Balso un ietekmē rezultātu

Rīgas dome lems par tirgus statusa piešķiršanu Kalnciema ielas tirdziņam, kur jau kopš 2008.gada nedēļas nogalēs un svētku dienās notiek tirgošanās.
Līdz šim tirdziņš juridiski bija noformēts kā ielu tirdzniecība. Tajā preces interesentiem piedāvā Latvijas zemnieki, amatnieki un mājražotāji. Kā uzsver tirgus īpašnieki, pastāvīga tirgus izveidošana atvieglotu komercdarbību tirgus dalībniekiem un tirgus veidotājiem, turklāt tirgus statusa piešķiršana vienkāršotu kontrolējošo iestāžu darbu.
Pašvaldības iestādēm nav bijuši konceptuāli iebildumi pret tirgus statusa piešķiršanu tirdziņam, taču īpašniekiem Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē vēl būs jāsaskaņo tirgus vizuālais tēls. Pie tirgus tiks izveidota arī auto stāvvieta.

Miteklis Latvijā ir viens no būtiskiem apsvērumiem, kas ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas cilvēkiem palīdz pieņemt lēmumu par atgriešanos Latvijā; un piemērota mājokļa trūkums, savukārt, ir šķērslis aktīvai remigrantu uzrunāšanai pat tādās Latvijas pašvaldībās, kurās ir plašs darbavietu piedāvājums un trūkst darbaspēka.

Daļa cilvēku diasporā tomēr ir spiesta savu nekustamo īpašumu Latvijā pārdot dēļ nekustamā īpašuma nodokļa sloga. Trīs mēnešus pēc tam, kad cilvēks atstājis Latviju, likums nosaka pienākumu Latvijas iestādēm paziņot par savu dzīvesvietu ārvalstīs, un no šā brīža tiek anulēta Latvijas deklarētā adrese; ja cilvēks par šādu dzīvesvietas mainu neziņo, par to paredzēts administratīvs sods.

Līdz ar to persona, kura uz īsāku vai garāku laiku Latviju atstāj, zaudē iespēju pieteikties uz Latvijas pašvaldību paredzētajiem nekustamā nodokļa atvieglojumiem. Gadījumos, kad cilvēks atrodas terminētā prombūtnē tāpēc, ka izmanto Eiropas Savienībā garantētās tiesības studēt vai sezonāli vai ilgāk strādāt citā dalībvalstī, šajā prombūtnes periodā veidojas nevienlīdzīga attieksme. Turklāt ilgākas prombūtnes gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nereti liek ārzemēs dzīvojošajiem pieņemt lēmumu par īpašuma pārdošanu, kas līdz ar to mazina iespējas, ka viņi atgriezīsies Latvijā.

Lai atvieglotu saiknes uzturēšanu ar Latviju un vienkāršotu remigrāciju, no 2021.gada ar Diasporas likumu ieviesta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem Latvijā piereģistrēt t.s. “papildu adresi”. Tā līdzīgi deklarētajai adresei izmantojama administratīvu jautājumu kārtošanai Latvijā (piem., lai ģimene varētu pieteikties bērnudārza rindā konkrētajā pašvaldībā). Eiropas Latviešu apvienības ieskatā būtu lietderīgi pašvaldībās paredzēt arī to, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas piederīgie, kuri sev piederošā nekustamā īpašumā reģistrējuši papildu adresi, ir tiesīgi arī faktiskas prombūtnes laikā pieteikties uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Tā tiktu veicināts, ka īpašums tiek saglabāts un ir atvieglota cilvēku atgriešanās Latvijā.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz piešķirt ikmēneša atbalstu 20 eiro apmērā no šī gada novembra līdz nākamā gada martam senioriem, kas vakcinēti pret Covid-19 vai saņēmuši konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju.

Atbalsts senioriem tiek pamatots ar to, ka šoruden vērojams straujš energoresursu cenu sadārdzinājums, bet vienlaikus šādi iecerēts veicināt vakcināciju pret Covid-19 senioru vidū.

Lai persona kvalificētos atbalsta saņemšanai, tai būs jādzīvo Latvijā un pilns vakcinācijas kurss jāveic līdz šī gada beigām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu 20 eiro mēnesī izmaksās bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja.

Aprēķināts, ka šo pabalstu izmaksai būs nepieciešami aptuveni 48,5 miljoni eiro.

Rīgas dome lems par 1,35 miljonu eiro aizņemšanos Valsts kasē, lai īstenotu investīciju projektus pašvaldības bērnudārzos, uzlabojot tajos higiēnas prasību nodrošināšanu.
Par šo aizņēmumu darbus plānots veikt 12 bērnudārzos, katrā ieguldot vidēji ap 100 000 eiro. Salīdzinoši vislielāko summu - 205 700 eiro - dome plāno ieguldīt higiēnas prasību nodrošināšanā Rīgas 110.pirmsskolas izglītības iestādē Baltāsbaznīcas ielā.
Ieguldījumi bērnudārzos ir daļa no valsts līmeņa programmas, kas paredz piedāvāt valsts aizdevumus pašvaldībām, lai tās varētu īstenot augstas gatavības investīciju projektus, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.

Latviešu valodas prasmes diasporā strauji krītas, un tas ir nopietns šķērslis ārzemēs dzīvojošo Latvijas piederīgo remigrācijai un saiknes uzturēšanai ar Latviju turpmākajās paaudzēs.

Lai to risinātu, latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 25 valstīs aptuveni 103 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par diasporas nedēļas nogales skolām. Tās apmeklē aptuveni 6% no diasporā dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem, lai apgūtu latviešu valodu un ar Latviju saistītas zināšanas un tradīcijas.

