Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Iesaisties un nobalso par šobrīd aktuālajiem Rīgas domes jautājumiem! Arī Tavs balsojums par jautājumiem, kas jau tiek izskatīti Rīgas domes sēdēs, ir nozīmīgs. Pēc vairāk kā desmit balsojumiem Tev izveidosies saderības rādītājs ar Rīgas domes deputātiem un politisko partiju (šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā).

Lai nobalsotu, Te būs jāreģistrējas, jo tā politikas veidotāji var uzticēties balsojumam - ka katra balss atbilst vienam cilvēkam. Dati tiek izmantoti apkopotā, depersonalizētā veidā, un nevienam, izņemt Tevi pašu, nav pieejams Tavs konkrētais balsojums.

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai Rīgas pašvaldībai finansiāli jāatbalsta FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošana galvaspilsētā?

Rīgas dome lems par 118 000 eiro piešķiršanu FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma norisei Rīgā 2022.gadā.

Minēto līdzekļu piešķiršana šim pasākumam konceptuāli atbalstīta, jau lemjot par šī gada budžetu, bet tagad domes lēmumprojektā paredzēts apstiprināt sadarbības līguma projektu ar SIA "RA Events" un pilnvarot Rīgas domes priekšsēdētāju parakstīt sadarbības līgumu.

Kā vērtē dome, finansējuma piešķiršana šo sacensību organizēšanai sekmējot iedzīvotāju iesaistīšanos sporta pasākumos, palielinot sporta izglītības pieejamību un pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību. Prognozētā viena posma kumulatīvā auditorija plānota ap 4 miljoniem skatītāju, savukārt pasākuma pozitīvā ietekme uz Rīgas reģiona ekonomiku sasniegšot gandrīz 3,5 miljonus eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro būs ārvalstu apmeklētāju naudas līdzekļi, lēš pašvaldība.

FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posmi Rīgas Biķernieku trasē notiek kopš 2016.gada.

Vai Rīgas pašvaldībai finansiāli jāatbalsta lielu popmūzikas festivālu rīkošana galvaspilsētā?

Rīgas dome lems par 200 000 eiro piešķiršanu populārās mūzikas festivāla "Positivus" norisei galvaspilsētā. Domes atvēlētais finansējums veidos ap 15,5% no festivāla kopējās tāmes.

Līdzekļus paredzēts piešķirt, jo pašvaldība festivālu vērtē kā pilsētas konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi sekmējošu pasākumu. "Positivus" norisei Rīgas dome finansējumu piešķirs ārpus ikgadējo kultūras norišu konkursa, jo "tās ir investīcijas, kas atmaksāsies".

Finansējuma piešķiršana starptautiska mūzikas festivāla organizēšanai Rīgā ne tikai sekmē iedzīvotāju iesaistīšanos kultūras pasākumos un palielina pasākumu pieejamību, bet pozitīvi ietekmē arī ekonomikas attīstību, ko apliecina iepriekšējās festivāla norises vietas - Salacgrīvas - pašvaldības aprēķini, skaidro Rīgas domē. Rīgai esot nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši laikā pēc Covid-19 pandēmijas, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta. Tāpat pašvaldība lēš, ka "Positivus" festivāls sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām.

Festivāls "Positivus", kas sākotnēji daudzus gadus notika Salacgrīvā, šogad notiks Rīgā.

Vai Rīgai tuvākajos gados jāvirzās uz pilsētas energoneatkarību un klimatneitralitāti?

Rīgas dome izskatīs pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu 2022.-2030.gadam, kas paredz, ka pašvaldība nākamo gadu laikā veiks vērienīgas investīcijas energoneatkarības veicināšanai, samazinot importēto fosilo resursu apjomu, palielinot vietējo resursu lomu enerģētikā un veicinot to racionālu izmatošanu.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, plānā paredzēti 112 pasākumi, kuru īstenošanai līdz 2030.gadam varētu būt nepieciešami vismaz 2,7 miljardi eiro, daļu no kuriem iecerēts iegūt no ES struktūrfondiem. Kopējais plāna mērķis ir samazināt oglekļa dioksīdu emisijas Rīgā par 30%, salīdzinot ar 2019.gadu, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitralitāti ne vēlāk kā 2050.gadā.

