Rīgas dome lems par Rīgas valstspilsētas pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību vadības stratēģiju 2023.- 2027.gadam.

Stratēģijas mērķi ir savlaicīgi nodrošināt pašvaldības darbam nepieciešamos finanšu resursus par iespējami zemākām parāda apkalpošanas izmaksām un ierobežot un pārvaldīt ar pašvaldības ilgtermiņa saistību vadību saistītos finanšu riskus.

Stratēģija paredz vairākus pamatprincipus finanšu saistību uzņemšanai, piemēram, ka, veicot aizņēmumus, jānodrošina iespējami izdevīgāki aizņēmumu darījumu nosacījumi, vienlaicīgi ņemot vērā ilgtermiņa saistību portfeļa struktūras parametrus un vadības pamatprincipus, ka darbībās finanšu tirgū jānodrošina profesionalitāte, atklātība, mērķtiecīgums un savlaicīgums, ka līgumsaistības jāizpilda noteiktā laikā un apjomā u.tml.

Pašvaldības ilgtermiņa saistību portfelim paredzēts noteikt virkni struktūras parametru, piemēram, ilgtermiņa saistību īpatsvaram eiro kopējā ilgtermiņa saistību portfelī ir jābūt ne mazākam par 95%; lai panāktu stabilas saistību apkalpošanas izmaksas, ne mazāk kā 60% no ilgtermiņa saistību portfeļa nepieciešams fiksēt procenta likmi uz termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu; kopējais ilgtermiņa saistību pamatsummas apjoms ar dzēšanas termiņu virs viena gada nedrīkst pārsniegt 100% no pašvaldības kārtējā gada budžeta ieņēmumiem u.c.

Rīgas dome lems par grozījumiem lēmumā "Par darba samaksu Rīgas domē", kas paredz atalgojuma palielināšanu pašvaldībā ievēlētajām amatpersonām.

Līdz ar izmaiņām Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PP) alga šogad pieaugs 1,7 reizes salīdzinājumā ar pašreizējo algu - no 3851 līdz 6415 eiro mēnesī. Rīgas vicemēru algas pieaugs 1,6 reizes - no 3386 līdz 5346 eiro mēnesī.

Komiteju priekšsēdētāju algas pieaugs no 2698 līdz 3469 eiro, bet viņu vietnieku - no 2010 līdz 2559 eiro mēnesī. Rīgas domes deputātu algas plānots palielināt par vairāk nekā 600 eiro - no 1270 līdz 1934 eiro mēnesī.

Kopējā ietekme uz pašvaldības budžetu, paaugstinot iepriekš minētās algas, būs 659 000 eiro. Staķis uzsver, ka atalgojuma palielināšana plānota arī citiem domes darbiniekiem - kopumā šiem mērķiem šogad plānoti 32,4 miljoni eiro, no kuriem 2% aiziešot politisko amatpersonu algām.

Atalgojuma palielināšana notiekot atbilstoši jaunajai valstī noteiktajai publiskā sektora algu hierarhijai.

Rīgas dome plāno lemt par izmaiņām regulējumā par pašvaldības līdzfinansējuma apmēru pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanai privātajās izglītības iestādēs, ar kuriem plānots nedaudz palielināt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem.

2022.gadā pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksāja līdzfinansējumu 307,85 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums bija 229,27 eiro.

Pēc izmaiņām 2023.gadā Rīgas pašvaldības līdzfinansējums vienam izglītojamajam, kurš apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, mēnesī būs 328,54 eiro tiem bērniem, kuri ir vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, savukārt bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējuma apmērs mēnesī būs 242,48 eiro.

Latvijas pašvaldības šādu līdzfinansējumu ir ieviesušas, jo ne vienmēr spēj nodrošināt bērniem vietas pašvaldības bērnudārzos.

Rīgas dome lems par 700 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu 2023.gada pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai Latvijas galvaspilsētā.

No šīs summas 570 000 eiro paredzēti čempionāta organizētāju "Hokeja akadēmija" izdevumu segšanai, 100 000 eiro - Rīgas pilsētas noformējumam čempionāta laikā, bet 30 000 eiro - sabiedriskā transporta pakalpojumiem komandu pārvadāšanai.