Diasporas skolās darbojas ap 200 izglītotāju – starp skolotājām/iem ir gan cilvēki ar Latvijā vai ārvalstīs iegūtu pedagoģisko izglītbu, gan cilvēki bez pedagoģiskās kvalifikācijas, kuri zināšanas darbam apgūst un pilnveido Latviešu valodas aģentūras rīkotos specializētos kursos un semināros. Parasti šie izglītotāji ir diasporas latvieši, kuri to dara no pamatdarba brīvajā laikā (mācības un citas latviskās aktivitātes pamatā notiek nedēļas nogalēs un skolu brīvlaikā).

Kopš 2013.gada diasporas latviešu skolu darbu atbalsta arī no Latvijas valsts budžeta. Šos līdzekļus skolas pamatā drīkst izlietot skolu telpu īres, skolu darbības apdrošināšanas, izglītotāju vietējo ceļa izdevumu, mācību materiālu un īpašu mācību aktivitāšu izdevumu segšanai. Izglītotāju darba atlīdzību no šiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem nav atļauts segt; atsevišķās skolās šāda atlīdzība izglītotājiem tiek izmaksāta no skolas apmeklējošo bērnu veiktajiem līdzmaksājumiem par skolu darbību, taču tie ir nelieli.

Eiropas Latviešu apvienība ir vērsusi uzmanību uz to, ka diasporas skolās Eiropā liels izaicinājums ir brīvprātīgo izglītotāju izdegšana un mainība, trūkstot noturīgam atbalstam šī prasīgā darba veikšanai ilgākā laika termiņā. Tas īpaši novērojams Covid19 ietekmē, kas prasījis jaunu prasmju apgūšanu un vietām mazinājis arī diasporas izglītotāju pamatdarbā gūto iztiku vai skolēnu vecāku spēju veikt līdzmaksājumus par skolu apmeklējumu (īpaši kur diasporas cilvēki strādā tieši Covid19 skartajās nozarēs). Turpinot Latvijas valsts finansējumu izmantot mācību tehniskā nodrošinājuma iegādēm, netiek pilnvērtīgi risināts šis cilvēkresursu trūkums. Līdz ar to ir skolas, kuras tiek slēgtas, un krītas latviešu bērnu skaits, kuri tās apmeklē.

Līdz ar to Eiropas Latviešu apvienība rosinājusi daļu Latvijas valsts budžeta atbalsta līdzekļu diasporas skolām izmaksāt kā mērķdotāciju pedagoģiskā darba nodrošinājumam, ko skolai būtu atļauts pēc mītnes zemes likumiem izmaksāt kā atalgojumu izglītotājiem par mācību darbam izlietotajām stundām. Par šo priekšlikumu notiek sarunas ar Latvijas valsts pārvaldi.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Saeima 2.lasījumā izskatīs Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas regulēs šādu referendumu norisi, noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot pašvaldību referendumus, un paredzēs kārtību, kādā ierosināmi šie referendumi.

Ar jauno likumu iecerēts noteikt, ka pašvaldību līmeņa referendumu varēs ierosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Šādu referendumu gan nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, savukārt par pārējiem jautājumiem Rīgā vajadzēs vismaz 10%, bet pārējās pašvaldībās - vismaz 15% balsotāju parakstu. Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, bet ne par domes atlaišanu.

Rīgas dome lems par grozījumiem saistošajos noteikumos par pašvaldības atbalstu kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai pilsētā, kas dos iespēju uz pašvaldības atbalstu šajā programmā pretendēt arī kopīpašniekiem, kuru nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāds pārsniedz 50 eiro.
Līdz šim kopīpašniekiem ar lielāku nodokļa parādu pašvaldības atbalstu mājas sakopšanai no šīs programmas iegūt nebija iespējams. Pašvaldība esot saskārusies ar situācijām, kad NĪN parāds kopīpašniekiem ir neatrisināms jautājums, kas faktiski liedz piekļuvi pašvaldības līdzfinansējumam. Piemēram, miruša dzīvokļa īpašnieka gadījumā ilgstoši netiek sakārtoti mantojuma jautājumi, kas liedz pārējiem kopīpašniekiem iegūt atbalstu mājas atjaunošanai.
Turpmāk daudzdzīvokļu kulturvēsturisko māju kopīpašniekiem būs iespējas pretendēt uz atbalstu arī lielāku NĪN parādu gadījumā, taču piešķiramā līdzfinansējuma apmēru šādu ēku kopīpašniekiem samazinās proporcionāli nodokļa parādnieka daļai kopīpašumā.

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Saeima sāks konceptuāli vērtēt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar kuriem iecerēts labot Satversmes tiesas konstatētās nepilnības administratīvi teritoriālajā reformā un valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.

Satversmes tiesa šogad ir atcēlusi vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet līdz ar nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā šīs pašvaldības iecerēts apvienot.

Saeima šonedēļ lems, vai nodot tālākai vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu portālā "manabalss.lv" virzīto priekšlikumu paredzēt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.
Iniciatīvas autori uzsver, ka nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tostarp mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāks mūsdienīgu un efektīvu medikamentu klāsts.
Iedzīvotāji aicina Saeimu 2022.gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai. Šo summu ir nosaukusi Veselības ministrija, veicot aprēķinus par 2022.gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Šobrīd nākamā gada valsts budžetā medikamentiem atvēlēti vien 19 miljoni eiro, kas neesot pietiekami.

30.09. - Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas noteiks pamatprincipus, lai Latvija varētu apmainīties ar informāciju ar citām Eiropas Savienības valstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Likuma izmaiņas noteiks, ka turpmāk, lai varētu identificēt ES dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram jāpiemēro administratīvais sods, tiks veikta pārrobežu informācijas apmaiņa.
Pēc izmaiņām Valsts policija būs tiesīga pieprasīt citas ES valsts datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanai.