Balso un ietekmē rezultātu

Saeima 2.lasījumā skatīs "Jaunās vienotības" (JV) piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots palielināt sodus par draudiem un vajāšanas gadījumiem.
Koriģētais izmaiņu piedāvājums paredz noteikt, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, un ja šādas darbības vērstas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto vai bijušo laulāto, pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga saimniecība, varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban likums paredz, ka par šādiem draudiem var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Arī par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu patlaban likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
JV likumprojekta anotācijā norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību. Likuma izmaiņas ļaušot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī piemērot aizdomās turētajām un apsūdzētājām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts personu paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.
Likuma grozījumi tapuši pēc tam, kad aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja. Par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Saeimā iesniegts valdības apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, ar kuru plānots ievērojami samazināt bāriņtiesu kompetenci notariālo funkciju izpildē.

Šobrīd spēkā ir kārtība, kas noteic, ka novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, Civillikumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, izdara apliecinājumus, kā arī pilda citus Bāriņtiesu likuma 61. pantā norādītos uzdevumus.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz atteikties no tādām bāriņtiesu līdz šim veiktajām darbībām kā darījumu sastādīšana, testamenta apliecināšana un pieņemšana glabāšanā, līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali apliecināšana u. c.

Vienlaikus ir plānots bāriņtiesām saglabāt tādas notariālās darbības, kurām cita starpā ir sociāls raksturs un kuru izpildei nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē.

Piemēram, paredzēts, ka bāriņtiesu kompetencē tiks saglabātas tiesības apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus. Tāpat bāriņtiesām varētu tikt saglabāta kompetence apliecināt uz dokumentiem (izņemot nostiprinājuma lūgumiem zemesgrāmatai) to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu no 2022. gada 1. janvāra apliecinājumus ir tiesīgas izdarīt 36 bāriņtiesas. Vidējais apliecinājumu skaits gadā atsevišķos novados var sasniegt pat vairākus tūkstošus. Tādējādi bāriņtiesas veic juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, ko var nodrošināt arī zvērināti notāri.

Ar grozījumiem likumā iecerēts stiprināt bāriņtiesu kapacitāti to pamatdarbību izpildē – nodrošināt bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzību.

Plašāk par likumprojektu LV portālā.
Jautājumu veidojusi LVportals.lv redakcija (VSIA "Latvijas Vēstnesis").

Jaunākie pētījumi liecina, ka potenciāli toksiski metāli (svins, bārijs un kadmijs), kas tiek izmantoti keramikas un stiklveida materiālu izgatavošanai un dekorēšanai, cilvēka veselībai ir kaitīgāki mazākos apmēros, nekā lēst iepriekš. Šie metāli ir daļa no materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, turklāt šo materiālu ķīmiskās sastāvdaļas var nokļūt pārtikā, radot izmaiņas pārtikas nekaitīgumā un kvalitātē.

Patlaban ES direktīva nosaka limitus tikai svina un kadmija daudzumam keramiskajos materiālos, taču šāda robeža nav noteikta stiklveida materiāliem.

Piedāvātais regulējums paredz harmonizētu ES līmeņa likumdošanas ietvaru materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, lai tostarp veicinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu un brīvu preču apriti.

Lai to sasniegtu, pirmkārt, būtu jānodrošina, ka metālu, kas migrē no keramiskiem un stiklveida materiāliem, kas sakaras ar pārtiku, ietekme tiek vērtēta atbilstoši aktuālajiem zinātniskajiem pētījumiem par šādu metālu risku uz cilvēka veselību. Otrkārt, būtu nepieciešams veicināt likumdošanas skaidrību keramikas un stiklveida materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ražotājiem. Un treškārt, nepieciešams minimizēt iespējamo negatīvo ietekmi uz tradicionālo un amatniecisko ražošanu un kultūrvēsturiski vērtīgiem produktiem.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Saeima konceptuāli vērtēs Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai un pavairošanai.