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Starptautiskā Hokeja federācija atņēma Krievijai tiesības rīkot 2023.gada pasaules hokeja čempionātu Sanktpēterburgā. Lai sacensības tomēr notiktu, tās sarīkot pieteicās Somijas un Latvijas hokeja federācijas. Sacensības šogad maijā notiks Somijas pilsētā Tamperē un Rīgā.

"Čempionāta norise Rīgā neapšaubāmi būs viens no nozīmīgākajiem 2023.gada sporta notikumiem ne tikai Rīgā, bet valstī kopumā un apliecinās galvaspilsētas gatavību sniegt atbalstu un sadarboties pasaules līmeņa sporta pasākuma organizēšanā, vienlaikus veicinot gan Rīgas atpazīstamību un konkurētspēju, gan arī sekmējot uzņēmējdarbības vidi pilsētā," līdzekļu piešķiršanu pamato pašvaldība.

Rīgas pilsētas Velosatiksmes koncepcijā paredzēts, ka pašvaldība var ieviest subsīdijas velosipēda iegādei, lai veicinātu velosipēda kā transportlīdzekļa izmantošanu. SIA “Civitta Latvija” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 21% respondentu, kas neizmanto velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli, kā iemeslu norādīja, ka viņu īpašumā tāda nemaz nav.

Subsīdiju programmas iespējams adresēt uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm vai pilsētas iedzīvotājiem. Koncepcijā minēti arī piemēri citās valstīs. Vācijā Heidelbergas pašvaldība piedāvā uzņēmumiem subsīdijas velosipēdu un elektronisko velosipēdu iegādei 25% apmērā no velosipēda iegādes izmaksām. Maksimālā pieejamā subsīdija ir 200 eiro par vienu velosipēdu vai 500 eiro elektroniskajiem velosipēdiem. Austrijā Vīnes pašvaldība atbalsta elektrisko kravas velosipēdu un elektrisko kravas piekabju iegādi.

Rīgas dome lems par tirgus statusa atcelšanu Čiekurkalna tirgum. Šis statuss teritorijai Ropažu ielā 70 tika piešķirts 1998.gadā. Teritorijā esošo zemesgabalu nomnieks un īpašnieks ir SIA "LA tirgi". Uzņēmums pagājušajā gadā lūdza pagarināt tirgus iekšējās kārtības noteikumu iesniegšanas termiņu, norādot, ka tirgus plāna izstrādei nepieciešams līdz sešus mēnešus ilgs laiks. Taču norādītajā termiņā tirgus iekšējās kārtības noteikumi pašvaldībā nav saņemti, kā arī nav sniegta informācija par Čiekurkalna tirgus pārvaldītāju.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra pārstāvji oktobrī apsekoja teritoriju, kurai piešķirts tirgus statuss. Apskates laikā tika konstatēts, ka lielākā daļa kiosku un tirdzniecības nojumju ir novecojušas un sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī vispārējais teritorijas stāvoklis un iekārtojums neliecinot par tirgus darbību. Čiekurkalna tirgus arī izslēgts no Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm pakļauto uzņēmumu reģistra ar darbības veidu "tirgus".

Rīgas dome lems, vai līdz nākamā gada 30.jūnijam pagarināt bezmaksas braukšanu Ukrainas iedzīvotājiem pašvaldības sabiedriskajā transportā. 100% braukšanas maksas atvieglojums pilsētas sabiedriskajā transportā paredzēts Rīgas atbalsta centrā reģistrētiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir izceļojuši no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas sāktā kara dēļ.

Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, septembrī un oktobrī Ukrainas iedzīvotāji vidēji mēnesī veikuši 266 000 braucienu. Pašvaldība prognozē, ka braukšanas maksas atvieglojumu kompensācijas izmaksas sešos nākamā gada mēnešos būs aptuveni 3,2 miljoni eiro.

Rīgas dome vērtēs grozījums "Kārtībā, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošina izglītojamo ēdināšanas pakalpojuma līdzfinansējumu", kas ļaus ēdinātājam vēlāk pieteikt bērna kavējumu, lai atteiktos no maltītes konkrētajā dienā.

Pašlaik par kavējumu vecākiem vai pilngadīgajam skolēnam ir pienākums informēt ēdinātāju līdz iepriekšējās dienas plkst.21, savukārt grozījumi paredz noteikt, ka par bērna kavējumu ēdinātāji jāinformē līdz kārtējās dienas plkst.7.

