Balso un ietekmē rezultātu

Saeima konceptuāli izskatīs grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz ieviest administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību.
Likuma grozījumus izstrādājusi "Jaunā vienotība", bet tos parakstījuši arī citu koalīcijas partiju politiķi. JV uzskata, ka tie nepieciešami, jo arvien pieaug agresija sabiedrībā - publiskajā telpā aizvien vairāk novērojama vēršanās pret ārstiem, žurnālistiem, policistiem viņu veikto profesionālo pienākumu dēļ, turklāt tā nereti iziet ārpus virtuālās vides un var kļūt pavisam reāla.
Pēc izmaiņu autoru domām, administratīvais sods būtu adekvāta valsts reakcija pret tādu agresīvu rīcību, kurā netiek draudēts ar nāvi vai nopietnu kaitējumu veselībai, bet kas rada pamatu baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Likumprojekts izstrādāts ar nolūku "aizsargāt katra cilvēka mieru, nodrošināt iespēju efektīvi reaģēt uz personas agresīvu rīcību pret citiem cilvēkiem, ja tā izpaužas draudu izteikšanā, uzmācīgā vajāšanā, kā arī vairākkārtējā nevēlamā un uzbāzīgā saziņā ar personu".
Par šiem pārkāpumiem paredzēts sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.

Rīgas dome plāno lemt par grozījumiem saistošajos noteikumos "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā", kuri iecerēti, lai veicinātu atkritumu šķirošanu pašvaldībā.
Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku atkritumu šķirošanu, kā arī nostiprināt visu pušu atbildību un pienākumus atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, izmaiņas paredz, ka daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt atkritumu šķirošanu to apsaimniekojamo māju iedzīvotājiem. Tāpat māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, lai neveicinātu šo atkritumu uzkrāšanos pie atkritumu konteineriem vai citviet.
Saistošie noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem atkritumu šķirošana tiks nodrošināta ne tikai pie dzīvesvietām, bet arī noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un pašapkalpošanās automazgātavās.
Izmaiņu autori argumentē, ka tās esot nepieciešamas, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un apglabājamo atkritumu samazināšanu.

Ministru kabineta sēdēs šoruden regulāri tiek diskutēts, vai vakcīnas pret Covid-19 balsta devu jeb tā saukto "trešo poti" būtu jāļauj saņemt visiem, kas to vēlas.
Pašlaik vakcinēšanas pret Covid-19 procesa pabeigšanai Latvijā pietiek ar divām potēm, bet "Johnson&Johnson" vakcīnas gadījumā - ar vienu poti, tomēr visā pasaulē medicīnas speciālisti un politiķi diskutē, vai sabiedrībai plaši nebūtu jāpiedāvā vēl viena vakcīnas deva imunitātes pret infekciju nostiprināšanai.
Uzsverot, ka Latvijā svarīgāk ir panākt senioru plašāku vakcināciju, Imunizācijas valsts padome pagaidām rekomendē balstvakcināciju tikai personām ar īpaši zemu imunitāti, senioriem, kas vecāki par 65 gadiem, sociālās aprūpes centru iemītniekiem un mediķiem, kam ir ilgstoša saskarsme ar Covid-19 pacientiem. "Johnson&Johnson" gadījumā balstvakcīna tiek ieteikta visiem potētajiem. Savukārt daļa politiķu būtu gatavi "trešo vakcīnu" piedāvāt visiem valsts iedzīvotājiem, atsaucoties uz citu valstu pieredzi, kur to jau darot.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Saeima sāks skatīt iedzīvotāju iniciatīvu, ar kuru rosināts Covid-19 sertifikātus Latvijā piešķirt arī pēc šīs slimības pārslimošanas bez simptomiem, balstoties uz antivielu konstatēšanu organismā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par Covid-19 sertifikāta piešķiršanu, balstoties uz antivielu testiem. Iniciatīvas iesniedzēju ieskatā, tas ir jādara, jo Latvijā daudzi ir slimojuši ar Covid-19 un arī pēc 180 dienām viņu organismā ir stabils antivielu līmenis, kas, viņuprāt, nozīmējot, ka viņi nevarot atkārtoti inficēties ar šo slimību. Iniciatīvas iesniedzēji ierosina pārņemt Lietuvas pieredzi šajā jautājumā un arī Latvijā izsniegt Covid-19 sertifikātu uz 60 dienām, pamatojoties uz antivielu esamību organismā.
Pašlaik Latvijā var saņemt Covid-19 sertifikātu, izejot pilnu vakcinācijas kursu, pārslimojot Covid-19 vai veicot testu. Epidemioloģijas jomas eksperti ir skaidrojuši, ka Covid-19 antivielu rādītājs Latvijā netiek izmantots drošības sertifikātu izsniegšanai, jo antivielu līmenis neļauj droši noteikt cilvēka aizsardzības līmeni pret saslimšanu.