Atsevišķi pašvaldības sektora mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti jau 2030.gadā, gan samazinot emisijas, gan motivējot tirgus dalībniekus ražot enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem.

Pašvaldības infrastruktūrā iecerēti 17 dažādi pasākumi, piemēram, energopārvaldības sistēmas ieviešana, tās nepārtraukta uzlabošana un sertifikācija, 100% atjaunojamās enerģijas nodrošināšana pašvaldības ēkās, pašvaldību ēku atjaunošana, ielu apgaismojuma modernizācija, pašvaldības transportlīdzekļu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana un citi.

Vai Rīgā būtu jāpārdēvē Maskavas dārzs?

Rīgas dome lems par ieceri Maskavas dārzu galvaspilsētā pārdēvēt par Latgales parku.

Pārdēvēt parku rosinājušas vairākas biedrības. Pašvaldība par iespējamo nosaukumu maiņu vērsusies Valsts valodas centrā un Ārlietu ministrijā, kas lēmumprojektu atbalstījušas. Arī Rīgas domes Pieminekļu padomē iecere atbalstīta.

Maskavas dārzs ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī. Tā teritorijā atrodas Sporta manēža. Parks tapis pagājušā gadsimta 30.-to gadu beigās un sākotnēji nosaukts par Latgales dārzu, bet līdz ar padomju varu gan Latgales iela, gan dārzs pārdēvēti par Maskavas ielu un dārzu.

Saistībā ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu daudzās pašvaldībās tiek lemts par padomju laika un ar Krieviju saistītu ielu un vides objektu nosaukumu maiņu.

Vai uz Rīgas pašvaldības afišu stabiem jāatsakās no komercreklāmām?

Rīgas dome lems par grozījumiem reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtībā. Iecerēts, ka turpmāk uz galvaspilsētas afišu stabiem būs atļauts izvietot tikai sociālās reklāmas, pilsētas svētku reklāmas un reklāmas citu Rīgas pasākumu vajadzībām, bet tos nevarēs atvēlēt komercreklāmām.

Šobrīd pašvaldības afišu laukumi atrodas divu struktūrvienību pārziņā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīcībā ir 160 afišu stabi un stendi, bet Izglītības, kultūras un sporta departaments atbild vēl par 34 lielformāta afišu stendiem. Pirms pandēmijas ieņēmumi no pašvaldības afišu stabiem bijuši ap 50 000 eiro gadā.

Komercreklāmu izvietošanai joprojām būs pieejami komerciālie afišu laukumi, kurus nodrošina privātie vides reklāmas laukumu iznomātāji.

Vai Rīgas vajadzībām būtu jāveido jauna atkritumu izgāztuve?

Rīgas dome plāno lemt, kur turpmāk apsaimniekot galvaspilsētas augošo atkritumu apjomu - veidot jaunu atkritumu poligonu vai arī paplašināt jau esošo "Getliņu" izgāztuvi.

Domes pasūtītajā pētījumā norādīts, ka pēdējo gadu laikā "Getliņos" ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem. Paredzams, ka ar esošo infrastruktūru poligons "Getliņi" spēšot pieņemt atkritumus vien vēl sešus līdz septiņus gadus.

Poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanai vērtēta iespēja izveidot jaunu poligonu citā vietā, vai arī iegādāties papildu teritorijas blakus esošajam poligonam. Kā optimālo risinājumu "Getliņu" darbības turpināšanai pētījuma veicēji iesaka papildus teritorijas iegādi poligona tiešā tuvumā, kombinējot to ar atkritumu sadedzināšanas iekārtu izveidošanu. Paplašinātās teritorijas ekspluatācija būtu uzsākama ātrāk nekā jauna poligona izveides gadījumā.

Vai Rīgas Zoodārzā kā galvenā jāizraugās Āfrikas zvēru tematika?

