Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai Latvijā jāaizliedz kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas?

Saeima pirmajā lasījumā skatīs grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar pamatmērķi iegūt kažokādas. Likumprojektu sagatavojuši deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdošo koalīciju, gan opozīciju. Paralēli savus grozījumus piedāvā arī Zemkopības ministrija.

Grozījumos paredzēts noteikt, ka Latvijā būs aizliegta lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Politiķiem vēl jāvienojas, vai aizliegums stāsies spēkā 2024.gadā vai vēl pāris gadus vēlāk. Izmaiņas neaizliegs kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Izmaiņu autori uzskata, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs neesot attaisnojuma. Tas piesārņojot vidi un nedodot pienesumu tautsaimniecībai. Grozījumu autori atsaucas uz SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju, kurā 63% aptaujāto nav atbalstījuši dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei.

Vai pašvaldībai jāpiedalās ar līdzfinansējumu Rīgas maratona rīkošanā?

Rīgas dome lems par līguma slēgšanu ar "Nords Event Communications" par Rīgas maratona rīkošanu, ar vienošanos apliecinot pašvaldības piekrišanu Rīgas maratona norisei.

Ar šo līgumu pašvaldība uzticēs ekskluzīvas tiesības aģentūrai organizēt Rīgas maratonu turpmākos piecus gadus. "Nords Event Communications" lielākais īpašnieks ir Aigars Nords.

Vienošanās noteiks, ka maratona rīkotājam būs jānodrošina pasākuma budžets vismaz 500 000 eiro apmērā un balvu fonds ne mazāks kā 30 000 eiro, savukārt pašvaldība apņemas katru gadu maratona rīkošanai atvēlēt aģentūrai 81 060 eiro.

Kā vienošanos tieši ar konkrēto uzņēmumu pamato pašvaldībā, maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada, tomēr nozīmīgāko izaugsmi tas piedzīvojis kopš 2007.gada, kad tā rīkošanu uzņēmās konkrētā aģentūra. Šajā laikā pasākums esot izaudzis ne tikai par lielāko tautas sporta un aktīvās atpūtas pasākumu Baltijas valstīs, bet par vienu no nozīmīgākajiem maratontūrisma notikumiem Ziemeļeiropā, tādējādi veicinot Rīgas atpazīstamību.

Vai digitālajās darba platformās strādājošajiem jāpiemēro darba tiesību regulējums un sociālie pabalsti Eiropas Savienības līmenī?

Eiropas Komisija (EK) decembrī ir ierosinājusi īstenot pasākumu kopumu, lai reformētu darba apstākļus digitālajās darba platformās strādājošajiem.
EK piedāvā digitālo platformu kurjeriem (piemēram, "Wolt", "Bolt" u.tml.) un līdzīgu pienākumu veicējiem piešķirt darbinieka statusu un ar to saistītās tiesības uz minimālo algu, koplīgumu slēgšanu, veselības apdrošināšanu, bezdarbnieka un citiem pabalstiem.
"Jaunie noteikumi nodrošinās, ka cilvēki, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas, var izmantot darba tiesības un sociālos pabalstus, uz kuriem viņiem ir tiesības. Viņi saņems arī papildu aizsardzību attiecībā uz algoritmiskās pārvaldības, t. i., automatizētu sistēmu, kas darbā atbalsta vai aizstāj vadības funkcijas, izmantošanu," sola EK.
EK priekšlikumam direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā vēl nepieciešams Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu valdību atbalsts.

Vai Latvijā nepieciešams ar likumu regulēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus?

Saeima 1.lasījumā skatīs Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, kas paredz izveidot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz šim valstī nebija regulēti.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujo attīstību, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu uzņēmumiem alternatīva finansējuma pieejamību, izstrādāts jaunais likumprojekts.

Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai vērtspapīru iegāde. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki - projekta īpašnieks, ieguldītāji un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs.

Atbildīgās iestādes līdz šim ir fiksējušas vairākus gadījumus, kad kolektīvā finansēšana izmantota krāpšanā, proti, kad projektu īpašnieki, izmantojot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu, piedāvā finansēt pēc būtības fiktīvus projektus ar mērķi izkrāpt investoru līdzekļus. Ar jauno likumu šādas iespējas iecerēts mazināt.

