Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Balso un ietekmē rezultātu

Izvērtē un sniedz savu skatījumu politikas veidotājiem, kā balsot par aktuālajiem šīs nedēļas likumprojektiem un noteikumiem!

Landing-OpenCIT

Reģistrējies un pasaki ar savu PAR vai PRET savu viedokli šajos jautājumos.

Vai jāierobežo privātpersonu pārvietošanās uz Krieviju un Baltkrieviju pēc lētākām akcīzes precēm?

Lai mazinātu privātpersonu pārvietošanos uz Krieviju un Baltkrieviju pēc lētākām akcīzes precēm, Saeima izskatīs valdības jau atbalstītos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz no septiņām līdz 30 dienām palielināt laika periodu, kurā personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto tabakas izstrādājumu, alkohola un degvielas ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem. Patlaban šis laika periods ir septiņas dienas, līdz ar to Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi to četrkāršos. Šāds laika periods akcīzes nodokļu atvieglojuma piemērošanai ir noteikts arī Igaunijā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ grozījumu mērķis ir atturēt Latvijas iedzīvotājus doties uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas, aprīlī, atceļot ar Covid-19 noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, robežu šķērsojošo personu skaits ir būtiski palielinājies.

Valsts drošības dienests (VDD), ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un citām valstīm, ir brīdinājis Latvijas iedzīvotājus, ka Krievijas un Baltkrievijas specdienesti jau ilgstoši izvērš izlūkdarbības pret Latviju. Pēc VDD sniegtās informācijas, specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunā un mēģina savervēt Latvijas iedzīvotājus Krievijas vai Baltkrievijas apmeklējuma laikā, un nereti tas notiek, viņiem uzdodoties par robežsargiem. Turklāt, kā norāda FM, būtiski ir ierobežot cigarešu iepirkšanu Baltkrievijā, jo ienākumi no cigarešu realizācijas nonāk šīs valsts valdībai lojāliem uzņēmējiem, kuru darbība ir cieši saistīta ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.

Vai Rīgā jāizsniedz jaunas totalizatoru likmju pieņemšanas vietu organizēšanas atļaujas?

Rīgas dome lems par atļaujas izsniegšanu SIA "Klondaika" atvērt totalizatoru likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles telpās Nīcgales ielā 2A.

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006.- 2018.gadam nekustamais īpašums Nīcgales ielā 2A atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kurā noteikts aizliegums organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus totalizatora likmju pieņemšanas vietās. Taču "Klondaika" plāno organizēt totalizatora likmju pieņemšanu jau esošā spēļu zālē "Klondaika", tāpēc uzņēmuma lūgumu plānots atbalstīt.

Gan Rīgā, gan citās Latvijas pašvaldībās pēdējos gados tiek aktīvi debatēts, vai vispār atļaut azartspēļu organizēšanu. Rīgā stingrākus ierobežojumus bija plānots ieviest ar jauno teritoriālo plānojumu, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to ir apturējusi un plānojuma spēkā stāšanās laiks ir neskaidrs.

Vai atbalstāt Rīgas pašvaldības teritoriju iznomāšanu ģimenes/sakņu dārzu ierīkošanai?

Dārzkopība pasaulē kļūst arvien populārāka. Cilvēki, kuru dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, vēlas savu stūrīti zemes pilsētā, kur nodarboties ar dārzkopību, puķu audzēšanu vai tāpat vien atpūsties vasaras sezonā. Sevišķi aktuāls šis jautājums kļūst, atnākot pavasarim.

Jautājuma aktualitāti Rīgas pilsētā iezīmē arī pēdējos gados nevalstisko organizāciju izveidotie un pilsētā uzplaukušie urbānie dārzi, kā arī komersantu veidotais piedāvājums, liekot uz iespējām, ko piedāvā ģimenes (sakņu) dārziņi, palūkoties ne tikai no klasiskās dārzkopības prizmas. Tomēr par spīti augošajai mazdārziņu popularitātei, ne visas pašvaldības atvēlētās teritorijas ģimenes (sakņu) dārzu izmantošanai ir iznomātas.