Galvaspilsētas dome vērtēs Rīgas Zoodārza attīstības koncepciju, kas paredz kā galveno apskatāmo dzīvnieku izcelt balto degunradzi un pamata ekspozīciju veidot par Āfrikas tematiku.

Zoodārza attīstības koncepcija paredz pārbūvēt terārija ēku un izveidot ekspozīcijas Āfrikas dzīvniekiem no ekvatoriālajiem mežiem, tostarp pundurnīlzirgiem, kas aizvietos pašreiz kolekcijā esošos nīlzirgus. Savukārt Āfrikas Savannas daļā, kas robežojas ar Ķīšezeru, tiks radīta Āfrikas pingvīnu ekspozīcija, jo "visā pasaulē zooloģisko dārzu apmeklētāju vidū pingvīni ir ļoti populāri".

Teritorijā līdzas esošajai Āfrikas savannai plānota balto degunradžu mītne. Kopā ar degunradžiem apmeklētājiem tiks demonstrēti arī gepardi, līdz ar to apmeklētājiem varētu būt interesanti vērot dažādu dzīvnieku savstarpējās attiecības.

Zooloģiskā dārza attīstības plāns neparedz ziloņu mītnes atjaunošanu Rīgā. Pēc padziļinātās izpētes kopā ar citu Eiropas valstu ekspertiem secināts, ka tik nelielam zooloģiskajam dārzam, kāds esot Rīgā, ziloņu mītnes izveide prasīšot ārkārtīgi daudz resursu, pretēji ekonomiski izdevīgākajam variantam ar degunradžiem.

Vai Rīgā nepieciešams veidot jaunas brauktuves tikai sabiedriskā transporta vajadzībām?

Rīgas dome plāno lemt par vairāku desmitu zemesgabalu atsavināšanu, lai galvaspilsētā sāktu veidot jaunu brauktuvju veidu - metrobusa līniju, kuru varētu lietot tikai sabiedriskais transports.

Metrobuss ir no autosatiksmes atdalīta, neatkarīga autobusu vai trolejbusu līnija, to mēdz dēvēt arī par ātrgaitas autobusu vai trolejbusu. Tā mērķis ir nodrošināt ātrgaitas tramvajam pielīdzināmu pakalpojumu. Metrobusu līnijas mēdz veidot, paredzot iespēju tramvaja izbūvei nākotnē, pieaugot pasažieru skaitam.

Pirmais projekts paredz šādas brauktuves izveidi Dzelzavas ielā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā. Pa šo brauktuvi ar luksoforu prioritāti plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet virzienā uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots organizēt pagarinātu 23.trolejbusa maršrutu no Centrālās dzelzceļa stacijas. Visā ielas garumā plānots sakārtot ietves un krustojumus, izbūvēt veloceļus un uzbūvēt trūkstošo Dzelzavas ielas posmu. Šādi iecerēts ieviest augstas kvalitātes sabiedrisko transportu Purvciemā kā apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā un nodrošinās ātru sabiedriskā transporta savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi.

Pēc sākotnējām aplēsēm, metrobusa līnijas izmaksas varētu būt ap 40 miljoniem eiro.

Vai Rīgā jāļauj būvēt jaunu Lidl lielveikalu starp Mežaparku un Čiekurkalnu?

Rīgas dome lems par lokālplānojuma izstrādi teritorijai Ķīšezera ielā 8, kas atrodas starp Mežaparku un Čiekurkalnu un kur plānots būvēt "Lidl" veikalu.

Šī teritorija, kas pašreiz nav apbūvēta, atrodas Mežaparka apkaimē, pie robežas ar Čiekurkalna apkaimi, bet tai nav tiešas funkcionālas saiknes ar vēsturisko apkaimes daļu. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā šī paredzēta kā teritorija ar lielu apzaļumojuma blīvumu. Teritorija ietilpst revitalizējamas priekšpilsētas daļā, kur jauna apbūve izvērtējama tikai izņēmuma kārtā un pieļaujama tikai tad, ja ir veiksmīgi integrēta apkaimē gan ar piekļuvi, gan publisko telpu. Savukārt Ķīšezera iela un tās pretējā pusē esošās teritorijas ir prioritāri attīstāmās teritorijas. Izstrādājot lokālplānojumu, šīs prasības tiek solīts ņemt vērā.