Rīgas dome lems, vai sākt lokālplānojuma izstrādi 19 hektārus plašā teritorijā Čiekurkalnā, kur tiktu veidots jauns daudzfunkcionāls dzīvojamais un darījumu komplekss.
Projektu iecerēts attīstīt teritorijā starp Rusova, Ķīšezera, Talejas un Cirīša ielām. Šī teritorija ir uzņēmumam "Vastint Latvia" piederošs privātīpašums, kas atrodas Čiekurkalna apkaimes ziemeļrietumu daļā pie Mežaparka. Teritorija Rīgas pilsētas ilgtspējīgu attīstības stratēģijā ir definēta prioritāro attīstības teritoriju skaitā.
Kā informē uzņēmēji, viņu piedāvātā apbūves koncepcija paredz ceturto daļu teritorijas atvēlēt biroju apbūvei, ceļot sešus līdz astoņus stāvus augstas ēkas, bet nepilnu desmit hektāru platībā iecerētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas četru līdz desmit stāvu augstumā, kurās kopējais dzīvokļu skaits sasniegtu 1350.

Covid-19 ļoti straujās izplatības dēļ Ministru kabinets oktobra vidū Latvijā izsludināja "lokdaunu", ieviešot stingrus ierobežojumus - naktīs nosakot komandantstundu, slēdzot virkni veikalu un pakalpojumu sniedzēju, ierobežojot pulcēšanās iespējas u.tml.
Gan veselības aprūpes speciālisti, gan politiķi atzīst, ka arī pēc "lokdauna" beigām Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā būs smaga, tāpēc tiek diskutēts, vai pēc pašreiz noteiktā ierobežojumu termiņa tos saglabāt tikai pret Covid-19 nevakcinētajiem, vai arī tie būtu jāturpina attiecībā uz plašāku sabiedrību.
Valdības politiķi ir solījuši pret Covid-19 vakcinētajiem sadzīvi ierobežot pēc iespējas mazāk, savukārt nevakcinētajiem esot jārēķinās ar arvien lielākiem ierobežojumiem. Tikmēr medicīnas speciālistu vidū nevalda liels optimisms, ka ar "lokdaunu" būs izdevies pilnībā lauzt saslimstības augšupeju, kas ļautu sabiedrības vakcinēto daļu atbrīvot no ierobežojumiem.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Saeima konceptuāli vērtēs grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz ģimenēm ar bērnu ar invaliditāti piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samazinājumu par 50%, bet ne vairāk par 500 eiro.
Grozījumus piedāvā opozīcijā esošā partijas "Republika", kas piedāvā NĪN atlaidi attiecināt uz dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, un tām piekritīgo zemi. Atlaidi rosināts piemērot, ja personai vai tās laulātajam ir bērns vai bērni ar invaliditāti, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz vienu no minētajiem bērniem.
Politiķi norāda, ka jau pašlaik likumā šāds NĪN atvieglojums noteikts ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni. Paralēli tam daudzās pašvaldībās ir noteikts, ka NĪN atvieglojums piemērojams arī ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti.