Šobrīd Rīga pašvaldība piedāvā nomāt ģimenes (sakņu) dārzus vairākās apkaimēs – Lucavsalā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Mūkupurvā, Daugavgrīvā, Spilvē, Mežaparkā, Bukultos, Rumbulā u.c., tomēr to esošā estētiskā kvalitāte un nedrošā sociālā vide nereti neapmierina ne to nomniekus, ne pašvaldību, tādēļ pašvaldība ir sākusi darbu pie jauna, mūsdienām atbilstoša piedāvājuma izveides.

Lai sniegtu kvalitatīvu, iedzīvotāju interesēs balstītu piedāvājumu, tā izveides procesā visnozīmīgākā loma ir esošajiem un potenciālajiem šo teritoriju lietotājiem. Lai veiksmīgāk sasniegtu mērķauditoriju, ir būtiski noskaidrot gan tās apmērus, gan uzrunājamās vecuma grupas, lai to iesaistē izmantotu tām ērtākos informācijas kanālus.

Šis ir Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra iniciēts jautājums, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli.

Vai ES būtu jānosaka vienoti standarti smagos metālus saturošiem materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku?

Jaunākie pētījumi liecina, ka potenciāli toksiski metāli (svins, bārijs un kadmijs), kas tiek izmantoti keramikas un stiklveida materiālu izgatavošanai un dekorēšanai, cilvēka veselībai ir kaitīgāki mazākos apmēros, nekā lēst iepriekš. Šie metāli ir daļa no materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, turklāt šo materiālu ķīmiskās sastāvdaļas var nokļūt pārtikā, radot izmaiņas pārtikas nekaitīgumā un kvalitātē.

Patlaban ES direktīva nosaka limitus tikai svina un kadmija daudzumam keramiskajos materiālos, taču šāda robeža nav noteikta stiklveida materiāliem.

Piedāvātais regulējums paredz harmonizētu ES līmeņa likumdošanas ietvaru materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, lai tostarp veicinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu un brīvu preču apriti.

Lai to sasniegtu, pirmkārt, būtu jānodrošina, ka metālu, kas migrē no keramiskiem un stiklveida materiāliem, kas sakaras ar pārtiku, ietekme tiek vērtēta atbilstoši aktuālajiem zinātniskajiem pētījumiem par šādu metālu risku uz cilvēka veselību. Otrkārt, būtu nepieciešams veicināt likumdošanas skaidrību keramikas un stiklveida materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ražotājiem. Un treškārt, nepieciešams minimizēt iespējamo negatīvo ietekmi uz tradicionālo un amatniecisko ražošanu un kultūrvēsturiski vērtīgiem produktiem.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai jācenšas veicināt, lai priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā pārsvarā notiktu valsts valodā?

Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka no valsts līdzekļiem finansēs priekšvēlēšanu aģitāciju tikai latviešu valodā.

Nacionālās apvienības, "Konservatīvo" un "Jaunās vienotības" Saeimas deputāti 2020.gadā sākotnēji virzīja grozījumus, kas paredzēja noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kurai noteikti izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā. Uz otro lasījumu ir atbalstīta opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) koriģētā izmaiņu redakcija, kas paredz valodas ierobežojumu noteikt tikai tai aģitācijai, kurai tiek izmantoti no valsts saņemtie līdzekļi.

Sākotnēji piedāvāto izmaiņu autori likumprojekta anotācijā tika norādījuši, ka likumā plānots iedzīvināt to, kas jau noteikts Satversmē: valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Arī Satversmes preambula uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai, un ar grozījumiem latviešu valodas lietojumu tiekot plānots paplašināt arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu.

Vai Rīgas pašvaldībai finansiāli jāatbalsta FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošana galvaspilsētā?

Rīgas dome lems par 118 000 eiro piešķiršanu FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posma norisei Rīgā 2022.gadā.

Minēto līdzekļu piešķiršana šim pasākumam konceptuāli atbalstīta, jau lemjot par šī gada budžetu, bet tagad domes lēmumprojektā paredzēts apstiprināt sadarbības līguma projektu ar SIA "RA Events" un pilnvarot Rīgas domes priekšsēdētāju parakstīt sadarbības līgumu.

Kā vērtē dome, finansējuma piešķiršana šo sacensību organizēšanai sekmējot iedzīvotāju iesaistīšanos sporta pasākumos, palielinot sporta izglītības pieejamību un pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību. Prognozētā viena posma kumulatīvā auditorija plānota ap 4 miljoniem skatītāju, savukārt pasākuma pozitīvā ietekme uz Rīgas reģiona ekonomiku sasniegšot gandrīz 3,5 miljonus eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro būs ārvalstu apmeklētāju naudas līdzekļi, lēš pašvaldība.

FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta posmi Rīgas Biķernieku trasē notiek kopš 2016.gada.

Vai pēc "lokdauna" beigām Covid-19 ierobežojumus saglabāt tikai nevakcinētajiem iedzīvotājiem?

Covid-19 ļoti straujās izplatības dēļ Ministru kabinets oktobra vidū Latvijā izsludināja "lokdaunu", ieviešot stingrus ierobežojumus - naktīs nosakot komandantstundu, slēdzot virkni veikalu un pakalpojumu sniedzēju, ierobežojot pulcēšanās iespējas u.tml.
Gan veselības aprūpes speciālisti, gan politiķi atzīst, ka arī pēc "lokdauna" beigām Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā būs smaga, tāpēc tiek diskutēts, vai pēc pašreiz noteiktā ierobežojumu termiņa tos saglabāt tikai pret Covid-19 nevakcinētajiem, vai arī tie būtu jāturpina attiecībā uz plašāku sabiedrību.
Valdības politiķi ir solījuši pret Covid-19 vakcinētajiem sadzīvi ierobežot pēc iespējas mazāk, savukārt nevakcinētajiem esot jārēķinās ar arvien lielākiem ierobežojumiem. Tikmēr medicīnas speciālistu vidū nevalda liels optimisms, ka ar "lokdaunu" būs izdevies pilnībā lauzt saslimstības augšupeju, kas ļautu sabiedrības vakcinēto daļu atbrīvot no ierobežojumiem.
Šo jautājumu iniciējusi organizācija ManaBalss, lai iesaistītu sabiedrību paust savu nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos.

Vai ES nepieciešams vienots rīcības plāns barības vielu pārvaldībai?

Barības vielas, piemēram, slāpeklis un fosfors, ir dzīvībai būtiski elementi un svarīgs dabas resurss, tomēr cilvēka darbība šo vielu dabiskos ciklus ir būtiski mainījusi, izraisīdama virkni būtisku vides faktoru pasliktināšanos. Pārmērīgs slāpekļa un fosfora līmenis pamatā rodas no lauksaimniecībā izmantotajiem mēslošanas līdzekļiem, kā arī rūpnieciskajiem un sadzīves notekūdeņiem.

Lai gan ES sen ir spēkā tiesību akti, kas vērsti uz barības vielu piesārņojuma ūdenī un gaisā, kā arī rūpnieciskās emisijas apkarošanu, piesārņojuma līmenis joprojām ir augsts, kaitējot cilvēka veselībai un videi. Minēto veicina tostarp nepilnības dažos tiesību aktos un integrētas pieejas attiecībā uz barības vielu piesārņojumu, kura aptvertu gaisu, ūdeni, augsni un klimatu, trūkums.

Ņemot vērā barības vielu piesārņojuma pārrobežu raksturu, rīcība ES līmenī nodrošinātu vienādi stingrus cilvēka veselības un vides aizsardzības standartus, kā arī juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū.
Paredzēts, ka integrētas barības vielu pārvaldības rīcības plānā tiks gan aplūkoti slāpekļa un fosfora cikli, aptverot visu veidu vides un visus relevantos piesārņojuma avotus, gan arī apzinātas rīcībpolitikas nepilnības. Tāpat tiks izstrādāts satvars rīcībai, lai tostarp izpildītu saistības klimata un vides jomā saskaņā ar zaļo kursu.

Rīcības plāna mērķis būs koncentrēt dalībvalstu centienus uz barības vielu piesārņojuma “karstajiem punktiem”, piesārņojumu samazinot iedarbīgi un pēc iespējas sasniedzot mērķrādītājus.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru, spied ŠEIT!