Kā vēsta Rīgas pašvaldība, šāda kārtība ieviesta, lai nodrošinātu racionālu resursu izlietojumu un pārtikas atkritumu samazināšanu, kā arī ņemot vērā izglītojamo ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju darba organizācijas specifiku.

No budžeta līdzekļiem pilnā apmērā sedz ēdināšanas izdevumus 1.- 4.klašu skolēniem un izglītojamiem, kuru ģimenes atzītas par trūcīgām, maznodrošinātām vai ir reģistrētas Rīgas ģimeņu atbalsta reģistrā, kā arī bāreņiem, invalīdiem un bērniem, kuru aprūpes pienākumu vecāki nepilda. Tikmēr audzēkņiem, kuriem nav sociālā statusa, pašvaldība ēdināšanas pakalpojumu līdzfinansē - 1,15 eiro skolās un divus eiro pirmsskolās.

Rīgas dome lems par grozījumiem "Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumā", kas iecerēti, lai pašvaldībā izveidotu jaunu struktūrvienību - Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi.

Šādu jaunu pārvaldi iecerēts izveidot ar nākamo gadu. Pašvaldība atzīst, ka šādas pārvaldes izveidošanu veicinājuši ģeopolitiskie notikumi pasaulē un Eiropā, proti, Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, kas daudziem iedzīvotājiem radījis satraukumu un neziņu, kur meklēt drošību krīzes gadījumā.

Pārvalde nodrošinās vienotas sistēmas metodisko vadību civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldīšanas un infrastruktūras uzraudzības jomā. Plānots, ka pārvaldē būs 12 amata vietas. Pārvaldē būs trīs nodaļas - Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa.

Pārvaldes darba nodrošināšanai nākamgad varētu būt nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro. Daļa līdzekļu šajā pārvaldē nonāks, piemēram, pārdalot funkcijas no pašvaldības policijas.

Rīgas dome lems par saistošajiem noteikumiem "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā", ar kuriem no 2023.gada 1.janvāra galvaspilsētā plānots ieviest tā dēvēto tūrisma nodevu.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk. Ar nodevu nav plānots aplikt tās naktis, ko Rīgas tūristu mītnēs pavadījuši bērni līdz 18 gadu vecumam.

No nodevas gūtos ieņēmumus pilsēta plāno izmantot tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu īstenošanai un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai.

Pašvaldība argumentē, ka nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Galvaspilsētas dome gatavojas pieņemt lēmumu, lai sāktu izstrādāt Rīgas viedās pilsētas pamatnostādnes.

Darba uzdevumā uzsvērts, ka pašvaldības pienākums ir mērķtiecīgi veidot un plānveidīgi ieviest viedo pilsētu risinājumus, lai nodrošinātu pilsētas infrastruktūras efektīvu pielāgošanos iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, padarot dzīvi pilsētā ērtu, drošu un ilgtspējīgu. "Pilsēta ir jāveido resursus taupoša, vieda, ar inovatīvu ekonomiku un uz klientiem orientētu pārvaldi," pamatnostādņu mērķi ieskicē politiķi.

"Primāri viedai pilsētai visdažādākajos veidos ir jākalpo tās iedzīvotājiem un apmeklētājiem, uzlabojot esošos un veidojot jaunus pakalpojumu, ļaujot ikvienam būt pārliecinātam, ka saņemtais pakalpojums ir nepieciešams, videi draudzīgs, moderns un ekonomiski pamatots," uzsvērts darba uzdevumā.

Pamatnostādņu izstrādātājiem būs jādefinē viedpilsētas sasniedzamos mērķus un jāpiedāvā to sasniegšanas soļi septiņās pašvaldības vadības izvirzītajās prioritārajās jomās - mobilitāte, drošība, izglītība, labklājība, veselība un medicīna, pārvaldība un mājoklis.
Par pamatnostādņu izstrādi atbildīgs būs Pilsētas attīstības departaments, kuram darbi jāpabeidz līdz 2023.gada novembra izskaņai.

Rīgas dome lems par grozījumiem "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos", ar kuriem paredzēts noteikt, ka galvaspilsētas pašvaldība no privātīpašniekiem pārņems īpašumiem piegulošo ietvju tīrīšana ziemās.

Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka privātīpašniekiem ziemas laikā ir jānotīra sniegs no koplietošanas ietvēm, kas pieguļ viņu īpašumiem. Praksē ir pierādījies, ka ne visi īpašnieki šo viņiem uzlikto pienākumu pilda apzinīgi, atšķiras redzējums par to, kādiem standartiem jāatbilst notīrītajām ietvēm, turklāt ir ietvju posmi, par kuru piederību vispār nav skaidrības un kas līdz ar to paliek netīrīti. Pašvaldība arī atzīst, ka līdzšinējā sistēma bijusi netaisnīga.

Šādos apstākļos sistēmu nolemts reformēt. Grozījumi paredz, ka Rīga trīs gadu laikā pāries uz centralizētu ietvju tīrīšanu ziemās. Tuvākajā ziemā centralizēti plānots tīrīt Rīgas vēsturiskā centra ietves, pēc gada - arī pirmās un otrās kategorijas ielās, bet trešajā gadā ietves centralizēti tiks tīrītas arī trešās kategorijas ielās.

Pašvaldība lēš, ka pašlaik visu ietvju tīrīšana izmaksātu 3 miljonus eiro, tomēr precīzas summas un darbu veicēji tiks noskaidroti iepirkumos.

Rīgas dome lems par deviņu atļauju izsniegšanu totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu izveidei jau esošajās azartspēļu zālēs.

Likmju pieņemšanas vietas jau esošajās spēļu zālēs lūdz atvērt SIA "Olympic Casino Latvia", kas tādas vēlas izveidot savās iestādēs Gaiļezera, Ieriķu, Zolitūdes, Augusta Dombrovska, Sarkandaugavas, Andreja Saharova, Maskavas, Nīcgales un Melnsila ielās.

Rīgas domes valdošās koalīcijas pārstāvji apgalvo, ka esot pret azartspēļu zāļu darbību un saprot to radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas, taču bez negatīvām juridiskām sekām pret šo atļauju izsniegšanu nobalsot nevarot, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, kurā bija noteikti ierobežojumi azartspēļu zāļu atvēršanai.

Rīgā jau ilgāku laiku tiek spriests par ideju būtiski ierobežot azartspēļu izplatību, ko bija plānots īstenot ar jauno galvaspilsētas plānojumu, taču atbildīgā ministrija to nesaskaņoja, norādot uz virkni trūkumu, kam pilsētas vadība savukārt nepiekrīt.

Rīgas dome lems par atļaujas izsniegšanu SIA "Klondaika" atvērt totalizatoru likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles telpās Nīcgales ielā 2A.

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006.- 2018.gadam nekustamais īpašums Nīcgales ielā 2A atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kurā noteikts aizliegums organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus totalizatora likmju pieņemšanas vietās. Taču "Klondaika" plāno organizēt totalizatora likmju pieņemšanu jau esošā spēļu zālē "Klondaika", tāpēc uzņēmuma lūgumu plānots atbalstīt.

Gan Rīgā, gan citās Latvijas pašvaldībās pēdējos gados tiek aktīvi debatēts, vai vispār atļaut azartspēļu organizēšanu. Rīgā stingrākus ierobežojumus bija plānots ieviest ar jauno teritoriālo plānojumu, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to ir apturējusi un plānojuma spēkā stāšanās laiks ir neskaidrs.

Rīgas dome lems par 118 000 eiro piešķiršanu FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma norisei Rīgā 2022.gadā.

Minēto līdzekļu piešķiršana šim pasākumam konceptuāli atbalstīta, jau lemjot par šī gada budžetu, bet tagad domes lēmumprojektā paredzēts apstiprināt sadarbības līguma projektu ar SIA "RA Events" un pilnvarot Rīgas domes priekšsēdētāju parakstīt sadarbības līgumu.

Kā vērtē dome, finansējuma piešķiršana šo sacensību organizēšanai sekmējot iedzīvotāju iesaistīšanos sporta pasākumos, palielinot sporta izglītības pieejamību un pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību. Prognozētā viena posma kumulatīvā auditorija plānota ap 4 miljoniem skatītāju, savukārt pasākuma pozitīvā ietekme uz Rīgas reģiona ekonomiku sasniegšot gandrīz 3,5 miljonus eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro būs ārvalstu apmeklētāju naudas līdzekļi, lēš pašvaldība.

FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posmi Rīgas Biķernieku trasē notiek kopš 2016.gada.

Rīgas dome lems par 200 000 eiro piešķiršanu populārās mūzikas festivāla "Positivus" norisei galvaspilsētā. Domes atvēlētais finansējums veidos ap 15,5% no festivāla kopējās tāmes.

Līdzekļus paredzēts piešķirt, jo pašvaldība festivālu vērtē kā pilsētas konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi sekmējošu pasākumu. "Positivus" norisei Rīgas dome finansējumu piešķirs ārpus ikgadējo kultūras norišu konkursa, jo "tās ir investīcijas, kas atmaksāsies".

Finansējuma piešķiršana starptautiska mūzikas festivāla organizēšanai Rīgā ne tikai sekmē iedzīvotāju iesaistīšanos kultūras pasākumos un palielina pasākumu pieejamību, bet pozitīvi ietekmē arī ekonomikas attīstību, ko apliecina iepriekšējās festivāla norises vietas - Salacgrīvas - pašvaldības aprēķini, skaidro Rīgas domē. Rīgai esot nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši laikā pēc Covid-19 pandēmijas, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta. Tāpat pašvaldība lēš, ka "Positivus" festivāls sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām.

Festivāls "Positivus", kas sākotnēji daudzus gadus notika Salacgrīvā, šogad notiks Rīgā.

Rīgas dome izskatīs pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu 2022.-2030.gadam, kas paredz, ka pašvaldība nākamo gadu laikā veiks vērienīgas investīcijas energoneatkarības veicināšanai, samazinot importēto fosilo resursu apjomu, palielinot vietējo resursu lomu enerģētikā un veicinot to racionālu izmatošanu.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, plānā paredzēti 112 pasākumi, kuru īstenošanai līdz 2030.gadam varētu būt nepieciešami vismaz 2,7 miljardi eiro, daļu no kuriem iecerēts iegūt no ES struktūrfondiem. Kopējais plāna mērķis ir samazināt oglekļa dioksīdu emisijas Rīgā par 30%, salīdzinot ar 2019.gadu, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitralitāti ne vēlāk kā 2050.gadā.

Atsevišķi pašvaldības sektora mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti jau 2030.gadā, gan samazinot emisijas, gan motivējot tirgus dalībniekus ražot enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem.

Pašvaldības infrastruktūrā iecerēti 17 dažādi pasākumi, piemēram, energopārvaldības sistēmas ieviešana, tās nepārtraukta uzlabošana un sertifikācija, 100% atjaunojamās enerģijas nodrošināšana pašvaldības ēkās, pašvaldību ēku atjaunošana, ielu apgaismojuma modernizācija, pašvaldības transportlīdzekļu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana un citi.

Rīgas dome lems par ieceri Maskavas dārzu galvaspilsētā pārdēvēt par Latgales parku.

Pārdēvēt parku rosinājušas vairākas biedrības. Pašvaldība par iespējamo nosaukumu maiņu vērsusies Valsts valodas centrā un Ārlietu ministrijā, kas lēmumprojektu atbalstījušas. Arī Rīgas domes Pieminekļu padomē iecere atbalstīta.

Maskavas dārzs ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī. Tā teritorijā atrodas Sporta manēža. Parks tapis pagājušā gadsimta 30.-to gadu beigās un sākotnēji nosaukts par Latgales dārzu, bet līdz ar padomju varu gan Latgales iela, gan dārzs pārdēvēti par Maskavas ielu un dārzu.

Saistībā ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu daudzās pašvaldībās tiek lemts par padomju laika un ar Krieviju saistītu ielu un vides objektu nosaukumu maiņu.

Rīgas dome lems par grozījumiem reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtībā. Iecerēts, ka turpmāk uz galvaspilsētas afišu stabiem būs atļauts izvietot tikai sociālās reklāmas, pilsētas svētku reklāmas un reklāmas citu Rīgas pasākumu vajadzībām, bet tos nevarēs atvēlēt komercreklāmām.

