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.

"Saskaņa" uzskata, ka Valsts prezidenta amats nedrīkst būt politiskā tirgus priekšmets, un iedzīvotājiem jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties "vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti". Vienlaikus partija pārstāvji uzskata, ka prezidenta pilnvaru apjoms nav jāpaplašina, jo, "gudri izmantojot Satversmē jau piešķirtās pilnvaras, valsts vadītājam ir iespējams rīkoties efektīvi un atbildīgi".

Iniciatīvas par tautas vēlētu prezidentu dažādas partijas vairākkārt iesniegušas arī iepriekš, jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču tās nekad nav guvušas Saeimas vairākuma atbalstu. Arī iedzīvotāju parakstu vākšanā atbalsts šādām izmaiņām bijis nepietiekams.

[12.05. - Izslēgts no darba kārtības]
Saeima plāno skatīt lēmuma projektu, ar kuru tiek piedāvāts apturēt Krievijas un Latvijas valdību vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13.panta daļu par memoriālajām būvēm un pieminekļiem.

Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainai ir aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nākotni un iespējām to demontēt. Minētās starpvalstu vienošanās 13.pants līdz šim minēts kā galvenais arguments šī pieminekļa aizsardzībai.

Kā norāda Ārlietu ministrija, 1994.gadā Latvija parakstīja četru starptautisku līgumu pakotni, kas paredzēja Krievijas bruņoto spēku izvešanas noteikumus un termiņus. Viens no līguma pantiem runā par to, ka saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Apliecinot gatavību uzturēt un saglabāt pieminekli, Latvija vērtējusi to kā vietu, kurā Latvijas iedzīvotāji varētu pieminēt Otrā pasaules karā kritušos un kara beigas.

ĀM uzsver, ka Krievijas bruņoto spēku veiktās noziedzīgās darbības Ukrainā un Krievijas propagandas retorika, kas attaisno šādu rīcību, ir diskreditējusi pieminekļa Pārdaugavā simbolismu kā padomju armijas uzvaru pār fašismu un karā kritušo piemiņas vietu, un patlaban tas ir kļuvis par vietu, kas asociējas ar un simbolizē agresorvalsti.

Saeima konceptuāli vērtēs opozīcijas rosinātos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem piedāvāts Latvijā svētdienās aizliegt tirgot līdzņemamo alkoholu.

Likumprojekts paredz noteikt, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta svētdienās, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskos dzērienus pārdod tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, un izņemot beznodokļu veikalus.

Viens no grozījumu autoriem, deputāts Aldis Gobzems, argumentējot izmaiņu nepieciešamību, ir izteicies, ka "alkoholu svētdienās iegādājas deģenerāti" un Latvijā "mežonīgi daudz vīriešu" ir nodzērušies. Pēc grozījumu autoru domām, izmaiņas mudināšot cilvēkus vairāk nodarboties ar sportu un būtu kopā ar ģimenēm.

Līdzīgi ierobežojumi jau vairākus gadus ir noteikti Lietuvā.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Valsts civildienesta likumā, ar kuriem plānots ierobežot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amata termiņu.

Grozījumi paredz, ka iestāžu vadītāji, tai skaitā valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs, amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pēc izmaiņu autoru domām, šādi gan tikšot stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta valsts pārvaldes dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.

Sešus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām paredzēts vērtēt iestāžu vadītāju darba sniegumu un veikt vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, pēc kā varēs tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā, tai skaitā arī citā iestādē, vai atbrīvošanu.

Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām.

Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu, lēš izmaiņu autori no Valsts kancelejas.

Saeima pirmajā lasījumā skatīs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību.

Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Vecāku pabalsta nenododamo daļu abi vecāki varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, to varēs izmantot vienlaicīgi un šajā periodā vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu. Paredzēts, ka katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas.

Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem - 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs iespējamais izvēles periods būs 12 mēneši, no kuriem astoņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Izmaiņu autoru vērtējumā, tās būs solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā.

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, par kuru mērķi izvirzīts samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret citu valstu izraisītiem piegāžu riskiem.

Skatot likumprojektu komisijā, ir ticis atbalstīts deputātu Reiņa Znotiņa (K) un Jāņa Cielēna (K) priekšlikums noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Latvija un Eiropas Savienība kopumā par atteikšanos no Krievijas gāzes izmantošanas ļoti nopietni ir sākusi domāt pēc šīs kaimiņvalsts sāktā kara pret Ukrainu. Par atteikšanos no Krievijas gāzes tiek domāts, jo šādi iegūtos līdzekļus Krievija izmanto karadarbības finansēšanai, turklāt ir redzams, ka šī valsts nav drošs un uzticams piegādātājs.

Saeima 1.lasījumā skatīs grozījumus Darba likumā, kas cita starpā paredz pagarināt darbinieku maksimālo iespējamo pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Šādas izmaiņas plānots veikt atbilstoši ES direktīvas prasībām. Šobrīd Darba likums paredz, ka pārbaudes termiņš nevar būt ilgāks kā trīs mēneši, savukārt direktīva paredz, ka pārbaudes laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

Likuma jaunā redakcijā plānots noteikt, ka vispārīgais pārbaudes laika maksimālais ilgums ir trīs mēneši, bet darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var vienoties par pārbaudes laika noteikšanu, kas ilgāks par trīs mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus.

