Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai Latvijā oficiāli jāatzīst dievturība?

Saeima konceptuāli vērtēs Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka laulības Latvijā būs iespējams noslēgt arī pie dievturu garīdzniekiem.

Pašlaik laulību slēgšanas iespējas likums paredz luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) garīdzniekiem.

Kā savu ieceri pamato likumprojekta autori, latviskās dzīvesziņas reliģija esot latviešu tautas izkopta unikāla kā nacionālās, tā tradicionālās kultūras vērtība. Pašlaik pastāvot nevienlīdzība, jo šo reliģisko uzskatu pārstāvju pie saviem garīdzniekiem slēgtās laulības valsts neatzīst, bet tā vietā ir atkārtoti jālaulājas dzimtsarakstu birojā.

Dievturības mērķis esot saglabāt, izkopt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dzīvesziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtu, tikumu mācību, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām.

Vai Rīgas pašvaldībai finansiāli jāatbalsta lielu popmūzikas festivālu rīkošana galvaspilsētā?

Rīgas dome lems par 200 000 eiro piešķiršanu populārās mūzikas festivāla "Positivus" norisei galvaspilsētā. Domes atvēlētais finansējums veidos ap 15,5% no festivāla kopējās tāmes.

Līdzekļus paredzēts piešķirt, jo pašvaldība festivālu vērtē kā pilsētas konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi sekmējošu pasākumu. "Positivus" norisei Rīgas dome finansējumu piešķirs ārpus ikgadējo kultūras norišu konkursa, jo "tās ir investīcijas, kas atmaksāsies".

Finansējuma piešķiršana starptautiska mūzikas festivāla organizēšanai Rīgā ne tikai sekmē iedzīvotāju iesaistīšanos kultūras pasākumos un palielina pasākumu pieejamību, bet pozitīvi ietekmē arī ekonomikas attīstību, ko apliecina iepriekšējās festivāla norises vietas - Salacgrīvas - pašvaldības aprēķini, skaidro Rīgas domē. Rīgai esot nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši laikā pēc Covid-19 pandēmijas, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta. Tāpat pašvaldība lēš, ka "Positivus" festivāls sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām.

Festivāls "Positivus", kas sākotnēji daudzus gadus notika Salacgrīvā, šogad notiks Rīgā.

Vai atbalstāt Rīgas pašvaldības teritoriju iznomāšanu ģimenes/sakņu dārzu ierīkošanai?

Dārzkopība pasaulē kļūst arvien populārāka. Cilvēki, kuru dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, vēlas savu stūrīti zemes pilsētā, kur nodarboties ar dārzkopību, puķu audzēšanu vai tāpat vien atpūsties vasaras sezonā. Sevišķi aktuāls šis jautājums kļūst, atnākot pavasarim.

Jautājuma aktualitāti Rīgas pilsētā iezīmē arī pēdējos gados nevalstisko organizāciju izveidotie un pilsētā uzplaukušie urbānie dārzi, kā arī komersantu veidotais piedāvājums, liekot uz iespējām, ko piedāvā ģimenes (sakņu) dārziņi, palūkoties ne tikai no klasiskās dārzkopības prizmas. Tomēr par spīti augošajai mazdārziņu popularitātei, ne visas pašvaldības atvēlētās teritorijas ģimenes (sakņu) dārzu izmantošanai ir iznomātas.

Šobrīd Rīga pašvaldība piedāvā nomāt ģimenes (sakņu) dārzus vairākās apkaimēs – Lucavsalā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Mūkupurvā, Daugavgrīvā, Spilvē, Mežaparkā, Bukultos, Rumbulā u.c., tomēr to esošā estētiskā kvalitāte un nedrošā sociālā vide nereti neapmierina ne to nomniekus, ne pašvaldību, tādēļ pašvaldība ir sākusi darbu pie jauna, mūsdienām atbilstoša piedāvājuma izveides.

Lai sniegtu kvalitatīvu, iedzīvotāju interesēs balstītu piedāvājumu, tā izveides procesā visnozīmīgākā loma ir esošajiem un potenciālajiem šo teritoriju lietotājiem. Lai veiksmīgāk sasniegtu mērķauditoriju, ir būtiski noskaidrot gan tās apmērus, gan uzrunājamās vecuma grupas, lai to iesaistē izmantotu tām ērtākos informācijas kanālus.

Šis ir Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra iniciēts jautājums, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli.

Vai Eiropai nepieciešams digitālais eiro?

Eiropas Komisija rīko apspriešanu "Digitālais eiro Eiropas Savienībai", ar mērķi izveidot un regulēt digitālo eiro kā jaunu centrālās bankas naudas veidu, ko lietot līdztekus banknotēm un monētām.