Šobrīd pašvaldības afišu laukumi atrodas divu struktūrvienību pārziņā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīcībā ir 160 afišu stabi un stendi, bet Izglītības, kultūras un sporta departaments atbild vēl par 34 lielformāta afišu stendiem. Pirms pandēmijas ieņēmumi no pašvaldības afišu stabiem bijuši ap 50 000 eiro gadā.

Komercreklāmu izvietošanai joprojām būs pieejami komerciālie afišu laukumi, kurus nodrošina privātie vides reklāmas laukumu iznomātāji.

Rīgas dome plāno lemt, kur turpmāk apsaimniekot galvaspilsētas augošo atkritumu apjomu - veidot jaunu atkritumu poligonu vai arī paplašināt jau esošo "Getliņu" izgāztuvi.

Domes pasūtītajā pētījumā norādīts, ka pēdējo gadu laikā "Getliņos" ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem. Paredzams, ka ar esošo infrastruktūru poligons "Getliņi" spēšot pieņemt atkritumus vien vēl sešus līdz septiņus gadus.

Poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanai vērtēta iespēja izveidot jaunu poligonu citā vietā, vai arī iegādāties papildu teritorijas blakus esošajam poligonam. Kā optimālo risinājumu "Getliņu" darbības turpināšanai pētījuma veicēji iesaka papildus teritorijas iegādi poligona tiešā tuvumā, kombinējot to ar atkritumu sadedzināšanas iekārtu izveidošanu. Paplašinātās teritorijas ekspluatācija būtu uzsākama ātrāk nekā jauna poligona izveides gadījumā.

Galvaspilsētas dome vērtēs Rīgas Zoodārza attīstības koncepciju, kas paredz kā galveno apskatāmo dzīvnieku izcelt balto degunradzi un pamata ekspozīciju veidot par Āfrikas tematiku.

Zoodārza attīstības koncepcija paredz pārbūvēt terārija ēku un izveidot ekspozīcijas Āfrikas dzīvniekiem no ekvatoriālajiem mežiem, tostarp pundurnīlzirgiem, kas aizvietos pašreiz kolekcijā esošos nīlzirgus. Savukārt Āfrikas Savannas daļā, kas robežojas ar Ķīšezeru, tiks radīta Āfrikas pingvīnu ekspozīcija, jo "visā pasaulē zooloģisko dārzu apmeklētāju vidū pingvīni ir ļoti populāri".

Teritorijā līdzas esošajai Āfrikas savannai plānota balto degunradžu mītne. Kopā ar degunradžiem apmeklētājiem tiks demonstrēti arī gepardi, līdz ar to apmeklētājiem varētu būt interesanti vērot dažādu dzīvnieku savstarpējās attiecības.

Zooloģiskā dārza attīstības plāns neparedz ziloņu mītnes atjaunošanu Rīgā. Pēc padziļinātās izpētes kopā ar citu Eiropas valstu ekspertiem secināts, ka tik nelielam zooloģiskajam dārzam, kāds esot Rīgā, ziloņu mītnes izveide prasīšot ārkārtīgi daudz resursu, pretēji ekonomiski izdevīgākajam variantam ar degunradžiem.

Rīgas dome plāno lemt par vairāku desmitu zemesgabalu atsavināšanu, lai galvaspilsētā sāktu veidot jaunu brauktuvju veidu - metrobusa līniju, kuru varētu lietot tikai sabiedriskais transports.

Metrobuss ir no autosatiksmes atdalīta, neatkarīga autobusu vai trolejbusu līnija, to mēdz dēvēt arī par ātrgaitas autobusu vai trolejbusu. Tā mērķis ir nodrošināt ātrgaitas tramvajam pielīdzināmu pakalpojumu. Metrobusu līnijas mēdz veidot, paredzot iespēju tramvaja izbūvei nākotnē, pieaugot pasažieru skaitam.

Pirmais projekts paredz šādas brauktuves izveidi Dzelzavas ielā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā. Pa šo brauktuvi ar luksoforu prioritāti plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet virzienā uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots organizēt pagarinātu 23.trolejbusa maršrutu no Centrālās dzelzceļa stacijas. Visā ielas garumā plānots sakārtot ietves un krustojumus, izbūvēt veloceļus un uzbūvēt trūkstošo Dzelzavas ielas posmu. Šādi iecerēts ieviest augstas kvalitātes sabiedrisko transportu Purvciemā kā apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā un nodrošinās ātru sabiedriskā transporta savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi.