Zemesgabalā plānots izvietot aptuveni 140 autostāvvietas. Piekļuve vieglajam transportam būs gan no Ķīšezera ielas puses, gan no Mežezera ielas, savukārt smagajam piegādes autotransportam - no Mežezera ielas. Automašīnu zonu solīts labiekārtot ar jauniem apstādījumiem vai kokiem.

Veikala būvniecību paredzēts sākt 2022.gada beigās vai nākamā gada sākumā. Būvniecības izmaksas orientējoši tiek lēstas ap 4 miljoniem eiro.

Vai Rīgai jāatvēl līdzfinansējums, lai veicināt ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā?

[24.01.2022. - Jautājums izslēgts no darba kārtības.]

Rīgas dome plāno apstiprināt saistošos noteikumus par Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmu "Rīgas filmu fonds" ārvalstu filmu uzņemšanai galvaspilsētā.

Kā uzsver pašvaldība, "Rīgas filmu fonda" mērķis ir veicināt ārvalstu filmu uzņemšanu un kultūras daudzveidību Rīgā, veicināt nacionālās kino industrijas attīstību, radot jaunus kultūras projektus un pilnveidojot vietējo profesionāļu pieredzi, un popularizēt Rīgu ārvalstīs.

Uz līdzfinansējumu konkursa kārtībā varēs pretendēt ES reģistrēti filmu producenti, kam būs noslēgts sadarbības/kopražojuma līgums, kas apliecinās nodomu filmu uzņemt Latvijā, piesaistot vietējo filmu producentu pakalpojumus un ārvalstu finansējumu vismaz 75% apmērā no kopējā filmas projekta budžeta.

2022.gadā programmas īstenošanai paredzēti 800 000 eiro.

Vai pašvaldībai jāpiedalās ar līdzfinansējumu Rīgas maratona rīkošanā?

Rīgas dome lems par līguma slēgšanu ar "Nords Event Communications" par Rīgas maratona rīkošanu, ar vienošanos apliecinot pašvaldības piekrišanu Rīgas maratona norisei.

Ar šo līgumu pašvaldība uzticēs ekskluzīvas tiesības aģentūrai organizēt Rīgas maratonu turpmākos piecus gadus. "Nords Event Communications" lielākais īpašnieks ir Aigars Nords.

Vienošanās noteiks, ka maratona rīkotājam būs jānodrošina pasākuma budžets vismaz 500 000 eiro apmērā un balvu fonds ne mazāks kā 30 000 eiro, savukārt pašvaldība apņemas katru gadu maratona rīkošanai atvēlēt aģentūrai 81 060 eiro.

Kā vienošanos tieši ar konkrēto uzņēmumu pamato pašvaldībā, maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada, tomēr nozīmīgāko izaugsmi tas piedzīvojis kopš 2007.gada, kad tā rīkošanu uzņēmās konkrētā aģentūra. Šajā laikā pasākums esot izaudzis ne tikai par lielāko tautas sporta un aktīvās atpūtas pasākumu Baltijas valstīs, bet par vienu no nozīmīgākajiem maratontūrisma notikumiem Ziemeļeiropā, tādējādi veicinot Rīgas atpazīstamību.

Vai Rīgā būtu jāievieš iebraukšanas maksa?

2022.gada laikā Rīgai plānots izstrādāt zemo emisiju zonas satiksmes pārkārtošanas plānu, kas varētu paredzēt ieviest ierobežojumus, lai pilsētā samazinātu auto plūsmu.

Zemo emisiju zona ir pilsētas teritorija, kurā tiek īstenots noteiktu pasākumu kopums, lai samazinātu autotransporta radītās emisijas, kas ietekmē gaisa kvalitāti.