Iecere virzīties uz digitālo eiro tika atbalstīta Eiropadomes sanāksmē 2021.gada pavasarī, paužot nostāju, ka šāda digitālā valūta varētu nodrošināt publisko līdzekļu piedāvājumu digitālā veidā, sekmēt Eiropas ekonomikas digitalizāciju, veicināt inovāciju mazummaksājumu jomā un stiprināt eiro starptautisko nozīmi.

Digitālais eiro būtu elektronisks centrālās bankas naudas veids, kas būtu pieejams iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Pirmkārt, tam būtu jānodrošina nepārtraukta centrālās bankas naudas piegāde digitālā veidā, ņemot vērā, ka samazinās skaidras naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošana. Digitālā nauda papildinātu skaidru naudu, vienlaikus garantējot, ka privāto naudu vienmēr var konvertēt drošā publiskā naudā. Otrkārt, tam būtu jāveicina Eiropas ekonomikas digitalizācija un modernu, drošu un efektīvu Eiropas mēroga maksājumu attīstība, izmantojot centrālās bankas naudu ar augstu privātuma un datu aizsardzības līmeni. Treškārt, tam būtu jāatbalsta ES atvērtā stratēģiskā autonomija un jāstiprina eiro starptautiskā nozīme.

Sākotnējā pārdomu posmā EK pēta vairākus iespējamos risinājumus un aspektus, piemēram, lietotāju vajadzības un vēlmes attiecībā uz digitālo eiro, digitālās valūtas lomu ES maksājumu sistēmās, likumīga maksāšanas līdzekļa statusa piešķiršanu digitālajam eiro, vienlaikus turpinot garantēt eiro skaidras naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu, digitālā eiro ietekmi uz finanšu nozari un finanšu stabilitāti u.tml.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai jācenšas veicināt, lai priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā pārsvarā notiktu valsts valodā?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka no valsts līdzekļiem finansēs priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā.

Nacionālās apvienības, "Konservatīvo" un "Jaunās vienotības" Saeimas deputāti 2020.gadā sākotnēji virzīja grozījumus, kas paredzēja noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kurai noteikti izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā. Uz otro lasījumu ir atbalstīta opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) koriģētā izmaiņu redakcija, kas paredz valodas ierobežojumu noteikt tikai tai aģitācijai, kurai tiek izmantoti no valsts saņemtie līdzekļi.

Sākotnēji piedāvāto izmaiņu autori likumprojekta anotācijā tika norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu tiekot plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu.

Vai Rīgas pašvaldībai finansiāli jāatbalsta FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošana galvaspilsētā?

Rīgas dome lems par 118 000 eiro piešķiršanu FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma norisei Rīgā 2022.gadā.

Minēto līdzekļu piešķiršana šim pasākumam konceptuāli atbalstīta, jau lemjot par šī gada budžetu, bet tagad domes lēmumprojektā paredzēts apstiprināt sadarbības līguma projektu ar SIA "RA Events" un pilnvarot Rīgas domes priekšsēdētāju parakstīt sadarbības līgumu.

Kā vērtē dome, finansējuma piešķiršana šo sacensību organizēšanai sekmējot iedzīvotāju iesaistīšanos sporta pasākumos, palielinot sporta izglītības pieejamību un pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību. Prognozētā viena posma kumulatīvā auditorija plānota ap 4 miljoniem skatītāju, savukārt pasākuma pozitīvā ietekme uz Rīgas reģiona ekonomiku sasniegšot gandrīz 3,5 miljonus eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro būs ārvalstu apmeklētāju naudas līdzekļi, lēš pašvaldība.

FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posmi Rīgas Biķernieku trasē notiek kopš 2016.gada.

Vai pēc "lokdauna" beigām Covid-19 ierobežojumus saglabāt tikai nevakcinētajiem iedzīvotājiem?

Covid-19 ļoti straujās izplatības dēļ Ministru kabinets oktobra vidū Latvijā izsludināja "lokdaunu", ieviešot stingrus ierobežojumus - naktīs nosakot komandantstundu, slēdzot virkni veikalu un pakalpojumu sniedzēju, ierobežojot pulcēšanās iespējas u.tml.
Gan veselības aprūpes speciālisti, gan politiķi atzīst, ka arī pēc "lokdauna" beigām Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā būs smaga, tāpēc tiek diskutēts, vai pēc pašreiz noteiktā ierobežojumu termiņa tos saglabāt tikai pret Covid-19 nevakcinētajiem, vai arī tie būtu jāturpina attiecībā uz plašāku sabiedrību.
Valdības politiķi ir solījuši pret Covid-19 vakcinētajiem sadzīvi ierobežot pēc iespējas mazāk, savukārt nevakcinētajiem esot jārēķinās ar arvien lielākiem ierobežojumiem. Tikmēr medicīnas speciālistu vidū nevalda liels optimisms, ka ar "lokdaunu" būs izdevies pilnībā lauzt saslimstības augšupeju, kas ļautu sabiedrības vakcinēto daļu atbrīvot no ierobežojumiem.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Vai dzērājšoferiem tiesību atgūšanai jānosaka pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmas?