Pēc sākotnējām aplēsēm, metrobusa līnijas izmaksas varētu būt ap 40 miljoniem eiro.

Rīgas dome lems par lokālplānojuma izstrādi teritorijai Ķīšezera ielā 8, kas atrodas starp Mežaparku un Čiekurkalnu un kur plānots būvēt "Lidl" veikalu.

Šī teritorija, kas pašreiz nav apbūvēta, atrodas Mežaparka apkaimē, pie robežas ar Čiekurkalna apkaimi, bet tai nav tiešas funkcionālas saiknes ar vēsturisko apkaimes daļu. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā šī paredzēta kā teritorija ar lielu apzaļumojuma blīvumu. Teritorija ietilpst revitalizējamas priekšpilsētas daļā, kur jauna apbūve izvērtējama tikai izņēmuma kārtā un pieļaujama tikai tad, ja ir veiksmīgi integrēta apkaimē gan ar piekļuvi, gan publisko telpu. Savukārt Ķīšezera iela un tās pretējā pusē esošās teritorijas ir prioritāri attīstāmās teritorijas. Izstrādājot lokālplānojumu, šīs prasības tiek solīts ņemt vērā.

Zemesgabalā plānots izvietot aptuveni 140 autostāvvietas. Piekļuve vieglajam transportam būs gan no Ķīšezera ielas puses, gan no Mežezera ielas, savukārt smagajam piegādes autotransportam - no Mežezera ielas. Automašīnu zonu solīts labiekārtot ar jauniem apstādījumiem vai kokiem.

Veikala būvniecību paredzēts sākt 2022.gada beigās vai nākamā gada sākumā. Būvniecības izmaksas orientējoši tiek lēstas ap 4 miljoniem eiro.

[24.01.2022. - Jautājums izslēgts no darba kārtības.]

Rīgas dome plāno apstiprināt saistošos noteikumus par Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmu "Rīgas filmu fonds" ārvalstu filmu uzņemšanai galvaspilsētā.

Kā uzsver pašvaldība, "Rīgas filmu fonda" mērķis ir veicināt ārvalstu filmu uzņemšanu un kultūras daudzveidību Rīgā, veicināt nacionālās kino industrijas attīstību, radot jaunus kultūras projektus un pilnveidojot vietējo profesionāļu pieredzi, un popularizēt Rīgu ārvalstīs.

Uz līdzfinansējumu konkursa kārtībā varēs pretendēt ES reģistrēti filmu producenti, kam būs noslēgts sadarbības/kopražojuma līgums, kas apliecinās nodomu filmu uzņemt Latvijā, piesaistot vietējo filmu producentu pakalpojumus un ārvalstu finansējumu vismaz 75% apmērā no kopējā filmas projekta budžeta.

2022.gadā programmas īstenošanai paredzēti 800 000 eiro.

Rīgas dome lems par līguma slēgšanu ar "Nords Event Communications" par Rīgas maratona rīkošanu, ar vienošanos apliecinot pašvaldības piekrišanu Rīgas maratona norisei.

Ar šo līgumu pašvaldība uzticēs ekskluzīvas tiesības aģentūrai organizēt Rīgas maratonu turpmākos piecus gadus. "Nords Event Communications" lielākais īpašnieks ir Aigars Nords.

Vienošanās noteiks, ka maratona rīkotājam būs jānodrošina pasākuma budžets vismaz 500 000 eiro apmērā un balvu fonds ne mazāks kā 30 000 eiro, savukārt pašvaldība apņemas katru gadu maratona rīkošanai atvēlēt aģentūrai 81 060 eiro.

Kā vienošanos tieši ar konkrēto uzņēmumu pamato pašvaldībā, maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada, tomēr nozīmīgāko izaugsmi tas piedzīvojis kopš 2007.gada, kad tā rīkošanu uzņēmās konkrētā aģentūra. Šajā laikā pasākums esot izaudzis ne tikai par lielāko tautas sporta un aktīvās atpūtas pasākumu Baltijas valstīs, bet par vienu no nozīmīgākajiem maratontūrisma notikumiem Ziemeļeiropā, tādējādi veicinot Rīgas atpazīstamību.