Pašlaik ir pieteikta tikai ideja, ka Rīgai šāds plāns tiks izstrādāts, priekšlikumu piedāvāšanai tiks apkopota citu valstu pilsētu pieredze, bet plāna izstrādātāji pagaidām nav paziņojuši nevienu iespējamo risinājumu, kurā galvaspilsētas teritorijā varētu ieviest zemo emisiju zonu un kādi varētu būt šīs zonas ieviešanas nosacījumi.

Tikmēr Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) ir pieļāvis, ka zemo emisiju zona varētu būt viss galvaspilsētas centrs starp dzelzceļa loku un Daugavu, savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV) ir izteikusies, ka viens no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem Rīgas centrā varētu būt privātā transporta iebraukšanas maksas noteikšana sastrēgumu laikā.

Vai Rīgā nepieciešami NĪN atvieglojumi, lai stimulētu jaunu dzīvojamo, biroju un ražošanas ēku būvniecību?

Rīgas dome lems par jaunu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ar kuru plānots paplašināt iespējas saņemt šī nodokļa atvieglojumus.
Plānots, ka 70% nodokļa atvieglojumu varēs saņemt par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka, bet par ēkām, kas uzceltas projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem, paredzēta 50% atlaide.
Par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzēta 90% nodokļu atlaide. Savukārt par nekustamo īpašumu, ko pakalpojumu sniegšanai izmanto organizācija, kurai noslēgts sadarbības līgums ar pašvaldību par šo pakalpojumu sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem, būs tiesības saņemt 90% atlaidi.
Šādas izmaiņas atbilst Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm, izmaiņu anotācijā šādu viedokli pauž to autori.

Vai Rīgas sabiedriskajā transportā jāsaglabā iespēja pie vadītāja iegādāties vienreizējās braukšanas biļetes?

Rīgas dome lems par grozījumiem pilsētas sabiedriskā transporta lietošanas noteikumos, ar kuriem iecerēts pārtraukt iespēju sabiedriskā transporta vienreizējās braukšanas biļetes iegādāties pie transporta vadītājiem. Plānotās izmaiņas paredz noteikt, ka šādas biļetes varēs iegādāties tikai iepriekšpārdošanā.
Biļetes pie vadītāja tomēr joprojām varēs iegādāties 22.maršruta autobusā no lidostas "Rīga", kur liela daļa pasažieru nav Rīgas sabiedriskā transporta pastāvīgie lietotāji, bet iebraucēji no ārvalstīm, kuriem nav bijusi iespēja biļetes iegādāties iepriekšpārdošanā. Tāpat pilsētas nozīmes maršrutos sabiedriskajā transportlīdzeklī biļetes pie vadītāja varēs nopirkt tad, ja pilsētas nozīmes maršrutos netiks nodrošinātas alternatīvas biļešu tirdzniecības vietas.
"Rīgas satiksme" lēš, ka līdz ar šīm izmaiņām būtiski nepalielināsies neapmierinātu pasažieru skaits, jo jau tagad tikai retais pērkot biļeti pie vadītāja, tā vietā daudz plašāk izmantojot iespējas iegādāties koda biļetes.

Vai Rīgā nepieciešams paplašināt atkritumu šķirošanas iespējas?

Rīgas dome plāno lemt par grozījumiem saistošajos noteikumos "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā", kuri iecerēti, lai veicinātu atkritumu šķirošanu pašvaldībā.
Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku atkritumu šķirošanu, kā arī nostiprināt visu pušu atbildību un pienākumus atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, izmaiņas paredz, ka daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt atkritumu šķirošanu to apsaimniekojamo māju iedzīvotājiem. Tāpat māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, lai neveicinātu šo atkritumu uzkrāšanos pie atkritumu konteineriem vai citviet.
Saistošie noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem atkritumu šķirošana tiks nodrošināta ne tikai pie dzīvesvietām, bet arī noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un pašapkalpošanās automazgātavās.
Izmaiņu autori argumentē, ka tās esot nepieciešamas, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un apglabājamo atkritumu samazināšanu.

Vai Čiekurkalnā ļaut būvēt plašu dzīvojamo un darījumu kompleksu?