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem plānots ieviest obligātu prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmas tiem autovadītājiem, kas pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Satiksmes ministrijas rosinātie grozījumi paredz stingrākas prasības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personai, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības. Likumprojekts paredz, ka dzērājšoferiem būs jāpierāda vismaz vienu gadu stabila remisija, ko apliecinās ārstējošā narkologa atzinums.

Ministrija skaidro, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai pašu transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi arī valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja šāds transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Korekcijas programma, kas vadītāja apliecības atgūšanai būs jāapmeklē dzērājšoferiem, būšot vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.

Vai Latvijas valsts iestādēm jāiesaistās situācijās, kad ārvalstīs no ģimenes tiek izņemti bērni ar Latvijas izcelsmi, vai starptautiskos strīdos par bērna aizgādību, kad viens no vecākiem ir Latvijas piederīgais?

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vai Eiropas Savienībā jāintensificē centieni apkarot kaitniecisku praksi pret sievietēm un meitenēm?

Eiropas Komisija ir sākusi apspriešanu par iniciatīvu, kas iecerēta, lai novērstu pret sievietēm un meitenēm vērstu kaitniecisko praksi.

Par kaitniecisku praksi tiek definēta tāda diskriminējoša prakse, kas tiek īstenota ilgstoši un regulāri, kā rezultātā sabiedrība kopumā vai tās grupas sāk uzskatīt šādu rīcību par pieņemamu. Kaitnieciska prakse cita starpā ir sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborti un piespiedu sterilizācija, piespiedu vai agrīnas laulības un ar "goda aizstāvēšanu" saistīta vardarbība.

Iniciatīvas mērķis ir apkarot kaitniecisku praksi pret sievietēm un meitenēm, iesakot dalībvalstīm mērķtiecīgus pasākumus. Tā kā visi šie kaitnieciskās prakses veidi nav atzīti par noziegumiem visās ES dalībvalstīs, iniciatīvas mērķis ir arī panākt, lai visas kopienas valstis atzīst, ka kaitnieciskā prakse, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, ir ar dzimumu saistītas vardarbības veids.

Iniciatīvas autori uzsver, ka minētās problēmas joprojām skar miljoniem sieviešu un meiteņu pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienībā, jo īpaši migrantu kopienās un minoritāšu grupās.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai jāatļauj filmēt Saeimas deputātu darbu parlamentā?

Saeima lems, vai nodot vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz atļaut filmēt deputātu darbu parlamentā.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Ieva Brante, kura vēloties mainīt sabiedrības ierobežoto skatījumu par deputātu darbu. "Vēlamies sniegt plašāku video informāciju par tautas kalpiem, jo rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār," 2017.gadā tapušās iniciatīvas pieteikumā norādījusi Brante. Ar iniciatīvu tās autori pauž apņemšanos parādīt, "ko tad īsti deputāti dara valsts vadībā". Viņasprāt, to īstenot ir vienkārši - atļaujot filmēt deputātu darbu.

Brantes ieskatā, būtu jāatļauj jebkuras Saeimas sēdes tiešā straumēšana vairākās kamerās un ar piekļuvi internetā. Tāpat arī būtu jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras.

Vai ES būtu jāsaglabā valsts atbalsta mehānismi grūtībās nonākušām bankām?

Eiropas Komisija ir sākusi izvērtēšanu par valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām.

Šāds atbalsts ieviests pēc 2008.gada finanšu krīzes, lai novērstu krīzes sekas un izvairītos no banku bankrotu ķēdes reakcijas izraisītām sekām finanšu nozarē un ekonomikā kopumā. Tā kā nebija vienota regulējuma, kā efektīvi risināt banku bankrotus, palīdzība tika īstenota ar valsts atbalsta noteikumiem.

EK regulējums paredz, ka, piešķirot grūtībās nonākušām bankām valsts atbalstu, jāievēro trīs galvenie principi - līdz minimumam jāsamazina konkurences izkropļojumi, jāatjauno atbalstīto banku ilgtermiņa dzīvotspēja, veicot pārstrukturēšanu, un jānodrošina, ka atbalstītās bankas akcionāri un noteikti kreditori sedz daļu no zaudējumiem, lai samazinātu valsts atbalsta summu, tādējādi aizsargājot nodokļu maksātājus un atturot bankas uzņemties pārmērīgu risku.

Kopš 2008.gada EK ir vairākkārt pārskatījusi, atjauninājusi un paplašinājusi šos valsts atbalsta noteikumus, un tagad tas tiks darīts vēl vienu reizi. Šajā izvērtēšanā tiks analizēts, kā valsts atbalsta noteikumi ir darbojušies laika gaitā un cik lielā mērā tie ir palīdzējuši saglabāt finanšu stabilitāti ES vienotajā tirgū.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru dodies uz ŠEIT!

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)