Saeimā skatītais kolektīvais iesniegums paredzēja pienākumu pret Covid-19 "neattaisnoti nevakcinētajiem" pašiem vismaz daļēji segt ārstēšanās izdevumus. Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv tika savākti nepieciešamie 10’000 parakstu par šo priekšlikumu. Saeimā diskusija par kolektīvo pilsoņu iesniegumu sākās 2021. gada oktobrī. Iniciatīvas autors Sandis Kravalis norādīja, ka Saeimai ir likumiski jānostiprina, ka pandēmiju gadījumos pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas, šajā gadījumā ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām. Viņš skaidroja, ka veselības aprūpes nozarē kā prioritāte izvēlēti Covid-19 slimnieki, bet pārējie tiek sodīti, jo netiek uz plānveida pieņemšanām, izmeklējumiem un operācijām valsts ārstniecības iestādēs. Lai nepasliktinātu savu veselības stāvokli, pacienti spiesti izvēlēties privātās medicīnas iestādes par daudz lielāku samaksu, vai arī vispār nenokļūt līdz tam. Tāpat iniciatīvas mērķis ir izvirzīt atbildību nevakcinētajiem iedzīvotājiem par pašu pieņemtajiem lēmumiem. "Katram ir tiesības uz brīvu izvēli, bet ikvienam jāuzņemas atbildība par savas brīvās izvēles sekām, un tās nevar radīt papildu izmaksas valstij," akcentēja S. Kravalis. Veselības nozares eksperti un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā neatbalstīja iniciatīvu un nevirzīja to tālākiem Saeimas balsojumiem. No epidemioloģiskā viedokļa iniciatīva neesot atbalstāma, jo tādējādi tiktu radīti finansiāli šķēršļi, lai pacienti vērstos pēc palīdzības, un tādejādi viņi turpinātu izplatīt slimību. Tas esot arī neētiski liegt cilvēkam veselības pakalpojumu tikai tāpēc, ka viņš nespēj veikt līdzmaksājumu. Savukārt Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte Kitija Kravale norāda uz Satversmes 111. pantu, kas nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Tāpat, Kravales ieskatā, iedzīvotāji, kuri nespētu samaksāt par ārstēšanās izdevumiem, nokļūtu sociāli neaizsargātajā iedzīvotāju grupā, kas būs slogs valsts budžetam jebkurā gadījumā.

Saeima 2022. gada 26. maijā no darba kārtības izslēdza Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā. Pirms tam likums bija guvis Saeimas atbalstu pirmajā un otrajā lasījumā. Neskaidrību par to, vai likumprojektu varēs pieņemt, radīja "Saskaņas" Saeimas frakcijas deputātu lēmums nekādā veidā ar saviem balsojumiem nepiedalīties tā skatīšanā. Ņemot vērā, ka likumprojekta izskatīšanai ir nepieciešams kvorums jeb vismaz 50 deputātu piedalīšanās balsojumā, šāda partijas lēmuma rezultātā likumprojekta pieņemšanai varētu trūkt balsu, jo tam nav visas koalīcijas atbalsta. <br> Daudzi deputāti, kuri iebilst pret likumprojekta izskatīšanu, līdz šim bieži nepiedalījās balsojumos par likumprojektu, lai "norautu kvorumu" un nepieļautu tā pieņemšanu, tomēr līdz šim minimālais kvorums vienmēr ticis panākts, balsojot arī daļai no "Saskaņas" deputātiem. <br> Likumprojektu bija sagatavojusi Tieslietu ministrija, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020. gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni. <br> Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus. Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Civilās savienības varēs izbeigt pie notāra vai tiesā. <br> Lai arī jaunā likuma regulējumu potenciāli varētu izmantot gan heteroseksuāli, gan viendzimuma pāri, konservatīvi un liberāli noskaņoto debates šis likumprojekts izraisījis tieši tāpēc, ka dos iespēju Latvijā juridiski noformēt viendzimuma pāru attiecības.

Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā atļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Ir jāievēro vairāki nosacījumi: alkohola tirdzniecībai konkrētā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē tirgotājam jāsaņem licence Valsts ieņēmumu dienestā; pirkumiem atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus; tāpat tirgotājam, izmantojot personas identifikācijas līdzekļus, ir jāpārbauda pircēja identitāte un vecums. Izmaiņas stājās spēkā 2020.gada 3.decembrī. Pret šiem likuma grozījumiem asi iebilda veselības aprūpes speciālisti un Veselības ministrija. Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Ilze Birzniece izcēla, ka alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā ir augsts, piebilstot, ka ministrija piekrīt, ka daudzās valstīs distances tirdzniecība jau ir atļauta, tomēr jāņem vērā, ka šajās valstīs ir noteikti stingrāki papildu kritēriji dzērienu izsniegšanai. VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna uzsvēra, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecībai internetā nepiekrīt ne narkologi, ne arī psihiatri, jo ar pārmērīgu alkohola patēriņu iedzīvotāju vidū nākas saskarties teju visu laiku. "Redzam nelabvēlīgas tendences, kas ik gadu pieaug. To mēs redzam klīnikās, nerunājot pat par daudzprofilu slimnīcām. Medicīniskās problēmas saistītas arī ar citu slimību provokāciju, sociālu problēmu, piemēram, vardarbības ģimenē, veicināšanu, ko redzam arī ārkārtējās situācijas laikā. Tāpat tas saistīts arī ar pašnāvībām – ap 25% pašnāvību veicinājusi alkohola lietošana," teica A. Stirna. "Mūsu aicinājums ir nepieļaut alkohola pieejamību. Jābeidz alkohola ražošanas veicināšana! Tas nav pārtikas produkts! Tas ir akcīzes produkts, kam vajag īpašu regulējumu," pauda A. Stirna. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģe, infektoloģe Ieva Tolmane pastāstīja, ka Eiropas Aknu slimību asociācija ir izdevusi manifestu, uzsverot, ka Eiropā daudzi cilvēki mirst no aknu slimībām, tāpēc alkohola tirdzniecība un patēriņš būtu jāierobežo. "Latvijā alkohola patēriņš pieaug, mirstība no alkohola izraisītām slimībām pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojusies. Mirst jauni cilvēki darbspējas vecumā. Tiek ieteikts palielināt cenu, ierobežot reklāmu, ieviest marķējumu par bīstamību uz iepakojuma," stāstīja I. Tolmane.

2020. gada 13. februārī Saeima pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi. Likumprojektu, kas paredzēja atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju, Saeimā virzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā brīža VARAM ministrs Juris Pūce šādu rīcību pamatoja ar pārkāpumiem Rīgas domē, kā arī sacīja, ka pašvaldība savas funkcijas nepilda pienācīgi un atbilstīgi rīdzinieku interesēm. "Rīgas domes atlaišanas likums" ceļu Saeimā sāka 2019. gada decembrī, kad to pirms tam atbalstīja vairākums ministru. Valdības atbalstītajā likumprojekta versijā Rīgas domes atlaišana tika pamatota ar to, ka vietvara otro reizi nebija spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā opozīcijas deputāti aktīvi pauda viedokli, ka ar atkritumu problemātiku pamatotā atlaišanas iecere izskatās juridiski nepamatota un šādi koalīcijas partijas izrēķinās ar pagājušo pašvaldības vēlēšanu uzvarētājiem, vēloties pārņemt varu Latvijas lielākajā pašvaldībā. VARAM ministram tika pārmesta mākslīgas atkritumu apsaimniekošanas krīzes "uzburšana", tādējādi meklējot iemeslu domi atlaist. VARAM un J. Pūces argumentācija par Rīgas domes atlaišanu nepārliecināja ne tikai parlamenta opozīciju, bet arī Saeimas juristus, kuri vairākkārt norādīja uz satversmības riskiem, pieņemot izstrādāto likumu. Lai arī sākotnēji tika paredzēts Rīgas domi atlaist agrāk, process tika iepauzēts, jo pēc opozīcijas pieprasījuma tika sarīkota pilsoņu parakstu vākšana par referendumu saistībā ar Saeimā steigā pieņemtajiem grozījumiem likumos, kas regulē ārkārtas vēlēšanu kārtību pašvaldībās un kas ļautu ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu termiņu. Neskatoties uz to, ka koalīcijas partijas noliedza minēto grozījumu saskaņošanu ar Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzību, tiem stājoties spēkā pirms Rīgas domes atlaišanas likuma, nākamo galvaspilsētas domes sasaukumu ievēlēs nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet vairāk nekā uz pieciem gadiem. Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņēma pagaidu padome, kas pildīja likumos paredzētās domes funkcijas un darbojās līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā dome Mārtiņa Staķa vadībā.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm. Latvijā politiķi jau ilgstoši diskutēja un nespēja rast vienošanos, vai būtu ierobežojama un kā būtu regulējama bērnu adopcija no Latvijas uz ārvalstīm. Aktīvāk šīs diskusijas Saeimā notika 2020. gadā, kad cita starpā tika domāts uz laiku noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Saeima galējā lasījumā grozījumus pieņēma 2021.gada 16.decembrī. Likuma izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Šī jaunā redakcija turpmāk neļaus bērnus adoptēt uz ASV, uz kurieni, saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju, dodas lielākā daļa bērnu no Latvijas, kas tiek adoptēti uz ārzemēm.

Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā nosaka naudas sodu līdz 500 eiro, ja pret personu būs vērsta agresīva uzvedība. Saeima galīgajā lasījumā grozījumus pieņēma 2022.gada 31.martā. Grozījumi bija nepieciešami sabiedrībā arvien pieaugošās agresijas dēļ – publiskajā telpā aizvien vairāk novērojama vēršanās pret ārstiem, žurnālistiem, policistiem viņu veikto profesionālo pienākumu dēļ, turklāt tā nereti iziet ārpus virtuālās vides un var kļūt pavisam reāla. Likumā noteikti trīs gadījumi agresīvai pret citu personu vērstai uzvedībai, kas traucē tās mieru. Viens gadījums: draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Otrs gadījums: personas mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Kā trešais gadījums minēta personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu. Par jebkuru no šiem pārkāpumiem noteikts naudas sods no 70 līdz 500 eiro.

"Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums” seškārt palielina līdzšinējo valsts finansējumu partijām. Saeima grozījumus pieņēma 2019.gada 14.novembrī. Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800’000 eiro, un šo naudu partijas var tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Politiskajai partijai, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarējusi 2% barjeru, par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās tiek piešķirti 4,5 eiro, par katru balsi pašvaldību vēlēšanās – 0,5 eiro, bet par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās – arī 0,5 eiro. Pirms grozījumu stāšanās spēkā, valsts budžeta finansējumu piešķīra politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, ikgadēji piešķirs valsts budžeta finansējumu 100’000 eiro apmērā. Valsts budžeta finansējums partijām tiek izmaksāts četrus gadus, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām. Naudu partijas saņem divas reizes gadā. Pēc visu līmeņu vēlēšanām KNAB pārrēķina piešķiramā finansējuma apjomu, ievērojot vēlēšanu rezultātus.

Grozījumi Enerģētikas likumā paredz dabasgāzes piegādes aizliegumu no Krievijas. Saeima trešajā lasījumā grozījumus atbalstīja 2022.gada 14.jūlijā. Par šā ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā. Lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no šā dabasgāzes avota, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses. Latvija un Eiropas Savienība kopumā par atteikšanos no Krievijas gāzes izmantošanas ļoti nopietni ir sākusi domāt pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Par atteikšanos no Krievijas gāzes tiek domāts, jo Krievija šai tirdzniecībā iegūtos izmanto karadarbības finansēšanai. Turklāt ir redzams, ka Krievija valsts nav drošs un uzticams piegādātājs.

Grozījumi Krimināllikumā nosaka kriminālatbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu. Saeima galīgajā lasījumā grozījumus pieņēma 2021.gada 11.novembrī. Likumprojekta autori atsaucās uz sabiedrībā plaši izskanējušo informāciju par vairākiem desmitiem kriminālprocesu saistībā ar vakcināciju apliecinošu dokumentu viltošanu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu, medicīnas darbinieku uzpirkšanas mēģinājumiem, kā arī svešu sertifikātu izmantošanu. Šāda rīcība apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā tās kaitīgumu, atzīstama par noziedzīgu. Ar likuma izmaiņām noteikts, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Vienlaikus paredzēts, ka no kriminālatbildības varēs atbrīvot tās personas, kuras pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņos par notikušo un aktīvi veicinās tā atklāšanu un izmeklēšanu. Vakcinācija ir visefektīvākais veids Covid-19 izplatības ierobežošanai. Pienācīga vakcinētās sabiedrības daļas aptvere ir arī galvenais priekšnoteikums epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai, kā arī drošu darba apstākļu nodrošināšanai. Šis regulējums izmantojams arī citu ar vakcīnām ierobežojamu slimību izplatīšanās gadījumā.