Rīgas dome lems, vai sākt lokālplānojuma izstrādi 19 hektārus plašā teritorijā Čiekurkalnā, kur tiktu veidots jauns daudzfunkcionāls dzīvojamais un darījumu komplekss.
Projektu iecerēts attīstīt teritorijā starp Rusova, Ķīšezera, Talejas un Cirīša ielām. Šī teritorija ir uzņēmumam "Vastint Latvia" piederošs privātīpašums, kas atrodas Čiekurkalna apkaimes ziemeļrietumu daļā pie Mežaparka. Teritorija Rīgas pilsētas ilgtspējīgu attīstības stratēģijā ir definēta prioritāro attīstības teritoriju skaitā.
Kā informē uzņēmēji, viņu piedāvātā apbūves koncepcija paredz ceturto daļu teritorijas atvēlēt biroju apbūvei, ceļot sešus līdz astoņus stāvus augstas ēkas, bet nepilnu desmit hektāru platībā iecerētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas četru līdz desmit stāvu augstumā, kurās kopējais dzīvokļu skaits sasniegtu 1350.

Vai pašvaldībai jāatbalsta Eiropas čempionāta basketbolā vīriešiem rīkošana Rīgā?

Rīgas dome lems, vai atbalstīt pašvaldības līdzdalību Eiropas čempionāta basketbolā vīriešiem rīkošanā galvaspilsētā 2025.gadā.
Ja Latvijas Basketbola savienība iegūs tiesības rīkot Eiropas čempionāta basketbolā vīriešiem finālturnīra grupu turnīru Rīgā, pašvaldībai šim pasākumam 2025.gada budžetā būs jāparedz viens miljons eiro, kas nepieciešams tehnisko un organizatorisko izdevumu segšanai. Savukārt, ja tiks iegūtas tiesības rīkot čempionāta finālturnīra grupu turnīru un finālposma spēles, Rīgas pašvaldības budžetā būs jāparedz 1,5 miljoni eiro.
Ieceres iniciatori uzskata, ka čempionāta rīkošana Rīgā piesaistīs lielu starptautisko dalībnieku un fanu apmeklētāju skaitu, kā arī masu mediju uzmanību, no kā pilsēta būšot ieguvēja.

Vai Rīgā nepieciešami ieguldījumi bērnudārzos, lai uzlabotu higiēnas prasību nodrošināšanu?

Rīgas dome lems par 1,35 miljonu eiro aizņemšanos Valsts kasē, lai īstenotu investīciju projektus pašvaldības bērnudārzos, uzlabojot tajos higiēnas prasību nodrošināšanu.
Par šo aizņēmumu darbus plānots veikt 12 bērnudārzos, katrā ieguldot vidēji ap 100 000 eiro. Salīdzinoši vislielāko summu - 205 700 eiro - dome plāno ieguldīt higiēnas prasību nodrošināšanā Rīgas 110.pirmsskolas izglītības iestādē Baltāsbaznīcas ielā.
Ieguldījumi bērnudārzos ir daļa no valsts līmeņa programmas, kas paredz piedāvāt valsts aizdevumus pašvaldībām, lai tās varētu īstenot augstas gatavības investīciju projektus, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.

Vai Kalnciema ielas tirdziņam jāpiešķir tirgus statuss?

Rīgas dome lems par tirgus statusa piešķiršanu Kalnciema ielas tirdziņam, kur jau kopš 2008.gada nedēļas nogalēs un svētku dienās notiek tirgošanās.
Līdz šim tirdziņš juridiski bija noformēts kā ielu tirdzniecība. Tajā preces interesentiem piedāvā Latvijas zemnieki, amatnieki un mājražotāji. Kā uzsver tirgus īpašnieki, pastāvīga tirgus izveidošana atvieglotu komercdarbību tirgus dalībniekiem un tirgus veidotājiem, turklāt tirgus statusa piešķiršana vienkāršotu kontrolējošo iestāžu darbu.
Pašvaldības iestādēm nav bijuši konceptuāli iebildumi pret tirgus statusa piešķiršanu tirdziņam, taču īpašniekiem Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē vēl būs jāsaskaņo tirgus vizuālais tēls. Pie tirgus tiks izveidota arī auto stāvvieta.