Vai dzērājšoferiem tiesību atgūšanai jānosaka pienākums apmeklēt uzvedības korekcijas programmas?

Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem plānots ieviest obligātu prasību apmeklēt uzvedības korekcijas programmas tiem autovadītājiem, kas pieķerti pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Satiksmes ministrijas rosinātie grozījumi paredz stingrākas prasības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personai, kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības. Likumprojekts paredz, ka dzērājšoferiem būs jāpierāda vismaz vienu gadu stabila remisija, ko apliecinās ārstējošā narkologa atzinums.

Ministrija skaidro, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā ir pārkāpums ar augstu sabiedrisko bīstamību. Tas apdraud ne tikai pašu transportlīdzekļa vadītāju, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību. Tādējādi arī valsts reakcijai uz šādu pārkāpumu nevajadzētu aprobežoties tikai ar pārkāpēja sodīšanu, it īpaši, ja šāds transportlīdzekļa vadītājs pēc pārkāpuma vēlas atgriezties ceļu satiksmē un atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Korekcijas programma, kas vadītāja apliecības atgūšanai būs jāapmeklē dzērājšoferiem, būšot vērsta uz cilvēka domāšanas un izpratnes maiņu, apzinoties savas rīcības motīvus un sekas.

Vai Latvijas valsts iestādēm jāiesaistās situācijās, kad ārvalstīs no ģimenes tiek izņemti bērni ar Latvijas izcelsmi, vai starptautiskos strīdos par bērna aizgādību, kad viens no vecākiem ir Latvijas piederīgais?

Latvijas valstij (pamatā Tieslietu ministrijai, arī Ārlietu ministrijai) gadā nākas iesaistīties līdz 150 situācijās, kur Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs bērni atņemti vai viens no vecākiem tos nolaupījis un atvedis uz Latviju. Šie bieži ir emocionāli un juridiski sarežģīti gadījumi, kas neatstāj vienaldzīgu, un nereti tiek plaši atspoguļoti arī Latvijas medijos. Medijos un politikā ir izskanējusi arī kritika par to, ka Latvijas valsts iestādes neesot pietiekami proaktīvi sniegušas atbalstu vai agrīnu juridisko palīdzību tam vecākam, kurš ir Latvijas piederīgais un ārzemēs nespēj tik sekmīgi iestāties par savām tiesībām kā otrs vecāks, kurš ir attiecīgās zemes pilsonis. Valsts iespējas palīdzēt gan var būt ļoti ierobežotas atkarībā no situācijas, paša Latvijas piederīgā iepriekšējās rīcības un no valsts, kurā strīds izcēlies. Tāpēc arvien plašāk tiek skaidrotas rīcības iespējas un sekas šādos strīdos (piem., https://www.latviesi.com/jaunumi/tm-eksperte-baiba-jugane-lintere-vecakiem-esot-arzemes-jaspele-pec-vietejiem-noteikumiem).

Pirmais problēmu loks ir t.s. bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Tie ir gadījumi, kad viens no vecākiem bez saskaņojuma pārvedis bērnu uz citu valsti. Konflikta risināšanu tajā valstī, kur tas izcēlies, paredz gan Briseles IIbis Regula (ES dalībvalstu starpā), gan Hāgas konvencija (starptautiskā mērogā), un uz tām balstās Latvijas valsts rīcība, sekojot, lai lieta nonāktu līdz tiesai un lai vajadzības gadījumā tiktu piešķirts pro-bono advokāts tā saucamajam “aplaupītajam” vecākam. Vienīgais gadījums, kad bērns pēc civiltiesiskas nolaupīšanas tomēr var palikt Latvijā, ir reizes, kad tiesā izdodas pierādīt - ticis bēgts no vardarbības ģimenē. Vardarbības pierādīšana gulstas uz pašas personas pleciem, jo tas ir civilprocess.