Likums "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai" nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023. gada līdz 2032. gadam – katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro. Saeima, galīgajā lasījumā likumu pieņēma 2022.gada 10.februārī. Piedāvājuma autori uzsvēra, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par okupācijas laikā padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, kā arī nav vainojama un nav atbildīga par nacistiskā režīma īstenoto holokaustu, tomēr ar šo soli tiktu atjaunots taisnīgums un sniegts atbalsts Latvijas ebreju kopienai. Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus, ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr parasti par tiem nav izdevies panākt politisku vienošanos. Vien 2016. gadā Saeima nolēma nodot ebreju organizācijām piecus īpašumus.

Likums "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem" nosaka, ka pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušie nepilsoņu bērni jāatzīst par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis. Saeima šo bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu apstiprināja 2019.gada 17.oktobrī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika liecina, ka aptuveni 80% no nepilsoņiem izvēlas Latvijas pilsonību saviem bērniem. Likumprojekta anotācijā teikts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu.

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā nosaka kažokādu ieguves ievērojamu ierobežošanu no 2028. gada 1. janvāra. Saeima otrajā lasījumā likumu atbalstīja 2022.gada 5.maijā. Likumprojektu sagatavojuši deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdošo koalīciju, gan opozīciju. Paralēli savus grozījumus piedāvā arī Zemkopības ministrija. Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai. Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību. Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām. Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021. gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju, 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40’000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv". Aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas. Saeimai par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.

No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu var izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem ir jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma tiek aplikti ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. Izmaiņas arīdzan nosaka, ka par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī šo statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā atbalstīja 2020.gada 26.novembrī. Kopumā debatēs par šo likumprojektu pavadītas aptuveni 16 stundas, un izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīmā kļuvušas par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu. Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā mikrouzņēmuma nodokļa režīmā tika konstatētas vairākas nepilnības, tostarp fakts, ka tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijai. Grozījumu autori pārliecināti, ka šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, tomēr šie grozījumi saskārās ar ļoti plašu uzņēmēju, organizāciju un sabiedrības kritiku – uzskatīti par nepārdomātiem, tuvredzīgiem un uzņēmējdarbības attīstību bremzējošiem.

Darba devējam ir tiesības pēc noteikta laika atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos. Saeima galīgajā lasījumā likuma grozījumus pieņēma 2021. gada 4.novembrī. Likuma grozījumi paredz, ka darbinieku drīkst atlaist, ja vakcinācija netiek veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas. Pret Covid-19 nevakcinētajiem darbiniekiem atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā. Noteikts: ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai amatā vai nodrošināt darbinieka darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darbinieku atstādināt no darba vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Iepriekš valdība bija lēmusi valstī uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, vienlaikus nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Uzsvars tika likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo pienākumu potēties pret Covid-19.

"Kredītiestāžu likums" un likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. Saeima galīgajā lasījumā grozījumus pieņēma 2020.gada 9.jūlijā. Ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā tika noteikti hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipi. Tika noteikts, ka kredītiestādes var vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008. gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Saeimas Budžeta komisijā pauda, ka pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc ir norakstāmi. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka likuma grozījumu pieņemšanas laikā Latvijā bija aptuveni 13’000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apmērs tika lēsts pat līdz 600 miljoniem eiro.

Grozījumi Pilsonības likumā dod tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām, kuras pilsonības atņemšanas gadījumā nekļūs par bezvalstniekiem. Saeima galīgajā lasījumā grozījumus pieņēma 2022.gada 21.aprīlī. Tieslietu ministrijas piedāvātie un vēlāk Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas precizētie parlamentā pieņemtie grozījumi nosaka Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kas sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat pilsonību varēs atņemt, ja pati persona būs piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā. Pilsonību varēs atņemt tādā gadījumā, ja persona nekļūs par bezvalstnieku. Tātad to varēs atņemt dubultpilsoņiem, bet nevarēs atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība. Noteikts, ka informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma par pilsonības atņemšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24. februārī sāktā iebrukuma Ukrainā. Līdz ar šādu grozījumu pieņemšanu valstij varētu būt pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.