Vai daļā Mežaparka būtu jāļauj celt augstākas mājas?

Rīgas dome lems, vai nodot publiskajai apspriešanai izmaiņas lokālplānojumā, kas paredz daļā Mežaparka palielināt atļauto apbūves augstumu.
Izmaiņas teritorijas starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimi lokālplānojumā vēlas SIA "Mežaparka rezidences", kurā patiesie labuma guvēji ir ASV pilsoņi.
Uzņēmums šajā 30 hektārus lielajā teritorijā plāno attīstīt nekustamā īpašuma projektu un vēlas, sākot no izbūvētās Ķelnes ielas, pakāpeniski paaugstināt plānotās apbūves stāvu skaitu no trīs uz četriem stāviem, bet teritorijas dienvidu daļā paredzot arī piecu un sešu stāvu apbūvi. Augstākās ēkas atradīšoties Ķīšezera ielas un Gustava Zemgala gatves tiešā tuvumā.

Vai Rīgas attīstības programmā nākamajiem septiņiem gadiem izvirzītās prioritātes atbilst pilsētas iedzīvotāju vajadzībām?

Rīgas dome lems par Rīgas attīstības programmas 2021.- 2027.gadam pirmās redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.
Programmā iecerēts noteikt deviņas galvaspilsētas attīstības prioritātes - ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā, dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai, kvalitatīva un pieejama izglītība, daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība, mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība, veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta, konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku un daudzveidīga un autentiska kultūrvide.
Plānošanas dokumentā katrai no prioritātēm ir izvirzīti uzdevumi, prioritāti raksturojoši un uzdevumu izpildes rādītāji, kā arī tiem atbilstošas rīcības un investīciju projekti, kas apkopoti rīcības plānā un investīciju plānā, piemēram, aplēsts, ka pilsētas pārvaldības uzlabošanai un Rīgas konkurētspējas celšanai varētu būt nepieciešami vairāk nekā 460 miljoni eiro.
Septiņu gadu laikā tiek solīts Rīgas pašvaldību izveidot par caurspīdīgu, godīgu, uz iedzīvotājiem orientētu pārvaldi, kurā nodrošina ērtus, pieejamus, lieku birokrātiju izslēdzošus pakalpojumus.

Vai Rīgas pašvaldībai jāsniedz atbalsts tādu kultūrvēsturisko māju sakopšanai, kurās izveidojies NĪN parāds?

Rīgas dome lems par grozījumiem saistošajos noteikumos par pašvaldības atbalstu kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai pilsētā, kas dos iespēju uz pašvaldības atbalstu šajā programmā pretendēt arī kopīpašniekiem, kuru nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāds pārsniedz 50 eiro.
Līdz šim kopīpašniekiem ar lielāku nodokļa parādu pašvaldības atbalstu mājas sakopšanai no šīs programmas iegūt nebija iespējams. Pašvaldība esot saskārusies ar situācijām, kad NĪN parāds kopīpašniekiem ir neatrisināms jautājums, kas faktiski liedz piekļuvi pašvaldības līdzfinansējumam. Piemēram, miruša dzīvokļa īpašnieka gadījumā ilgstoši netiek sakārtoti mantojuma jautājumi, kas liedz pārējiem kopīpašniekiem iegūt atbalstu mājas atjaunošanai.
Turpmāk daudzdzīvokļu kulturvēsturisko māju kopīpašniekiem būs iespējas pretendēt uz atbalstu arī lielāku NĪN parādu gadījumā, taču piešķiramā līdzfinansējuma apmēru šādu ēku kopīpašniekiem samazinās proporcionāli nodokļa parādnieka daļai kopīpašumā.

Vai Rīgas pašvaldībai jāveido mobilitātes punkti pie dzelzceļa līnijām?