Grozījumos iecerēts noteikt jaunus pienākumus īpašniekiem mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Tiks atrunāts, ka pavairošanai nedrīkstēs izmantot slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

Likumā tiks noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un istabas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Savukārt dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai mājas dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu apkārtnes iedzīvotājus.

Kā vērtē ministrija, grozījumi uzlabos dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus.

Rīgas dome lems par Rīgas valstspilsētas pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību vadības stratēģiju 2023.- 2027.gadam.

Stratēģijas mērķi ir savlaicīgi nodrošināt pašvaldības darbam nepieciešamos finanšu resursus par iespējami zemākām parāda apkalpošanas izmaksām un ierobežot un pārvaldīt ar pašvaldības ilgtermiņa saistību vadību saistītos finanšu riskus.

Stratēģija paredz vairākus pamatprincipus finanšu saistību uzņemšanai, piemēram, ka, veicot aizņēmumus, jānodrošina iespējami izdevīgāki aizņēmumu darījumu nosacījumi, vienlaicīgi ņemot vērā ilgtermiņa saistību portfeļa struktūras parametrus un vadības pamatprincipus, ka darbībās finanšu tirgū jānodrošina profesionalitāte, atklātība, mērķtiecīgums un savlaicīgums, ka līgumsaistības jāizpilda noteiktā laikā un apjomā u.tml.

Pašvaldības ilgtermiņa saistību portfelim paredzēts noteikt virkni struktūras parametru, piemēram, ilgtermiņa saistību īpatsvaram eiro kopējā ilgtermiņa saistību portfelī ir jābūt ne mazākam par 95%; lai panāktu stabilas saistību apkalpošanas izmaksas, ne mazāk kā 60% no ilgtermiņa saistību portfeļa nepieciešams fiksēt procenta likmi uz termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu; kopējais ilgtermiņa saistību pamatsummas apjoms ar dzēšanas termiņu virs viena gada nedrīkst pārsniegt 100% no pašvaldības kārtējā gada budžeta ieņēmumiem u.c.

Barības vielas, piemēram, slāpeklis un fosfors, ir dzīvībai būtiski elementi un svarīgs dabas resurss, tomēr cilvēka darbība šo vielu dabiskos ciklus ir būtiski mainījusi, izraisīdama virkni būtisku vides faktoru pasliktināšanos. Pārmērīgs slāpekļa un fosfora līmenis pamatā rodas no lauksaimniecībā izmantotajiem mēslošanas līdzekļiem, kā arī rūpnieciskajiem un sadzīves notekūdeņiem.

Lai gan ES sen ir spēkā tiesību akti, kas vērsti uz barības vielu piesārņojuma ūdenī un gaisā, kā arī rūpnieciskās emisijas apkarošanu, piesārņojuma līmenis joprojām ir augsts, kaitējot cilvēka veselībai un videi. Minēto veicina tostarp nepilnības dažos tiesību aktos un integrētas pieejas attiecībā uz barības vielu piesārņojumu, kura aptvertu gaisu, ūdeni, augsni un klimatu, trūkums.

Ņemot vērā barības vielu piesārņojuma pārrobežu raksturu, rīcība ES līmenī nodrošinātu vienādi stingrus cilvēka veselības un vides aizsardzības standartus, kā arī juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.
Paredzēts, ka integrētas barības vielu pārvaldības rīcības plānā tiks gan aplūkoti slāpekļa un fosfora cikli, aptverot visu veidu vides un visus relevantos piesārņojuma avotus, gan arī apzinātas rīcībpolitikas nepilnības. Tāpat tiks izstrādāts satvars rīcībai, lai tostarp izpildītu saistības klimata un vides jomā saskaņā ar zaļo kursu.

Rīcības plāna mērķis būs koncentrēt dalībvalstu centienus uz barības vielu piesārņojuma “karstajiem punktiem”, piesārņojumu samazinot iedarbīgi un pēc iespējas sasniedzot mērķrādītājus.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Saeima otrajā lasījumā skatīs Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, ar kuru Latvijā no 2023.gada vidus iecerēts ieviest militāro dienestu.

Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītā redakcija paredz, ka dienestam obligāti būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet atsevišķu iemeslu dēļ iesaukšanu varēs atlikt līdz 27 gadu vecumam. Savukārt brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties arī sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Partija "Progresīvie" likumā piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzības dienestā iesauc gan vīriešus, gan sievietes no 18 līdz 23 gadu vecumam, bet brīvprātīgi abu dzimumu iedzīvotāji dienestā varētu doties līdz 35 gadu vecumam. Partijas skatījumā, šādi tiktu nodrošināta dzimumu līdztiesība. Komisijā šis priekšlikums nav saņēmis atbalstu.

Militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Atsevišķos gadījumos būs pieejams arī alternatīvais civilais dienests.

Rīgas pilsētas Velosatiksmes koncepcijā paredzēts, ka pašvaldība var ieviest subsīdijas velosipēda iegādei, lai veicinātu velosipēda kā transportlīdzekļa izmantošanu. SIA “Civitta Latvija” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 21% respondentu, kas neizmanto velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli, kā iemeslu norādīja, ka viņu īpašumā tāda nemaz nav.

Subsīdiju programmas iespējams adresēt uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm vai pilsētas iedzīvotājiem. Koncepcijā minēti arī piemēri citās valstīs. Vācijā Heidelbergas pašvaldība piedāvā uzņēmumiem subsīdijas velosipēdu un elektronisko velosipēdu iegādei 25% apmērā no velosipēda iegādes izmaksām. Maksimālā pieejamā subsīdija ir 200 eiro par vienu velosipēdu vai 500 eiro elektroniskajiem velosipēdiem. Austrijā Vīnes pašvaldība atbalsta elektrisko kravas velosipēdu un elektrisko kravas piekabju iegādi.

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Izskatot iniciatīvā balstīta kolektīvā iesnieguma prasību atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem noteikt auto stāvvietas minimālo platumu no 2,60 metriem un garumu 5 metrus vienam vieglajam transportlīdzeklim, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma iniciatīvu padziļinātai izpētei nodot Ministru kabinetam (MK).

Komisijas lēmumā ir paredzēts, ka līdz gada beigām MK Saeimai sniedz ziņojumu par iespējamiem risinājumiem.

Par šīs iniciatīvas nodošanu tālāk MK izpētei un ziņojuma sniegšanai ir vēl jābalso visai Saeima plenārsēdē. Kā domā Tu – vai Saeimai prasība par lielākām autostāvvietām ir jāvirza izskatīšanai valdībā?

Šo Open2Vote jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju Saeimas dienas kārtības jautājumos.

Eiropas Komisija ir sākusi izvērtēšanu par valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām.

Šāds atbalsts ieviests pēc 2008.gada finanšu krīzes, lai novērstu krīzes sekas un izvairītos no banku bankrotu ķēdes reakcijas izraisītām sekām finanšu nozarē un ekonomikā kopumā. Tā kā nebija vienota regulējuma, kā efektīvi risināt banku bankrotus, palīdzība tika īstenota ar valsts atbalsta noteikumiem.

EK regulējums paredz, ka, piešķirot grūtībās nonākušām bankām valsts atbalstu, jāievēro trīs galvenie principi - līdz minimumam jāsamazina konkurences izkropļojumi, jāatjauno atbalstīto banku ilgtermiņa dzīvotspēja, veicot pārstrukturēšanu, un jānodrošina, ka atbalstītās bankas akcionāri un noteikti kreditori sedz daļu no zaudējumiem, lai samazinātu valsts atbalsta summu, tādējādi aizsargājot nodokļu maksātājus un atturot bankas uzņemties pārmērīgu risku.

Kopš 2008.gada EK ir vairākkārt pārskatījusi, atjauninājusi un paplašinājusi šos valsts atbalsta noteikumus, un tagad tas tiks darīts vēl vienu reizi. Šajā izvērtēšanā tiks analizēts, kā valsts atbalsta noteikumi ir darbojušies laika gaitā un cik lielā mērā tie ir palīdzējuši saglabāt finanšu stabilitāti ES vienotajā tirgū.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru dodies uz ŠEIT!