Savukārt, ja darba līgums tiks slēgts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, tad pārbaudes laika ilgums nevarēs pārsniegt vienu mēnesi, bet, ja līgums tiek slēgts uz laiku līdz vienam gadam, tad pārbaudes laika ilgums nevarēs pārsniegt divus mēnešus.

Arodbiedrību vērtējumā, šāds risinājums nesamazināšot spēkā esošajā regulējumā paredzēto darbinieku aizsardzību.

Saeima gala lasījumā plāno skatīt grozījumus Pilsonības likumā, ar kuriem paredzēts noteikt tiesisku pamatu, lai varētu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām.

Pilsonību varēs atņemt tādā gadījumā, ja persona nekļūs par bezvalstnieku, tātad to varēs atņemt tikai dubultpilsoņiem, bet nevarēs atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.

Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, kas ir sniegušas būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Pilsonību varēs atņemt arī tad, ja pati persona būs piedalījusies šādu darbību veikšanā.

Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana vai piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs jākonstatē ar valsts drošības iestādes atzinumu, bet lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa, kuras nolēmums būs pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums būtu galīgs un nepārsūdzams.

Šis jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā. Pieņemot šādus grozījumus, valstij rastos pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.

Saeima lems, vai apstiprināt parlamenta lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā", kurā plānots atzīt, ka Krievija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu.

Paziņojuma teksts tapis Saeimas Ārlietu komisijā. Tajā vērsta uzmanību uz lielu skaitu liecību un pierādījumu par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem - Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanām, seksuālu vardarbību un apgānīšanu. Saeima ar paziņojumu plāno paust pārliecību, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības.

Saeima ar paziņojumu aicinās eiroatlantisko kopienu un tās partnerus noteikt visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās armijas spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai un izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju. Tāpat tiks izteikts aicinājums ES dalībvalstīm nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.

Krievija ar Baltkrievijas atbalstu iebrukumu Ukrainā sāka 24.februārī. Krievijas sāktais karš jau ir prasījis vairāk nekā 200 bērnu un tūkstošiem civiliedzīvotāju dzīvības, bet bēgļu gaitās devušies ap 5 miljoni Ukrainas iedzīvotāju.

[07.04. Nodots komisijai: Sociālo un darba lietu komisija(atbildīgā)]
Saeima konceptuāli sāks skatīt grozījumus likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu, kas paredz paternitātes pabalsta piešķiršanu bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta.

Likuma izmaiņas noteiks, ka šai norādītajai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības arī uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.

Šādas likuma izmaiņas tiks pieņemtas, lai pildītu Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā. Tiesa toreiz par neatbilstošu pamatlikumam atzina likuma normu, kas liedz bērna mātes partnerei izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, un norādīja, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību.

Likumā plānotas arī citas izmaiņas, tostarp plānots noteikt, ka turpmāk katram no vecākiem, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par desmit darba dienām, nevis, kā bija iepriekš - desmit kalendārajām dienām.

Saeima lems par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" turpmāko virzību.

Par šo iniciatīvu, kas mudina mainīt Dzīvnieku aizsardzības likumu un aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes kā cietsirdīgu izturēšanos pret suņiem, parakstu vākšana notika teju desmit gadus - kopš 2012.gada izskaņas.

Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka - ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvniekam jānodrošina pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā, vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni, vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī, suņa augumam atbilstošu būdu, vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu un vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu.

Iniciatīvas autors Aleksandrs Grunte tika uzsvēris, ka, piemēram, Austrijas "Dzīvnieku aizsardzības likums" nosaka, ka suņus nekādā gadījumā nedrīkst turēt pie ķēdes vai citādi piesietus, pat uz laiku. Viņaprāt, Latvijas regulējums, kas nosaka suņu atsiešanu uz kādu laiku, nav efektīvs, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam nav mehānisma, kā šo noteikumu izpildi kontrolēt.

[07.04. Nodots komisijai: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija(atbildīgā)]
Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Zemessardzes likumā, kas paredz mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.

Ņemot vērā to, ka dienests Zemessardzē būtiski atšķiras no atrašanās Nacionālo bruņoto spēku rezervē, zemessargi netiks iesaukti aktīvajā dienestā rezerves karavīru un rezervistu mobilizācijas kārtībā. Zemessargu ieskaitīšana aktīvajā dienestā notiks vienkāršotā kārtībā, kuru noteiks aizsardzības ministrs.

Minētā norma attiektos uz izņēmuma stāvokli vai kara gadījumiem. Tā kā izņēmuma stāvokļa tiesiskais režīms var tikt attiecināts tikai uz atsevišķu valsts teritorijas daļu, likuma grozījumi paredzot iespēju lemt par daļēju zemessargu mobilizāciju, proti, ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

Latvijā ir vairāk nekā 8 000 zemessargu.