Rīgas dome nākamnedēļ lems, vai izmantot pirmpirkuma tiesība un iegādāties zemesgabalu Usmas ielā, kur nākotnē varētu izveidot jaunu dzelzceļa staciju un mobilitātes punktu.
Mobilitātes punkti savieno dažādus transporta veidus, piemēram, dod iespēju no privātā transporta pārsēsties sabiedriskajā, no dzelzceļa pārsēsties pilsētas sabiedriskajā transportā vai piedāvā piekļuvi mikromobilitātes iespējām (velosipēdi, skrejriteņi u.tml.).
Konkrētais zemesgabals atrodas pie Jūrmalas gatves pārvada pār 2.maršruta tramvaju līniju un Bolderājas dzelzceļu, pa kuru pasažieru vilcieni pašlaik nekursē. Šajā vietā iecerēts izveidot mobilitātes punktu un stāvparku, kas ļaušot samazināt transporta plūsmu no Imantas un Zolitūdes uz pilsētas centru, kā arī daļēji piesaistīšot iedzīvotājus, kuri dodas uz Rīgu no Jūrmalas.
Par šādu mobilitātes punktu un stāvparku izveidi tuvāk Rīgas robežām ir ticis runāts jau gadiem, taču konkrēti projekti nav realizēti.

Vai Rīgas pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība uzņēmumā "Rīgas centrāltirgus"?

Trešdien, 16.jūnijā, gaidāmajā Rīgas domes sēdē domnieki lems par to, vai Rīgas pašvaldībai jāsaglabā līdzdalība uzņēmumā SIA "Rīgas centrāltirgus".

Rīgas pilsētas dome vērsās pie Konkurences padomes (KP), lūdzot tai sniegt viedokli par pašvaldības līdzdalības saglabāšanu "Rīgas centrāltirgū". KP savā izvērtējumā pauda, ka līdzdalība būtu saglabājama, uzsverot, ka kapitālsabiedrība pārvalda un apsaimnieko īpašumus, kas ir uzskatāmi par stratēģiski svarīgiem pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai.

KP arī secināja, ka SIA "Rīgas centrāltirgus" pārvalda stratēģiski svarīgus īpašumus un novērš tirgus nepilnību, nodrošinot pakalpojumus, ko privātie tirgus dalībnieki nespēj piedāvāt. Un, ja uzņēmums pats neiesaistās tirdzniecībā, bet nodrošina platformu tirdzniecībai tradicionālajā tirgū, tad KP nesaskata pamatu iebilst.

Rīgas dome vēlas noteikt uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus” vispārējo stratēģisko mērķi, kas paredz ar ilgtspējīgu, caurspīdīgu pārvaldību nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekošanu, vairojot to ekonomisko, sociālo un vides vērtību, kā arī veicināt vietējo un dažādu citu kultūru produktu un pakalpojumu pieejamību.

Vai Rīgas pašvaldībai vajadzētu ņemt 1,5 miljonu eiro aizņēmumu veloceliņa Centrs-Ziepniekkalns būvei?

Rīgas dome jaunnedēļ lems par to, vai tai ņemt aizņēmumu no Valsts kases 1 527 178 eiro apmērā veloceliņa Centrs-Ziepniekkalns būvei. Lēmuma projekts paredz, ka pašvaldības aizņēmuma apmaksas termiņš būtu līdz desmit gadiem un pamatsummas atliktais maksājums - līdz trim gadiem.

Par veloceliņa no Centra līdz Ziepniekkalnam izveidi Rīgas pašvaldībā tiek runāts jau vairāk nekā desmit gadu, taču vairākkārtēji solījumi par tā būvniecības sākšanu praktiskos darbos tā arī nav rezultējušies. Atbilstoši vēl 2015.gadā apstiprinātajai Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijai 2015.-2030.gadam veloceliņš Centrs-Ziepniekkalns stieptos no Mūkusalas ielas pa Akmeņu ielu, gar jaunajām Latvijas Universitātes ēkām Torņkalnā, Jelgavas ielu, Vienības gatvi, Telts ielu līdz Valdeķu ielai. Tā maršruta garums būtu 5,6 kilometri.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)