Vai Rīgā nepieciešami NĪN atvieglojumi, lai stimulētu jaunu dzīvojamo, biroju un ražošanas ēku būvniecību?

Rīgas dome lems par jaunu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ar kuru plānots paplašināt iespējas saņemt šī nodokļa atvieglojumus.
Plānots, ka 70% nodokļa atvieglojumu varēs saņemt par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka, bet par ēkām, kas uzceltas projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem, paredzēta 50% atlaide.
Par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzēta 90% nodokļu atlaide. Savukārt par nekustamo īpašumu, ko pakalpojumu sniegšanai izmanto organizācija, kurai noslēgts sadarbības līgums ar pašvaldību par šo pakalpojumu sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem, būs tiesības saņemt 90% atlaidi.
Šādas izmaiņas atbilst Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm, izmaiņu anotācijā šādu viedokli pauž to autori.

Vai pēc "lokdauna" beigām Covid-19 ierobežojumus saglabāt tikai nevakcinētajiem iedzīvotājiem?

Covid-19 ļoti straujās izplatības dēļ Ministru kabinets oktobra vidū Latvijā izsludināja "lokdaunu", ieviešot stingrus ierobežojumus - naktīs nosakot komandantstundu, slēdzot virkni veikalu un pakalpojumu sniedzēju, ierobežojot pulcēšanās iespējas u.tml.
Gan veselības aprūpes speciālisti, gan politiķi atzīst, ka arī pēc "lokdauna" beigām Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā būs smaga, tāpēc tiek diskutēts, vai pēc pašreiz noteiktā ierobežojumu termiņa tos saglabāt tikai pret Covid-19 nevakcinētajiem, vai arī tie būtu jāturpina attiecībā uz plašāku sabiedrību.
Valdības politiķi ir solījuši pret Covid-19 vakcinētajiem sadzīvi ierobežot pēc iespējas mazāk, savukārt nevakcinētajiem esot jārēķinās ar arvien lielākiem ierobežojumiem. Tikmēr medicīnas speciālistu vidū nevalda liels optimisms, ka ar "lokdaunu" būs izdevies pilnībā lauzt saslimstības augšupeju, kas ļautu sabiedrības vakcinēto daļu atbrīvot no ierobežojumiem.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Vai Latvijā jānodrošina valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās?

Saeima diskutēs par pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kas paredz Latvijā nodrošināt valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās.

Iniciatīvas pārstāve, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Viņas skatījumā, saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai to atļautos.

Idejas autori piedāvā divus iespējamos risinājumus - viens paredz piešķirt finansējumu, lai nodrošinātu darba algas, telpas un iekārtas zobārstniecības speciālistiem, kas sniegtu šos pakalpojumus, bet otrs risinājums paredz izstrādāt mehānismu, kā kompensēt 100% apmērā izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.

Vai Latvijas valsts iestādēm jāiesaistās situācijās, kad ārvalstīs no ģimenes tiek izņemti bērni ar Latvijas izcelsmi, vai starptautiskos strīdos par bērna aizgādību, kad viens no vecākiem ir Latvijas piederīgais?

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vai Latvijas krievvalodīgā sabiedrības daļa par vakcinēšanos pret Covid-19 plaši jāuzrunā krievu valodā?

Strauji augot Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās un medicīnas iestādēm nonākot pārslodzes situācijā, mediķi norāda, ka ļoti liela ar Covid-19 smagi saslimušo daļa ir krievu valodā runājoši seniori.
No slimnīcu mediķiem publiski izskanējis, ka, piemēram, Stradiņa slimnīcā līdz pat 80% pacientu esot krievvalodīgie. Tas slimnīcām licis secināt, ka valsts līmenī netiek pietiekami strādāts, lai informācija par Covid-19 un vakcināciju pret infekciju sasniegtu krievvalodīgo Latvijas sabiedrības daļu.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina par būtiskām atšķirībām vakcinācijas aptverē atkarībā no ģimenē lietotās valodas - kamēr no latviešiem pilnībā vakcinējušies ir 52%, tikmēr citu tautību pārstāvju vidū - tikai 42%.
Valdošās koalīcijas vidū nevalda vienprātība, vai būtu jāizvērš informēšana par Covid-19 jautājumiem krievu valodā, piemēram, Nacionālā apvienība ir iestājusies pret informatīvas avīzes vai vēstuļu izsūtīšanu krievu valodā, vienlaikus gan pieļaujot, ka "ne valsts valodā" varētu izplatīt praktisku informāciju, kur tieši konkrētos laikos pieejami vakcinācijas punkti u.tml.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Vai jāatļauj filmēt Saeimas deputātu darbu parlamentā?