Strauji augot Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās un medicīnas iestādēm nonākot pārslodzes situācijā, mediķi norāda, ka ļoti liela ar Covid-19 smagi saslimušo daļa ir krievu valodā runājoši seniori.
No slimnīcu mediķiem publiski izskanējis, ka, piemēram, Stradiņa slimnīcā līdz pat 80% pacientu esot krievvalodīgie. Tas slimnīcām licis secināt, ka valsts līmenī netiek pietiekami strādāts, lai informācija par Covid-19 un vakcināciju pret infekciju sasniegtu krievvalodīgo Latvijas sabiedrības daļu.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina par būtiskām atšķirībām vakcinācijas aptverē atkarībā no ģimenē lietotās valodas - kamēr no latviešiem pilnībā vakcinējušies ir 52%, tikmēr citu tautību pārstāvju vidū - tikai 42%.
Valdošās koalīcijas vidū nevalda vienprātība, vai būtu jāizvērš informēšana par Covid-19 jautājumiem krievu valodā, piemēram, Nacionālā apvienība ir iestājusies pret informatīvas avīzes vai vēstuļu izsūtīšanu krievu valodā, vienlaikus gan pieļaujot, ka "ne valsts valodā" varētu izplatīt praktisku informāciju, kur tieši konkrētos laikos pieejami vakcinācijas punkti u.tml.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

07.10.21. - Likumprojekts izslēgts no darba kārtības. https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=3fd26981-cd42-4b18-99c4-91acc44f46ca
Saeima sāks konceptuāli vērtēt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar kuriem iecerēts labot Satversmes tiesas konstatētās nepilnības administratīvi teritoriālajā reformā un valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.

Satversmes tiesa šogad ir atcēlusi vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Oktobrī Latvijā turpinājās ļoti strauja Covid-19 izplatība, kas novedusi pie slimnīcu pārslodzes, tās pārpludinot ar Covid-19 pacientiem, bet no infekcijas mirušo skaitam pārsniedzot 3000. Gan veselības aprūpes speciālisti, gan politiķi atzīst, ka pie smagās epidemioloģiskās situācijas ir novedusi gausā vakcinēšanās pret Covid-19, kā rezultātā pašlaik Latvijā vakcināciju ir pabeigusi tikai nedaudz vairāk kā puse no visiem valsts iedzīvotājiem.
Šādos apstākļos tiek meklēti risinājumi, kā veicināt vakcinēšanās aktivitāti. Oktobra vidū Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē izteica priekšlikumu noteikt visiem 50 gadus sasniegušajiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.
Par vakcinēšanās pienākuma noteikšanu dažādām sabiedrības grupām Latvijā tiek diskutēts jau vairākus mēnešus. Vispirms vasarā bija plānots noteikt vakcinēšanās pienākumu mediķiem, sociālās aprūpes un izglītības darbiniekiem, taču politiķi paši ir atzinuši, ka lēmuma pieņemšanai pietrūka drosmes. Jau sākoties Covid-19 nekontrolētai izplatībai, vakcinēšanās pienākums rudenī tika ieviests gan minētajām grupām, gan arī paplašināts, prasot vakcinēties visiem publiskajā sektorā strādājošajiem, kas būtiski palielināja vakcinēšanās pret Covid-19 tempu.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Saeima šonedēļ lems, vai nodot tālākai vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu portālā "manabalss.lv" virzīto priekšlikumu paredzēt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.
Iniciatīvas autori uzsver, ka nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tostarp mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāks mūsdienīgu un efektīvu medikamentu klāsts.
Iedzīvotāji aicina Saeimu 2022.gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai. Šo summu ir nosaukusi Veselības ministrija, veicot aprēķinus par 2022.gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Šobrīd nākamā gada valsts budžetā medikamentiem atvēlēti vien 19 miljoni eiro, kas neesot pietiekami.

30.09. - Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas noteiks pamatprincipus, lai Latvija varētu apmainīties ar informāciju ar citām Eiropas Savienības valstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Likuma izmaiņas noteiks, ka turpmāk, lai varētu identificēt ES dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram jāpiemēro administratīvais sods, tiks veikta pārrobežu informācijas apmaiņa.
Pēc izmaiņām Valsts policija būs tiesīga pieprasīt citas ES valsts datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanai.