Vai jāpagarina termiņš, kurā Krievijas pilsoņiem jānokārto latviešu valodas pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai?
Saeima lems par Iekšlietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā, ja viņi jau būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot pārbaudi.
Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai jāapliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī un finanšu resursu esamība.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka liels skaits no Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem nav pieteikušies jaunajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas, un valsts viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.
Minētās likuma prasības attiecas uz aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu, kuri dzīvo Latvijā. Pārsvarā tie ir bijušie nepilsoņi, kuri Latvijas pilsonības vietā tika izlēmuši pieņemt Krievijas pases. No šiem iedzīvotājiem ap 13 000 pieteikušies jaunajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ap 6000 bija kārtojuši valsts valodas pārbaudes, tās nebija nokārtojuši un pieteikušies tām atkārtoti, bet ap 1000 pieteicies termiņuzturēšanās atļaujām.