Ja viens no vecākiem bērnu nolaupījis tās pašas valsts robežās, Latvijas valsts nav tiesīga iejaukties; šādos gadījumos gan Latvija nereti sniedz konsulāro palīdzību. Tā izpaužas kā atbalsts vajadzības gadījumā meklēt pro-bono advokātu, Latvijā un konkrētajā mītnes zemē sazināties ar organizācijām, kuras šādās situācijās palīdz, un iespēju robežās iesaistīt konkrētajā zemē esošos tautiešus, kuri ar savu pieredzi vai profesionālo ekspertīzi varētu cilvēkam palīdzēt. Konsulārā palīdzība arī nozīmē, ka Latvijas pārstāvniecība konkrētajā valstī seko līdzi, lai tiesvedības procesā ārzemēs tiktu ievērotas Latvijas valstspiederīgā tiesības - piemēram, nodrošināts tulkojums.

Otrs problēmu loks ir gadījumi, kad no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni. Iemesli galvenokārt ir trīs – vecāku strīdi un konflikti, kas ietekmē bērnu morālo un fizisko veselību, bērna atstāšana novārtā, kas saistīta, piemēram, ar vecāku alkohola problēmām vai pārlieku aizņemtību darbā, kā arī fiziskā vardarbība ģimenē. Šādās situācijās daudzās valstīs sociālie dienesti reaģē visai strauji, izņemot bērnus no ģimenes un ievietojot krīzes centrā vai tālāk jau audžuģimenē. Latvijas valsts iestādes tad var meklēt bērnam potenciālos aizbildņus, kuri varētu Latvijā bērnu pieņemt, vai atgādināt mītnes valsts isetādēm, ka bērnam ir jāsaglabā saskare ar latviešu valodu (ja tā apgūta) un Latviju.

Šis jautājums tapis sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vai jāatļauj filmēt Saeimas deputātu darbu parlamentā?

Saeima lems, vai nodot vērtēšanai komisijās iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz atļaut filmēt deputātu darbu parlamentā.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Ieva Brante, kura vēloties mainīt sabiedrības ierobežoto skatījumu par deputātu darbu. "Vēlamies sniegt plašāku video informāciju par tautas kalpiem, jo rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār," 2017.gadā tapušās iniciatīvas pieteikumā norādījusi Brante. Ar iniciatīvu tās autori pauž apņemšanos parādīt, "ko tad īsti deputāti dara valsts vadībā". Viņasprāt, to īstenot ir vienkārši - atļaujot filmēt deputātu darbu.

Brantes ieskatā, būtu jāatļauj jebkuras Saeimas sēdes tiešā straumēšana vairākās kamerās un ar piekļuvi internetā. Tāpat arī būtu jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras.

Vai ES būtu jāsaglabā valsts atbalsta mehānismi grūtībās nonākušām bankām?

Eiropas Komisija ir sākusi izvērtēšanu par valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz grūtībās nonākušām bankām.

Šāds atbalsts ieviests pēc 2008.gada finanšu krīzes, lai novērstu krīzes sekas un izvairītos no banku bankrotu ķēdes reakcijas izraisītām sekām finanšu nozarē un ekonomikā kopumā. Tā kā nebija vienota regulējuma, kā efektīvi risināt banku bankrotus, palīdzība tika īstenota ar valsts atbalsta noteikumiem.

EK regulējums paredz, ka, piešķirot grūtībās nonākušām bankām valsts atbalstu, jāievēro trīs galvenie principi - līdz minimumam jāsamazina konkurences izkropļojumi, jāatjauno atbalstīto banku ilgtermiņa dzīvotspēja, veicot pārstrukturēšanu, un jānodrošina, ka atbalstītās bankas akcionāri un noteikti kreditori sedz daļu no zaudējumiem, lai samazinātu valsts atbalsta summu, tādējādi aizsargājot nodokļu maksātājus un atturot bankas uzņemties pārmērīgu risku.

Kopš 2008.gada EK ir vairākkārt pārskatījusi, atjauninājusi un paplašinājusi šos valsts atbalsta noteikumus, un tagad tas tiks darīts vēl vienu reizi. Šajā izvērtēšanā tiks analizēts, kā valsts atbalsta noteikumi ir darbojušies laika gaitā un cik lielā mērā tie ir palīdzējuši saglabāt finanšu stabilitāti ES vienotajā tirgū.

Lai Eiropas Komisijai iesniegtu individuālu viedokli un sniegtu komentāru dodies uz ŠEIT!

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Supported by EU (JUST)