16 gadu vecumu sasniegusi persona, kas vēl nav astoņpadsmitgadīga, ir tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē. Saeima likumu pieņēma 2019. gada 14.martā. Tas paredz arī izņēmumus, ja uz personu attiecas citi noteiktie aizliegumi, kā arī aizliegumu nepilngadīgajiem izmantot vītņstopbra ieroci. Tāpat ir noteikts, ka no desmit gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju var izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ir iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, un straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces. Argumentētus viedokļus pret to, lai Latvijā mainītu likumu ar nolūku ļaut nepilngadīgām personām piedalīties medībās ar šaujamieročiem, publiskajā telpā dažādos formātos – intervijās, diskusijās pauda arī dažādu zinātņu eksperti un autoritātes Latvijā tiesību, ārstniecības, psiholoģijas un bioloģijas jomās, norādot uz priekšlikuma virzītāju mērķi – liberalizēt šaujamieroču apriti Latvijā ar nolūku ļaut nepilngadīgām personām izmantot šaujamieroci medībās.

Likums atceļ juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Saeima likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 2022.gada 12.maijā. Likumā noteikts, ka tiek apturēta "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību. 13. pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā. 13. panta darbība apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Kā norāda Ārlietu ministrija, 1994. gadā Latvija parakstīja četru starptautisku līgumu pakotni, kas paredzēja Krievijas bruņoto spēku izvešanas noteikumus un termiņus. Viens no līguma pantiem runā par to, ka saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Apliecinot gatavību uzturēt un saglabāt pieminekli, Latvija vērtējusi to kā vietu, kurā Latvijas iedzīvotāji varētu pieminēt Otrā pasaules karā kritušos un kara beigas.

Rosinātais Satversmes 110. panta labojums paredz konstitucionāli nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu. Par Nacionālās apvienības politiķu rosināto grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās Saeima nobalsoja 2021.gada 14.janvārī. Piedāvātās izmaiņas izsaukušas pretrunīgu reakciju, daļai konservatīvi noskaņoto paužot tām atbalstu, bet daļa liberālo uzskatu pārstāvju šos grozījumus asi kritizē. Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene". Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Tāpat, lai novērstu interpretācijas jēdzienam "vecāki", likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati – latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības.

Jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums noslēdza otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Likums stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā. Reforma nosaka, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beigušās pilnvaras, un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Šobrīd Latvijā ir 43 pašvaldības. Sākotnēji reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstīgu Satversmei. Tāpēc pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība. Daudzu pašvaldību pārstāvji nebija apmierināti ar plānoto reformu un vērsās Satversmes tiesā. Lielākoties prasības netika apmierinātas, izņemot attiecībā uz Varakļānu novadu, Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Šīs administratīvi teritoriālās reformas mērķis, saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, ir valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana, racionāla budžeta līdzekļu izlietošana, reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana un pašvaldību patstāvības stiprināšana, lai tās spētu izpildīt pašvaldībām likumos uzdotās funkcijas.

Tiek ieviests jauns mācību priekšmets vidējās izglītības pakāpē – valsts aizsardzības mācība. Saeima trešajā lasījumā likumu atbalstīja 2020.gada 03.decembrī. Likumu sagatavoja Aizsardzības ministrija, prognozēs spriežot, ka, valsts aizsardzības mācībai kļūstot par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz 34’000 bērnu un jauniešu. Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11.klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi. Jau 2018. gadā Saeima bija lēmusi, ka valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi var apgūt jau no 2018./2019.mācību gada, bet ar 2024./2025.mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē. Mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī. No šīm mācību dienām plānotas tādas atsevišķas dienas, kurās skolēni visu dienu atrodas apvidū. Valsts aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes centra personāls – jaunsargu instruktori, bet priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošinās Jaunsardzes centrs. Likumā noteikts, ka skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli.

Sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šo pasākumu laikā aizliegs izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus. Saeima likumu pieņēma 2019.gada 20.jūnijā. Likuma grozījumi nosaka, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot arī šā apģērba elementus, kuru kopums – apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums – pēc tā vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantojumu. Par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – naudas sodu līdz 2900 eiro. Līdz šim likums paredzēja, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni –, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.