Saeima lems, vai nodot vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz atļaut filmēt deputātu darbu parlamentā.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Ieva Brante, kura vēloties mainīt sabiedrības ierobežoto skatījumu par deputātu darbu. "Vēlamies sniegt plašāku video informāciju par tautas kalpiem, jo rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār," 2017.gadā tapušās iniciatīvas pieteikumā norādījusi Brante. Ar iniciatīvu tās autori pauž apņemšanos parādīt, "ko tad īsti deputāti dara valsts vadībā". Viņasprāt, to īstenot ir vienkārši - atļaujot filmēt deputātu darbu.

Brantes ieskatā, būtu jāatļauj jebkuras Saeimas sēdes tiešā straumēšana vairākās kamerās un ar piekļuvi internetā. Tāpat arī būtu jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras.

Vai Latvijā noteikt pienākumu visiem senioriem vakcinēties pret Covid-19?

Oktobrī Latvijā turpinājās ļoti strauja Covid-19 izplatība, kas novedusi pie slimnīcu pārslodzes, tās pārpludinot ar Covid-19 pacientiem, bet no infekcijas mirušo skaitam pārsniedzot 3000. Gan veselības aprūpes speciālisti, gan politiķi atzīst, ka pie smagās epidemioloģiskās situācijas ir novedusi gausā vakcinēšanās pret Covid-19, kā rezultātā pašlaik Latvijā vakcināciju ir pabeigusi tikai nedaudz vairāk kā puse no visiem valsts iedzīvotājiem.
Šādos apstākļos tiek meklēti risinājumi, kā veicināt vakcinēšanās aktivitāti. Oktobra vidū Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē izteica priekšlikumu noteikt visiem 50 gadus sasniegušajiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.
Par vakcinēšanās pienākuma noteikšanu dažādām sabiedrības grupām Latvijā tiek diskutēts jau vairākus mēnešus. Vispirms vasarā bija plānots noteikt vakcinēšanās pienākumu mediķiem, sociālās aprūpes un izglītības darbiniekiem, taču politiķi paši ir atzinuši, ka lēmuma pieņemšanai pietrūka drosmes. Jau sākoties Covid-19 nekontrolētai izplatībai, vakcinēšanās pienākums rudenī tika ieviests gan minētajām grupām, gan arī paplašināts, prasot vakcinēties visiem publiskajā sektorā strādājošajiem, kas būtiski palielināja vakcinēšanās pret Covid-19 tempu.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Vai Latvijā jāparedz lielāki budžeta līdzekļi mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai?

Saeima šonedēļ lems, vai nodot tālākai vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu portālā "manabalss.lv" virzīto priekšlikumu paredzēt lielāku finansējumu vēža ārstēšanai.
Iniciatīvas autori uzsver, ka nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tostarp mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāks mūsdienīgu un efektīvu medikamentu klāsts.
Iedzīvotāji aicina Saeimu 2022.gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro mūsdienīgākiem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai. Šo summu ir nosaukusi Veselības ministrija, veicot aprēķinus par 2022.gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Šobrīd nākamā gada valsts budžetā medikamentiem atvēlēti vien 19 miljoni eiro, kas neesot pietiekami.

Vai Latvijai būtu jāapmainās ar citām Eiropas valstīm ar informāciju par autoceļu nodevas maksāšanas pārkāpumiem?

30.09. - Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Saeima konceptuāli sāks vērtēt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas noteiks pamatprincipus, lai Latvija varētu apmainīties ar informāciju ar citām Eiropas Savienības valstīm par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Likuma izmaiņas noteiks, ka turpmāk, lai varētu identificēt ES dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram jāpiemēro administratīvais sods, tiks veikta pārrobežu informācijas apmaiņa.
Pēc izmaiņām Valsts policija būs tiesīga pieprasīt citas ES valsts datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, kas nepieciešami lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanai.

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)